29 700 300
67 700 300
[email protected]
Tallinas iela 30, Rīga
Farēru (Fēru) salas

Farēru (Fēru) salas

Vai esiet dzirdējuši par „Varbūt” salu? Par „Aitu salu”? Un par pacietīgākajiem cilvēkiem uz zemes? Viņi mēdz teikt: ”Sagaidīs vēju tas, kurš gaidīs.” Un tikai šeit ir iespēja izdejot ķēžu dejas…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, pusceļā starp Norvēģiju un Īslandi. Salas ir Dānijas autonomais apgabals.

Platība: 1399 km2

Administratīvais centrs: Torshavna

Iedzīvotāji: 45 511 (2007.gada jūlijs)

Valsts valodas: farēriešu (fēriešu), dāņu

Reliģijas: luterāņi 95 %; Plimutas brāļi 5 %

IKP/PP: $ uz 1 iedz. 22 000 (2001)

Naudas vienība: Farēru krona = Dānijas krona (DKK)

Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija

Administratīvais iedalījums: 7 sisles

Parlaments: Legtings

Lielākās salas: Streimoja, Eisturoja

Dabas resursi: vulkāniskais tufs, bazalts, zivis

Klimats: maigs un mitrs, jo jūtas siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme, kura pie Farēru salu krastiem satiekas ar auksto polāro straumi, radot biežas miglas un lietavas. Jūlijā gaisa temperatūra var sasniegt +220C, bet marta mēnesī noslīd līdz – 140C. Laika apstākļus prognozēt gandrīz neiespējami, tāpēc salu dēvē par „Varbūt” zemi. Visvairāk miglainu dienu ir Mikinesas salā (100 dienas gadā). Gadā ir vidēji 280 lietainu dienu. Tāpēc tūristiem ieteicams nodrošināties ar atbilstošu apģērbu lietainam laikam, unnav ieteicams ceļot vienatnē, jo miglas laikā var apmaldīties un iekrist no kraujas jūrā. Vētras ir īslaicīgas, pēkšņas un stipras.

Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju

Salu nosaukums ķeltu valodā nozīmē „tālās salas”, bet dāņu- „aitu salas”. 18 lielas, vairākas mazas salas veido Farēru arhipelāgu. 16 no salām ir apdzīvotas. Kopš cilvēki sākuši apdzīvot salas, šeit nav novērota vulkāniskā darbība. Salas ir vulkāniskas izcelsmes, veidojušās uz sacietējušas lavas plato.

Ainavas iezīmē ar zāli apauguši kalni, krāčainas, ūdenīgas upes, fjordi, ielejās izvietojušās pilsētiņas un aitu baltie laukumiņi uz zaļo kalnu fona. Salās tikpat kā nav saglabājušās dabiskas koku audzes. Visi koki ir cilvēku stādīti.

Streimojas salas nosaukums nozīmē „ Straumes sala”. Patiešām straume novērojama abpus salai ar ātrumu 19 km stundā. Salas dienviddaļā atrodas Čirčjubeuras pilsētiņa, kura viduslaikos bijusi salu politiskais un reliģiskais centrs. Te apskatāmas Sv. Magnusa katedrāles drupas.

Ziemeļu salām doti skanīgi nosaukumi: Fugloja (Putnu sala), Vidoja (Mežu sala), Svīnoja (Cūku sala), Kunoja (Sievas sala), Kalsoja (Vīra sala), Bordoja (Kraujas sala). Bordojas salas Klaksvīkas pilsētā ir lielākā alus darītava salās. Alus ir iemīļots dzēriens farēriešu vidū. Klaksvīka izvietota gleznaina līča krastā.

Mikinesa jeb Putnu mēslu sala ir īsta putnu un ornitologu paradīze. Farēru salās mīt ap 230 putnu sugu. Te var dzirdēt un redzēt slavenos putnu tirgus. Tās ir putnu kolonijas uz piekrastes klintīm. Melngalvas kaija, lielais alks, trīspirkstu kaija, zivju kaija, jūras zīriņš it tikai daži no ūdensputniem zivju tirgos.

Kopējais autoceļu garums salās ir 600 km. Pārvietošanos starp salām nodrošina arī prāmju satiksme.

Lielākā daļu māju jumtu klāta velēnām un ir zaļā krāsā, kas veiksmīgi saplūst ar salu kopējo dabas ainavu.

Salās nav abinieku un rāpuļu, tā kā laipni gaidīti visi, kam bailes no čūskām, vardēm, krupjiem. Te izveidojusies jauna zaķu pasuga no ievestajiem zaķiem.

Ūdeņos mīt pilotvaļi, kuru medības ir nekomerciālas.

Lielākajā pilsēta Torshavnā atrodas Farēru salu lielākais kultūras centrs- Ziemeļu nams, kura izveidošanas ideja pieder Ziemeļu padomei. Šādi nami atrodas arī Īslandē, Grenlandē, Mārianhaminā (Ālandu salas). Šo namu mērķis ir kultūras sakru izveidošana starp ziemeļu valstīm. Torshavna ir slavena ar džeza mūzikas festivāliem, kuri tiek dēvēti par labākajiem Skandināvijā.

Farērieši ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē iespieddarbu daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Savu popularitāti salas ieguvušas pastmarku kolekcionāru vidū, jo farēriešiem ir sava Pasta pārvalde, kura izdod savas pastmarkas, kādas nav citur pasaulē.

Fēru salu autonomija izpaudās 1972.gadā, kad pretēji Dānijai farērieši nolēma palikt patstāvīgi un nepievienoties Eiropas Savienībai.

28.jūlijs ir Sv. Olava diena, kad notiek Olavseka festivāls. Tad Torshavna atdzīvojas no cilvēku pieplūduma. Te notiek zirgu sacīkstes, futbola, mači, peldēšanas un airēšanas sacīkstes, šaha spēle, amatnieku darbu izstāde un tirgus. Vakarā kāja var izlocīt ķēžu dejās, t.i., dejas, kurās piedalās nenoteikts skaits cilvēku un pavadījumā skan senās balādes. Šo deju pirmsākumi meklējami viduslaikos. Farērieši aicina izbaudīt šo deju savdabību un kopības garu vienotā ritmā.