Meribela (Méribel) – brīnišķīgs Alpu kūrorts, kas celts Savojas ciematiņu stilā no koka un akmeņiem, un burvīgi iederas skaistajā ar mežiem apaugušo kalnu ainavā. 1992. gadā te notika Olimpisko spēļu sacensības hokejā un sieviešu slalomā. Meribela ir iekarojusi daudzu apmeklētāju sirdis. Sirds ir arī kūrorta emblēma, tādēļ, ka Meribela atrodas pasaulē lielākā slēpošanas apgabala Trīs ieleju pašā vidū.
Pēc slēpošanas Meribelā tiek piedāvātas plašas izklaides un atpūtas iespējas: baseins un olimpiskā slidotava, alpīnistu siena, boulings, pārgājieni ar sniega pēdām, aeroklubs un pilotu skola, braukšana ar sniega motocikliem, nakts klubi, kinoteātris, u.c.
Ģimenēm ar bērniem tiek piedāvāts bērnudārzs mazuļiem no 1,5 līdz 3 gadiem un divi slēpošanas bērnudārzi bērniem, kas vecāki par 3 gadiem.
Meribela sastāv no kūrorta centrālās daļas (1450 m virs jūras līmeņa) un ciematiņa Meribel-Mottaret (1700 m). Starp ciematiem kursē bezmaksas autobuss, bet slēpotāji no vienas kūrorta daļas uz otru var viegli pārvietoties pa trasēm un ar pacēlāju palīdzību. Mottaret ciemata galvenā priekšrocība ir tā, ka visas viesnīcas un apartamenti atrodas tieši pie slēpošanas trasēm. Mottaret pilsētiņas dzīves ritms ir daudz mierīgāks nekā Meribelas centrā, bet arī šeit ir neliels pilsētas centrs ar veikaliem, restorāniem, sniega motociklu nomas punktu, kinoteātri un bērnudārzu mazajiem slēpotājiem.
„Trīs ielejas” (Les 3 Vallées) ietver sevī trīs pasaulslavenus kalnu slēpošanas kūrortus: Meribelu, Kurševelu un Valtoransu, kā arī vēl divpadsmit Alpu ciematus, kurus savstarpēji saista unikāls pacēlāju un kalnu slēpošanas trašu tīkls. Slaloma izgudrotājs anglis Arnolds Luns 1925. gadā, pēc savas ekspedīcijas uz Francijas Alpiem, rakstīja: „Savojas teritorijā ir lieliska vieta, ko veido trīs gandrīz paralēlas ielejas – Sentbona, Alljū un Bellevila.
Tās ir lieliski piemērotas lielu kalnu slēpošanas kūrortu celtniecībai. Tām ir brīnišķīgas, attiecībā pret sauli veiksmīgi izvietotas nogāzes, kurās ir maza lavīnu rašanās iespēja.”
Šobrīd „Trīs ielejas” sevī ietver vairāk nekā 300 kalnu slēpošanas trases, kuru kopējais garums pārsniedz 600 km un platība 780 hektārus. Šā kalnu slēpošanas reģiona 25 virsotnes(no tām piecas pārsniedz 3000 m) kopā saista 200 pacēlāji ar caurlaidības spēju vairāk nekā 250 tūkst. cilvēku stundā.
Reģions izceļas ar lielu trašu un ainavu daudzveidību: sākot ar simtiem gadu veciem La Taņjas kūrorta mežiem un sirdi priecējošām Meribelas eglēm, līdz pat plašiem, saulē mirdzošiem sniega laukiem Valtoransā – Eiropas visaugstākajā kalnu kūrortā (2300 metri virs jūras līmeņa). No Valtoransas pacēlājs nogādā slēpotājus uz vienu no augstākajām „Trīs ieleju” vietām – Caron (3200 m) virsotni, no kuras paveras lielisks skats uz Monblānu un citām
Alpu virsotnēm.
„Trīs ieleju” būtiskākā atšķirība no citiem slēpošanas reģioniem ir pārbraucienu vienkāršība no vienas ielejas uz otru. Ceļojot pa „Trim ielejām”, slēpotājs gūst baudu, visu laiku slēpojot. Viņam nav jāievēro kaut kāds noteikts maršruts, jāiet kājām vai jābrauc ar autobusu. Tieši tādēļ viss milzīgais reģions šķiet kā viens veselums.
Pilnīgu slēpošanas brīvību nodrošina „Trīs ieleju” pacēlāju karte. Slēpošanas iesācējiem ir iespēja iegādāties lētāku pacēlāju karti, kas ir spēkā tikai viena kūrorta robežās. Jāpiebilst, ka starp ielejām nav tiešas autobusu satiksmes, tādēļ slēpotājiem ieteicams iepriekš noskaidrot pacēlāju darba laikus, lai pirms to slēgšanas pagūtu atgriezties savā kūrortā.
Klimats. Pārsvarā mērens, ziemas maigas. Kalnos skaidri izteiktas augstieņu klimatiskās joslas. Vasaras ir lietainas un vēsas (1 000 m augstumā apmēram 10 °C), bet ziemas aukstas (no -5 ° līdz -10 °C) ar stipriem vējiem un bagātīgu sniega daudzumu. 2500 metru augstumā gadā vidēji nokrīt vairāk nekā 2000 mm nokrišņu, sniegs nenokūst septiņus mēnešus vai pat vēl ilgāk.
Valsts valoda – franču. Reģionos runā septiņos dialektos. Francijā
runā arī portugāļu, itāļu un arābu valodā. Attiecībā uz angļu valodu francūži ir visnotaļ jutīgi, tādēļ šo valodu jāizmanto piesardzīgi - ja uzreiz sāksiet runāt angliski, Jums var nepievērst uzmanību. Lai neaizvainotu francūzi, saruna obligāti jāsāk ar jautājumu: „Vai jūs runājat angļu valodā?”
Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži
izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas.
Elektrotīkla spriegums 220 V. Francijas starptautiskais tālruņa kods – 33. Uz Latviju ir jāzvana šādi: 00 371 + Latvijas tālruņa numurs.
Nauda. Naudas vienība Francijā ir eiro (EUR). Vairumā viesnīcu, veikalu un restorānu ir iespējams norēķināties ar elektroniskajām maksājuma kartēm.
Veikalu darba laiks. Slēpošanas reģionos veikali parasti strādā no 9.00 līdz 12.00 un apmēram no 15.00 līdz 19.00, svētdienās un pirmdienās – slēgts. Banku darba laiks: pirmdiena - piektdiena no 9:00 līdz 16.00. Bankas nestrādā brīvdienās, valsts svētku dienās un tiek slēgtas pirms svarīgiem svētkiem.
Dzeramnauda. Tradicionāli viesmīlim atstāj apmēram 5–10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes).
Medicīniskā palīdzība. Negaidītas saslimšanas vai nelaimes gadījumā jāvēršas pie ārsta vai tas ir jāizsauc ar viesnīcas administratora starpniecību. Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta.
Drošības pasākumi. Pat tad, ja laiks ir apmācies, kalnos saule ir ļoti aktīva, tādēļ nepieciešams valkāt saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu (kā arī lūpu balzamu, kas aizsargās pret aukstumu un spēcīga vēja ietekmi). Bērniem slēpojot obligāti jāvelk ķivere. Ieteicams neatstāt inventāru bez uzraudzības, kalnos mēdz notikt arī zādzības. Naudu, vērtslietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā.
Transports. Kalnu kūrortos parasti kursē bezmaksas autobusi, kas nogādā slēpotājus pie pacēlājiem. Lielos slēpošanas reģionos ne vienmēr ir autobusu satiksme starp dažādām ielejām, tādēļ ieteicams laikus uzzināt pacēlāju slēgšanas laiku, lai nenokavētu pēdējo nobraucienu. Pieejami arī taksometra pakalpojumi, kurus apmaksā pēc skaitītāja.
Muitas noteikumi. ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv.
Viesnīcu specifika. Francijas Alpu kūrorti ir ļoti dažādi – sākot ar tradicionāliem Alpu ciematiņiem ar koka un akmens ēkām, līdz mūsdienīgiem daudzstāvu sporta un atpūtas kompleksiem. Viesnīcas un apartamenti lielākoties atbilst Eiropas standartiem, taču dažkārt gadās arī vecā tipa apartamenti. Šeit novērojams izteikts cenu un pakalpojumu kontrasts.
Ir vērts pamēģināt. Ja esat ieradies kalnos atpūsties kopā ar draugu kompāniju, pasūtiet restorānā fondī. Vakariņas būs ievērojami jautrākas, ja ikviens, kura maizes gabaliņš iekritīs kopīgajā katliņā, par sodu izdzers glāzi vīna. Nogaršojiet arī dažādās franču siera šķirnes, kuras diez vai izdosies nobaudīt kaut kur citur. Brokastīm tuvākajā maiznīcā iegādājieties vēl karstos kruasānus – nekur citur tos neprot cept tik gardus kā Francijā. Savukārt kā dāvanu mājās palicējiem nopērciet pudeli Alpu liķiera „Ženepī”, bet bērniem noteikti patiks svilpojošais mīkstais zvēriņš „marmotte” .