29 700 300
67 700 300
[email protected]
Tallinas iela 30, Rīga
Maiji
Maiji ir viena no senākajām Centrālās Amerikas civilizācijām, kas atstājusi ievērojamu ietekmi uz nākamajām civilizācijām. Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā un mākslā, maijiem bija pat divi kalendāri, kuriem tie pakārtoja visu savu dzīvi. Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgās lietavas, kas mijās ar pusgada sausuma periodiem, dedzinošā saule, stāvie kalni. 

Maiju hronoloģija: 
* pirmsklasiskais periods - 15. gs. p.m.ē. - 2. gs. m. ē. Šajā periodā notiek maiju kultūras formēšanās un tikai maiju kultūras īpatnību nodalīšanās;
* klasiskais periods - 2. gs. m. ē. - 9. gs. m. ē. Šajā periodā bija vērojams maiju kultūras augstākie sasniegumi dažādās jomās, bet perioda beigās vērojams kultūras pagrimums;
* pēcklasiskais periods - 9. gs. m. ē. - 16. gs. m. ē. Šajā periodā vērojams tolteku iebrukums, kam seko tolteku - maiju renesanse, kā arī perioda beigās vērojams kultūras noriets. 

Maiju kultūras vispārīgs raksturojums 

Maiji nebija vienots valstisks veidojums, bet gan sastāvēja no atsevišķām etniskām grupām, kas runāja dažādās valodās un kas apvienojās vai nošķīrās laiku pa laikam. Maiju atsevišķo pilsētvalstiņu pārvaldē atradās viens cilvēks, kas apvienoja sevī gan laicīgo, gan arī reliģisko varu. Maiju sabiedrībā pastāvēja arī aristokrātija, kas bija diezgan mazs slānis un kas nestrādāja fizisku darbu, bet gan nodarbojās ar tempļu apkopšanu (iespaidīgi, grezni tempļi tika celti gandrīz katrā pilsētas un ciema centrā, lai tajos varētu pielūgt dievus), kā arī pārvaldi, aizsardzību, tiesu un reliģiski rituālajām funkcijām.
Maiju zemnieki dzīvoja ciemu un pilsētu nomalēs samērā sliktos apstākļos, veica smagu fizisku darbu, apstrādāja laukus, piedalījās dažādos celtniecības darbos, kā arī papildināja karaspēka rindas nepieciešamības gadījumā. Maiju zemkopības darbi tika veikti diezgan primitīvi. Nebija pat mājlopu, kurus varētu izmantot zemkopības darbos - visi darbi tika veikti ar pašu spēkiem. Kukurūza bija galvenā zemkopībaskultūra, bet tika audzēta arī kokvilna, tomāti, tabaka u.c. Vienkāršie cilvēki nodarbojās arī ar zvejniecību un medniecību, tādējādi papildinot savus pārtikas krājumus, jo apmēram divas trešdaļas no izaudzētā tiem vajadzējis atdot nodevās.
Izglītību ieguva tikai aristokrātu bērni, lai tie varētu aizvietot savus vecākus prieteru, pētnieku u.c. amatos. Galvenais, kam skolā tika pievērsta uzmanība, bija astronomija un astroloģija, bet tika mācīta arī rakstīt un lasīt prasme, matemātika u.c. priekšmeti. Tomēr ne visu noteica aristokrātiskā izcelsme, ievērojama nozīme bija arī prāta spējām un talantam, arī tādā gadījumā varēja nokļūt labākā sociālā stāvoklī.
Reliģijai bija ievērojama vieta maiju sabiedrībā. Maijiem bija diezgan sarežģīts dievu un dievību panteons (dievu un dievību sakopojums), kas pārvaldīja debesu valstību un arī ietekmēja visas norises, kas bija uz zemes. Dievības bijušas visdažādākās: nāves, kara, uguns, zvaigžņu un citas. Vissvarīgākā no tām ir bijusi Icamma - pasaules radītājs, priesteru kārtas nodibinātājs, kā arī rakstītprasmes izgudrotājs; Icamma tika attēlota kā vecis vai divgalvains debesu pūķis. Pastāvēja arī ļaunie spēki, kuri bija jāpielabina. Parasti ar ļaunuma vārdu saistījās dievs Teskatlipoks, kura pārvaldībā atradās dažādas dabas stihijas un citas nelaimes. Prieteriem vajadzējis izzināt, kā pielabināt dievības, kā izzināt dažādas likumsakarības, kuras atklājot, varētu pareģot pārmaiņas, palīdzēt paši sev ar dažādiem rituāliem.
Maijiem pastāvēja savas rakstības zīmes, bet spāņu iekarotāji, uzskatot tās par sātana zīmēm, iznīcināja. Tie atrada daudz grāmatu, kuras sadedzināja. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai 3 - 4 grāmatas maiju rakstībā, bet ir saglabājušies arī dažādi uzraksti uz stēlām un tempļu sienām. Maiji esot sīki pierakstījuši savu vēsturi. Glipti - maiju rakstu zīmes, kas ir hieroglifiskais raksts un ko atšifrēt izdevās relatīvi nesen tolaiku padomju zinātniekam Jurijam Knozorovam.
Maijiem bija attīstīta arī matemātika. Maijiem bija izstrādāta sava sistēma, kas sastāvēja no trijām zīmēm - punkts apzīmēja vieninieku, bet svītra - pieciniekus. Maiji lietoja arī nulles jēdzienu. Cipari skaitļu zīmēs tika izkārtoti vertikāli, nevis horizontāli.
Matemātikas zināšanas bija nepieciešamas, lai radītu kalendāru, kam maiji bija pakārtojuši visu savu dzīvi. Maijiem bija divi kalendāri: solārais (saules) (360 dienas plus 5 liekās, kas sadalījās 18 mēnešos pa 20 dienām katrā) un rituālais (260 dienas, kas sadalījās 13 mēnešos pa 20 dienām katrā). Astronomiskajos aprēķinos maiji bijuši ļoti precīzi. Interesanti, ka maiji gadu skaitīšanu sāk ar 5041738. g. p. m. ē. pēc mūsu laika skaitīšanas sistēmas.
Maiji ir ievērojami arī ar savu arhitektūru. Tempļus u.c. ēkas, kas ir celtas no mūra, saista ar pilsētu celtniecību. Tempļi sākumā bija domāti kā reliģiskie kulta centri, tomēr tos nekad necēla vienu - tie saistījās ar veselu būvju kompleksu. Blakus templim atradās valdnieka (priestera) rezidence. Māju novietojumam nav strikta plānojuma, tomēr senie arhitekti mācējuši lieliski izveidot pilsētas ansambli, izmantojot dabīgo reljefu. Maiji cēla arī ceļu, pa kuriem ierasties svētceļniekiem, jo ne ratus, ne arī kādus citus pārvietošanās līdzekļus pa ceļiem senie maiji nepazina. Pārsteidzoši ir tas, kā senie maiji spējuši uzcelt tik iespaidīgas celtnes bez nopietniem darba rīkiem un papildierīcēm visu paveicot tikai ar fizisku darbu.
Katras jaunas mājas tapšana tika rūpīgi saskaņota ar kalendāru, tā noteiktajiem termiņiem. Kā apliecinājums tam ir piramīdu būve - piramīdas tika būvētas viena otrai apkārt strikti pēc kalendāra noteiktā grafika.
Klasiskajā periodā tika būvētas stēlas (augsti, vertikāli, novietoti akmens stabi ar reljefā iestrādātiem cilvēku, dzīvnieku ciļņiem, mīklainiem hieroglifiem un sarežģītiem ornamentiem). Lielākās no tām varēja pat sasniegt 4 metru augstumu.
Pārsteidzoši, ka krāšņās pilsētas tika pamestas, ko varētu izskaidrot ar izdzīvošanas grūtībām, kaut gan ir izteiktas visdažādākās versijas: epidēmijas, masu nemieri u.c. 
Pirmā gadu tūkstoša beigās tur iebruka Tolteki. Tāpēc nākamo periodu sauc par maiju - tolteku periodu, kas iezīmē arī daļējas izmaiņas maiju kultūrā. Tolteki neiznīcināja maiju kultūru, bet tieši otrādi - pārņēma maiju rakstību un valodu, papildināja maiju dievu panteonu ar savējiem dieviem. Šis periods spilgti atklājas arhitektūrā un mākslā: rotājumos parādās jauni elementi: lietus dieva tēli u.c.