Alanija (Alanya) patiesi ir viena no Turcijas skaistākājām pilsētām. Tā atrodas Antālijas piekrastes dienvidu daļā, kalnaina zemesraga malā, ko apskalo Vidusjūra un to ieskauj divas garas smilšu pludmales. Šī gleznainā pilsēta ar mūsdienīgām viesnīcām un pansionātiem atrodas 120 km uz dienvidiem no Antālijas un ir tikai nedaudz mazāka par to. Alanija ir tūristu vidū iecienīts Turcijas Rivjēras kūrorts. Tā atrodas nelielas kūrortzonas, kas stiepjas no Karaburnas līdz Mahmutlārai, pašā centrā. Alanja atrodas augsta kalna nogāzē ap slēgtu līci - jauka pilsētiņa ar senu austrumniecisku kvartalu. Analja ar saviem restoraniem, tavernām un diskotekām neapklust pat naktī, bet promenādē līdz agram rītam izklaidējas jaunieši, kurus vilina mērenās cenas un uzdzīves iestāžu pārpilnība. Arī vecāki ar bērniem labprāt ierodas Alanjā, jo smiltis šeit ir smalkas, jūra - sekla un silta. Pateicoties tuvumā esošajiem kalniem, šeit vērojama krasa dienas un nakts temperatūru maiņa: sausas un kastas dienas kontrastē ar vēsām naktīm. Siltais laiks Alanjā, kā liecina pieredze, iestajas agrāk nekā citos Turcijas kūrortos. Tāpēc jau maija sākumā šeit sākas peldēšanās sezona. Alanja ir slavena ar savām alām, piemēram: brīnišķo Damlataša alu ar stalaktītiem un stalagmītiem, Jaunavu alu, kur pirāti slēpa nolaupītās meitenes, Mīlētāju alu un Fosfora alu, kas tā nodēvēta interesanti spīdošas gaismas efekta dēļ. Karabunā, Okudžarā un Konakli ir smilšu un oļu pludmales, bet Indžekumā ir smilšains liedags.   Senāk Alanjā piestāja un patvērumu rada pirātu kuģi, toreiz dzīve te nebūt nebija rāma. Taču tagad turki rūpējas par tūristu ērtībām un savas zemes sakopšanu, lai tā būtu pievilcīga. No pirātu, osmaņu un bizantiešu cīņu laikiem saglabājušies aizsardzības torņi, pilsētas cietokšņa sienas un bizantiešu stilā celtās baznīcas. Plaši, auglīgi līdzenumi, apelsīnu un citronkoku audzes, bezgalīgas pludmales uz austrumiem no Antālijas un labi saglabājušās pilsētas ievērojamākās vietas sniedz plašas atpūtas un izklaides iespējas. 
Augstākais punkts - netālo Akčali kalnu virsotne Karačals (2339 m)
Iedzīvotāju skaits - 384.949 (2007.g.)
Klimats - Tipisks Vidusjūras klimats- karsts un sauss. 300 dienas gadā spīd saule un lietus līst reti, bet ja līst, tad daudz un īsā laika periodā. Maijā sākas tūristu sezona, jo ūdens jūrā sāk kļūt silts. Jūlijs un Augusts ir viskarstākie mēneši (dienā augstāk pat par 40 grādiem, naktī virs 30 grādiem pēc Celsija). Novembra beigās beidzas tūristu sezona.
Oficiālā valoda - turku valoda. Angļu valodu māca skolās, taču tās lietošanas prasmes nav augstas, tāpēc, braucot uz Alanju, labāk ir iemācīties pāris frāzes turku valodā.
Valūta - turku lira. Vairākumā veikalu pieņem arī dolārus un eiro.
Svarīgi telefona numuri - ugunsdzēsēji-110, glābēji- 158, ātrā palīdzība- 112
Kā tur nokļūt no Antaljas lidostas - Ar autobusu var šeit nokļūt tikai tad, ja dodas ar vienu autobusu no lidostas uz Antaljas autoostu un tad ar otru autobusu no Antaljas autoostu uz Alanju. Izdevīgākais variants ir iepriekš pasūtīt biļetes iekš www.transfertaxis.com, kas izmaksātu no 15 eiro no Antaljas lidostas uz Alanju.
Ieteikumi ceļotājiem - vienmēr, ieejot mošejā, novelc apavus; ne vīriešiem, ne sievietēm nav pieņemami īsi šorti, vajadzētu būt krekliem ar neatkailinātiem pleciem un rokām, apsegtai galvai un kleitai vajadzētu būt zem ceļiem; peldoties jūrā, jāuzmanās no medūzām; nekaulēties par precēm, kuras tiešām nevēlas pirkt.

Alanjas cietoksnis - 6,5 km garais cietoksnis ir ar 140 torņiem darbojas kā muzejs, kurā ir Seldžuku dinastijas mākslas darbi. Apkārt cietoksnim var apbraukt ar riteņiem vai apstaigāt (tas aizņem apmēram stundu laika).
Kizilkule jeb sarkanais tornis- astoņstūru tornis ir viens no Alanjas simboliem un ir visapmeklētākā vieta Alanjā. Torni uzcēla 1226.gadā militāriem nolūkiem, lai aizsargātu teritoriju no iebrucējiem. To cēla no sarkaniem ķieģeļiem, jo akmens blokus tajos laikos bija par smagu nest, taču dažas iekšējās sienas tika celtas no marmora. Tornis ir ar 5 stāviem un nokļūt augšā var pa lielām akmens kāpnēm. Pēc 1953.gada restaurācijas, pirmais stāvs ir etnogrāfiskais muzejs. Alas - visapkārt pussalai var redzēt alas, kas ir pie krastiem. Slavenākās alas ir pirātu ala, mīlas ala un fosfora ala. Pēc teikām šajās alās pirāti glabāja savus dārgumus. Visās šajās alās var iebraukt ar laivām. Bijusī kuģu būvētava - to uzcēla viena gada laikā (1227.gadā) netālu no sarkanā torņa. Jūras pusē ir 5 arkas ar 56 metru garumu un 44 metru dziļumu. Šī kuģu būvētava ir iegājusi vēsturē ar to, ka bija pirmā, kas piederēja Seldžuku dinastijai. Vienā pusē kuģu būvētavai ir maza mošeja, bet otrā pusē sargu telpas. Ieejas maksas nav. Turpat netālu atrodas arī ieroču māja, kam bija aizsargājošas funkcijas kuģu būvētavā.

Alanjas pludmale - Alanjas pludmales teritorija pavisam kopumā ir 35 km garumā, kas sastāv no vairākām atsevišķām pludmalēm. Pludmales ir platākas par 100 metriem, tīrs ūdens un lielākajai daļai pludmaļu ir zilais karogs. Ļoti populāra pludmale gan tūristu, gan vietējo vidū. Visvairāk cilvēku apmeklē Kleopatras pludmali.

Dim ala - atrodas 11 km attālumā no Alanjas pilsētas. Dim alu pārsvarā apskata eiropieši. Ala ie 232 metru augstumā virs jūras līmeņa kalna nogāzē. Ala ir 360 metrus gara un apmēram 10-15 metrus plata un augsta. Šeit var redzēt dažādus stalaktītus un stalagmītus. Vēl Alanjā var apskatīt arheoloģisko muzeju, Hidrellez un Aya Yorgi baznīcas, Kasra pirts ar figūru freskām kupolā, Festivāli, kuri notiek Alanjā, ir tūrisma un mākslas festivāls (iezīmē tūristu sezonas sākšanos maija beigās), Internacionālās kultūras un mākslas festivāls (kas iezīmē tūristu sezonas beigas pirmajā oktobra nedēļā), Turku festivāls un Džeza dienas.