Argentīna
Šodienas Argentīna tiek uzskatīta par viseiropeiskāko Latīņamerikas valsti ar gaučo zirgu mugurās, pončo-pašu mugurās un uzskatot savu lielo ganāmpulku rančo, savvaļas zālājiem bagātās pampas, lamas-kalnu nogāzēs, spāņu un indiāņu radīta tagadne ritmos, mūzikā, dejās, apģērbos un mentalitātē, valodā un kultūrā…Tangooo! Ir vērts izjust, izdejot, iekvēlināt savas jūtas, smaržas un kaisli; atdzīvināt garšas, nobaudot argentīniešu ēdienus! No mežiem klātās ziemeļu daļas, līdzenās vidienes līdz aukstajai dienvidu Ugunszemei un pingvīniem… Jā, un te atrodas arī vistālāk uz dienvidiem izvietotā pilsēta…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Argentīna ir valsts Dienvidamerikā. Tā aizņem kontinenta DA daļu, Ugunszemes A daļu un vairākas salas ZD virzienā. Argentīnas kaimiņvalstis ir Čīle, Bolīvija, Paragvaja, Brazīlija, un Urugvaja. No A valsti apskalo Atlantijas okeāns.
Platība: 2 780 400 km2
Galvaspilsēta: Buenosairesa
Iedzīvotāji: 45.38 miljoni (2020.g.)
Nacionālais sastāvs: 96,7% baltie un metisi, 2,4% indiāņi, 0,5% austrumāzieši, 0,4% āfrikāņi
Valsts valoda: spāņu
Reliģijas: 79,6% kristietība, 62,9% Romas katoļi, 15,3% protestanti, 1,4% cits kristietības novirziens neticīgie 19,2% un 1,2% citi
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 22 997 (2019.g.)
Naudas vienība: 1 Argentīnas peso (ARS)=100 sentavo
Valsts pārvaldes forma: Prezidentāla federāla republika
Administratīvais iedalījums: 23 provincēs
Zemākais punkts: Laguna del Carbon Santakrusas provincē: -105m z.j.l.
Augstākais punkts: Akonkagva 6960 m v.j.l.- kontinenta augstākā virsotne
Lielākās pilsētas: Santjago, Kordova, Mendosa
Garākās upes: Parana, Rionegru, Riokolorado
Reljefs: Argentīna ir otrā lielākā Dienvidamerikas valsts pēc platības. Tās dabas apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Valsts rietumu daļā stiepjas sniegotās Andu kalnu grēdas, kurās atrodas 6 no 10 šīs kalnu sistēmas augstākajām virsotnēm, arī dienvidu puslodes augstākā virsotne Akonkagva. Austrumu daļā plešas nepārskatāmi līdzenumi, kurus aizņem zālaugu stepes pampas un tuksnešaini rajoni.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, svina, cinks, alva, dzelzsrūda, varš, magnēzijs, straujās, ūdeņiem bagātās upes kā ir lielisks enerģijas avots, pampu auglīgā zeme, zivis, dabas ainavas
Klimats: valsts teritorija atrodas trijās klimata joslās. Virzienā uz D klimats kļūst vēsāks, galējos dienvidos ir auksts un ļoti sauss. Nereti karstās tropu gaisa masas aizplūst tālu uz dienvidiem, vai arī aukstais gaiss no Antarktīdas piekrastes iekļūst Argentīnas vidienes līdzenumos. Tas izraisa laikapstākļu maiņas – pēkšņas salnas, sausas smilšu vētras, lietusgāzes vai sniegputeņus.
Laika apstākļi šajā zemē ir pretēji laikam, pie kāda esam pieraduši mēs. Ziemas mēnešos tur valda liels karstums – līdz pat +32 °C , lai gan nav retums, kad termometra atzīme nepārsniedz nulli. Vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs) gaisa temperatūra nemēdz būt augstāka par +8°C . Reizēm var novērot arī tādu parādību kā sniegs. Klimatu šajā zemē stipri ietekmē tuvumā esošie Andu kalni, kā arī Atlantijas okeāna tuvums. Klimats šajā valstī dažādās vietās var būt pilnīgi atšķirīgs.
Piesardzības pasākumi: Nav īpašu prasību ceļotājiem attiecībā uz vakcināciju. Pastāv zems malārijas risks pierobežā ar Bolīviju (Huhujas un Saltas provinču zemienēs) un Paragvaju (Korjentesas un Misjonesas provinču zemienēs).
Argentīnai vārdu devuši pirmie kolonizētāji 16. gadsimtā, kas domādami, ka šajā zemē būs bagātīgi cēlmetālu krājumi, nosaukuši to latīniski par sudrabu argentum. Pirmais, kas piekuģojis tagadējās Argentīnas krastiem bija itāļu jūrasbraucējs Amerigo Vespuči 1502. gadā. Vēlāk to apmeklēja Huans Desolis un Ferdinands Magelāns, bet jaunatklātajā zemē cīnoties ar naidīgi noskaņotajiem indiāņiem spēja noturēties tikai Buenosairesas dibinātājs Mendoza.
Argentīna ir neatkarīga valsts kopš 1816. gada. Pirms tam apmēram no 16. gadsimta tā ir bijusi spāņu kolonija. Argentīnas sabiedrība veidojusies, sajaucoties dažādām rasēm un nācijām, konkistadoru atvasēm, melnādainajiem vergiem un nenobendētajiem indiāņu pēcnācējiem. Imigrācijas tiešās sekas ir baltādaino eiropiešu masveida ierašanās, kuri ne tikai ietekmēja nacionālo sastāvu, bet arī mainīja pastāvošās tradīcijas, valodu un demogrāfisko struktūru.
Argentīnā augstā godā tiek turēta valsts tapšanas vēsture. Dievnami, pieminekļi, ielu nosaukumi, un piemiņas vietas, kas katrā pilsētā ir ik uz soļa, liecina par kādu valsts tapšanas epizodi.
Ir vērts aizbraukt uz diviem gada lielākajiem svētkiem – Malvīnes diena (10. jūnijs) un Kolumba diena (12. oktobris).
Tā, kā Argentīna ir lauksaimniecības, galvenokārt lopkopības zeme, tad zemnieki jeb gani- gaučo ar saviem tērpiem, dziesmām un dejām ir veidojuši savas zemes folkloru. Lai gan dziesmām un dejām cauri vijas spāņu ritmi, tās tomēr ir atšķirīgas. Ja spāņi dejas asumu panāk ar piesitieniem, tad argentīnieši to izceļ ar ķermeņa lokanību. Arī dziesmas argentīniešiem ir vieglas, melodiskas, reizēm skumjas, kamēr spāņu dziesmas ir spalgākas un mazāk skanīgas.
Tango nevar lepoties gadsimtiem senām tradīcijām, jo tā vēsture nepārsniedz pusotru gadu simteni, tomēr, tā attīstība bijusi ļoti strauja un dinamiska, tāpat kā argentīniešu nācijas veidošanās. Restorānos un teātros notiek tango uzvedumi, kuros piedāvā iespēju arī mācīties dejot tango. Dziesmas vārdi stāstīja par vīrieša grūto dzīvi, skarbo sievu un alkoholu, kas palīdz to visu pārdzīvot. Sākumā nicināts savā zemē tango guva atzinību citur pasaulē. Argentīnā šī deja guva atzinību krietni vēlāk.
Buenosairosa ir pilsēta ar daudz parkiem, muzejiem, restorāniem un teātriem. Catedral Metropolitana; Teatro Colon, kura telpas var lepoties ar daudz tur atskaņotām operām, baletiem un klasiskās mūzikas koncertiem, šeit ir arī trīs slaveni muzeji - Museo Nacional de Bellas Artes, Museo del Cine un Museo Histórico Nacional.
Mar del Platas pilsēta ir slavena ar peldvietu Atlantijas okeāna krastā. Te noriss aktīva kulturālas dzīve un izklaides programmas vasarā (decembris- februāris). Pilsēta atrodas vien nieka 400 km no Buenosairesas.
Kordoba – šeit atrodas nozīmīgākais Argentīnas muzejs Museo Historico Provincial Marques de Sobremonte.
Pampu Nacionālais parks - Parque National Lihue Calel, ietver dabas taku, pa kuru braucot var sastapt daudz, dažādus eksotiskus dzīvniekus un redzēt eksotiskus augus. Pampas ir dabiski zālāji un mūsdienās tos izmanto par plašām ganībām. Pampās atrodas lielas lauku saimniecības-rančo.
Misiones provicē - Puerto Iguacu, kas atrodas 1500 km no Buenosairesas uz ziemeļiem uz robežas ar Brazīliju uz Paranas upes pietekas atrodas ūdeņiem bagātākais un trešais lielākais pasaules ūdenskritums -Iguasu (Cataratas de Iguacu). Upe, ūdenskrituma vietā izplešas līdz 4 km un krītot sadalās 275 mazākos ūdenskritumos. Drosmīgākajiem tiek piedāvāta iespēja aplūkot ūdenskritumu no helikoptera vai trosu tilta. Viskrāšņāk tas izskatās, kad ūdens šaltis apspīd saule. Tad tūristu acīm paveras skaistas varavīksnes.
Mendozas province ir vīnu ražošanas reģions. Te ir iespējams apskatīt vīna darītavas un izgaršot dažādus argentīniešu vīnus. Te ir iespēja doties ekskursijā pa Andu kalniem, gandrīz līdz pat Čīles robežai un redzēt augstāko Dienvidamerikas virsotni Akonkagva. Ziemā (jūlijā un augustā) te ir labas, bet ne vienīgās slēpošanas vietas Argentīnā.
Chubut provincē, Puerto Madryn un Valdes pussala, kas atrodas 1300 km no Buenosairesas, ir populāra ar daivinga un snorkelēšanas sportu. Tur nirstot var redzēt valzivis, pingvīnus, roņus, jūras lauvas un jūras ziloņus. Tuvumā arī dinozauru atradnes.
Calafate provincē atrodas Argentino ezers, kurā laiku pa laikam no kalniem krītošie ledus gabali pamazām aizsprosto divas ezera satekas un ik pa diviem gadiem tur radusies ledus siena sabrūk, un abas ezera daļas atgūst vienādu līmeni. To skatīties brauc tūkstošiem tūristu. Tas arī tiek pieskaitīts pie pasaules brīnumiem.
Argentīnai raksturīgākais dzēriens ir Yerba Māte, kas pārņemts no Misiones un Corrientes gvaranī indiāņiem šo paradumu, gaučo (Argentīnas kovboji) atnesuši līdz mūsdienām un šo uzmundrinošo zālītes uzlējumu dzer ne tikai pampās vai Paranas džungļos, bet it visur, kur un kad iespējams.
Ugunszemes austrumu daļā ir arktiski klimata apstākļi. Te dzīvo pingvīni, jūras lauvas un okeāna dziļumos var ieraudzīt vaļus. Daudzajos Argentīnas nacionālajos parkos atrodas desmitā daļa augu un dzīvnieku sugu, kas satopama uz mūsu planētas, tajā skaitā 2500 sugu zivju, kā arī vairāk kā 50 000 augu sugu.
Laika gaitā, bet it īpaši 20. gadsimta sākumā, Argentīnā izveidojās otra lielākā pēc Brazīlijas latviešu kopiena Latīņamerikā (bijuši vairāki tūkstoši imigrantu no Latvijas). Pašlaik Argentīnā dzīvo vairāk kā 450 latviešu.
Vistālāk uz dienvidiem izvietotā pilsēta dienvidu puslodē ir Ušvaja. Tā atrodas Ugunszemes dienvidos, tuvu Antarktīdai, tāpēc te skarbi apstākļi, bet sastopami pingvīni.