Lībiešu krasts - smiltis, jūra un bākas

6. jūlijs 1 diena \| Latvija	Brīvas vietas ir pieejamas Valoda - latviešu CeļasomaLV	no 50 € Rezervēt

Pilna summa 50 €

Ceļojuma programma

Šajā braucienā piedāvājam iepazīties ar “Lībiešu krastu” – Kurzemes piekrastes posmu, kurā atrodas lībiešu ciemi un vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā skanēja lībiešu valoda. Lībiešu krasts joprojām ir saglabājis zināmu romantikas un noslēpumainības noskaņu. Te ir dzīvojuši cilvēki, kas kļuvuši par leģendām. Kāds no viņiem ir vairāk pazīstams (Didriķis Taizels), bet citi paslīdējuši garām. Aicinām izbraukt “Lībiešu krastu” kopā ar mums un paklausīties stāstus par šīm leģendārajām personībām, kā arī pabūt vietās kur tie dzīvojuši. Ja jūrā pūtīs pareizais vējš, arī bušu degustāciju garantējam.

Ekskursijas programma: 7:15 izbraukšana no Rīgas (autobusu stāvvieta Turgeņeva ielā pretī Latvijas Zinātņu akadēmijai)

Ēvažu stāvkrasts – labiekārtota dabas taka aizvedīs uz vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem. - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos.
Kolka (Kūolka) un Kolkasrags – Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, vieta, kur vērojama Baltijas jūras un Rīgas jūras līča viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 6 km garumā, virs kura ūdens ir tikai 0,5 – 3 m dziļš. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka, kas būvēta 1872. gadā. Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi sastopams 1040. gada tekstā rūnu akmenī Zviedrijā.
Pitrags (Pitrõg) – sens lībiešu ciems, kuru pēc leģendas dibinājuši četri brāļi sāmsalieši, kuru būvētās mājas ir vecākās sētas ciemā. No šejienes ir cēlies lībietis, kas bija ASV miljonāru jahtu kapteinis – Andrejs Berholds. Pitragā iebrauksim, lai iepazītos ar zivju kūpināšanu un nobaudītu kūpinātas zivis.
Mazirbe (Irē) – dokumentos pirmo reizi minēts 1387. gadā un izvietojies netālu no Mazirbes upes (Irē joug) grīvas. Veco laivu kapsēta, kas radusies pēc 1960-tā gada, kad robežsargi neļāva vecās laivas sadedzināt krastā, kā senāk tas tika tradicionāli darīja Līgo vakarā. Lībiešu tautas nams, kas atklāts 1939. gadā. Mazirbes jūrskola, kurā vietējie jaunieši varēja iegūt kapteiņu un stūrmaņu diplomus. Mazirbes baznīca un Vecie kapi, kuros apglabāts mācītājs-vilkacis un Vecais Taizels. Mēra akmeņi.
Miķeļtornis (Pizā) - te atrodas augstākā bāka Latvijā – Miķeļbāka. No bākas, kas savulaik nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II brāļadēla ‘vērdā (Mihajlovskij majak), latviskojot cēlies ciema mūsdienu nosaukums. Miķeļtornis ir slavens arī ar to, ka te dzīvojis “lībiešu ķēniņš” par kuru vairāk pastāstīsim uz vietas.
Ovīši (Paţikmō) – šī senā padzīvotā vieta iezīmīga ar to, ka tai pretī jūrā ir sēkļu rajons, kur gadsimtu gaitā bojā gājuši daudz kuģu. Tāpēc 1844. (1814.) gadā te uzbūvēja Ovīšu bāku, kas ir vecākā bāka Latvijā, kura joprojām darbojas. Atšķirībā no pārējās lībiešu jūrmalas, Ovīšos liedags ir nosēts ar dažāda lieluma un formas oļiem. Ovišos dzimis vispasaules prusaku kataloga sastādītājs, kukaiņu pētnieks Kārlis Aleksandrs Princis.

Ierašanās Rīgā ap 21.00