Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina – izolētā kalnu valsts ir kā krustojums uz rietumiem un austrumiem; apdāvināta ar varenāko impēriju kultūras mantojumu; neskaitāmas kristāldzidras upes, kas izkalušas kanjonus, gādā par auglīgo zemes dabu; pirmatnējie meži; jaunības strūklaka; Adrijas jūras piekraste ar siltu Vidusjūras klimatu; mandarīni, granātāboli, kivi un citi augļi; Dināru Alpu slēpošanas centri; kalnu iedzīvotāju viesmīlība; kasta ielejas ar milzīgām alām; vairāku kultūru gadsimtus kultivētās ēdienu tradīcijas; nežēlīgās vēstures pieminekļi; vieta, kur sākās 1. pasaules karš...

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas dienvidaustrumu Eiropā, Balkānu pussalā. Robežojas ar Horvātiju Z, R un D, ar Serbiju A, ar Melnkalni D un ar Adrijas jūru D daļā.

Platība: 51197  km2

Galvaspilsēta: Sarajeva

Iedzīvotāji: 3,242,213 (2022.gads)

Valsts valoda: serbu, horvātu un bosniešu

Etniskais iedalījums: Bosnieši 50,1%, serbi 30,8%, horvāti 15,5% un citi 2,7%, bet pārējie respondenti nedeklarē savu etnisko piederību vai neatbild.

Reliģijas: musulmaņi veidoja 50,7% iedzīvotāju, savukārt pareizticīgo kristieši veidoja 30,7%, katoļu kristieši 15,2%, 1,2% citi un 1,1% ateisti vai agnostiķi, bet pārējie nav deklarējuši vai neatbildēja uz šo jautājumu. (2020.gads)

IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 17,363 (2022.gads)

Naudas vienība: Bosnijas konvertējamā marka (BAM) = 100 feniņi

Valsts pārvaldes forma: konfederatīva republika

Zemākais punkts: Adrijas jūra 0 m j.l.

Augstākais punkts: Maglica 2386 m v.j.l.

Garākā upe: Bosna (271 km)

Lielākais ezers: Buško Blato (5500 ha)

Reljefs: Valsts pārsvarā ir kalnaina, centrālajā daļā atrodas Dināru Alpi. Ziemeļaustrumu daļa stiepjas līdz Pannonijas baseinam, kas ir līdzenāka un piemērota kukurūzas audzēšanai. Dienvidos valsts robežojas ar Adrijas jūru. Dināru Alpi kopumā iet austrumu-rietumu virzienā un paliek augstāki vairāk uz dienvidiem. Kalnu rajonos ir daudz kaļķakmens iežu, tāpēc šiem reģioniem ir raksturīgi karsta procesi - kad pazemes iežus (ģipsi, kaļķakmeni, dolomītu) izšķīdina pazemes ūdens plūsmas. Karsta procesa rezultātā ir izveidojušās ievērojamas alas, kritenes un avoti. Arī kalnu upes daudzviet ir izrobojušas kalnu sienas un izveidojušas kanjonu, piemēram, Neretvas upes krastos. Kopumā krasta teritorija stiepjas 20 km garumā.

Dabas resursi: akmeņogles, dzelzsrūda, boksīti, varš, svins, cinks, hroms, kobalts, mangāns, niķelis, māls, ģipsis, sāls, smiltis, kokmateriāli, hidroenerģija.

Klimats: Valstī ir patstāvīgs nokrišņu daudzums un skaidra pāreja no karstas vasaras uz aukstu ziemu. R, Z un ZA daļās vairāk ieplūst auksts gaiss, tāpēc šajā valsts daļā ziemas var būt ļoti aukstas, temperatūra var noslīdēt zem -20°C. Augstienēs ir īsas, vēsas vasaras un garas, bargas ziemas. Dienvidrietumu rajonos, pateicoties relatīvi siltajai Adrijas jūrai, gaisa temperatūra ir daudz siltāka. Piekrastes rajonos ir maigas un lietainas ziemas. Vasarā gaisa temperatūra pārsvarā ir virs 20°C, dienvidu rajonos ir izteikti siltāks. Saulainu dienu skaits ir apmēram puse no mēneša visa gada garumā.

Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Sarajevas reģions

Sarajevas reģions jau gadiem ilgi kalpo kā Bosnijas un Hercegovinas kultūras un politikas galvaspilsēta. Reģiona piedāvājuma klāsts ir bagātākais valstī, no kultūras bagātās galvaspilsētas Sarajevas līdz pirmatnējiem mežiem Sutjeskas nacionālajā parkā.

Kultūras, dabas un vēstures mantojums viennozīmīgi ir viens no iespaidīgākajiem Balkānos – valsts ir bijusi kā krustojums austrumu un rietumu kultūrām, tas arī atainojās uz kultūras procesiem. Šis reģions ir viens no kalnainākajiem valstī, neskatoties uz kalnu radīto izolāciju, iedzīvotāji šeit ir laipni gan pilsētās, gan ciematos un klimats ir diez gan silts.

Sarajevā pat svešinieki var justies kā mājās. Pilsēta pati par sevi nav liela, tai nav raksturīgas lielas ēkas, taču tai piemīt īpašs šarms, par ko var pārliecināties vienmēr pilnajās kafejnīcās, kur tiek piekoptas pilsētai raksturīgās laipnās viesmīlības tradīcijas.

Daudzi apskates objekti atrodas pastaigas attālumā viens no otra – pareizticīgo un katoļu baznīcas, mošejas un sinagogas, padara šo pilsētu ļoti dažādu. Savu kultūras, tradīciju un reliģijas mantojumu no austrumiem atstāja - Bizantiešu un Osmaņu impērija, no rietumiem – Romiešu un Austroungāru impērija. Pastaiga pa Sarajevu ir pastaiga pa tās pagātni – no austrumnieciskā Osmaņu kvartāla, kurš ir pilns ar saldumu veikaliem, kafejnīcām un rokdarbu darinājumiem līdz administratīvajam un kultūras centram – Austroungāru reģionam.

Interesantākās ekskursijas atradīsiet vecpilsētā (Baščaršijas rajons), tā atrodas Miljakas upes krastos. Vecpilsētas šaurajās ieliņās atrodas: vecais bazārs; viduslaiku pils Jajce un vecpilsētas drupas, no kurām paveras skaists skats uz pārējo pilsētu; Sarajevas vecā pareizticīgo baznīca; Sarajevas katedrāle; Gazi mošeja, kas ir 1. mošeja pasaulē, kurā tika ievilkta elektrība; Rātsnams; Imperatora mošeja; Latīņu tilts. Pēc šo objektu apskatīšanas varat doties uz Serbu pareizticīgo baznīcu, kur varat izaicināt vietējos iedzīvotājus „Lielā šaha” spēlē, kas atrodas pretī baznīcai.

Sarajevas muzejs - vieta, kurā pasaule mainījās uz visiem laikiem. Šī neomulīgā vieta glabā notikumu, kura rezultātā sākās 1. pasaules karš. Muzeja ārpusē noliktā plāksne atzīmē vietu, kur Gavrilo Princips nošāva Franci Ferdinandu. Vairāk par šo baiso notikumu uzzināsiet pašā muzejā, kā arī varēsiet iepazīties ar Sarajevas vēsturi pirms pasaules mēroga konflikta. Vēl viena no baisām vietām ir Tuneļa muzejs. Muzejs ir iekārtots tunelī zem lidostas, kas Bosnijas kara laikā bija vienīgā ieeja un izeja pilsētā, Sarajevas pilsētas ieņemšana bija ilgākajā un asiņainākajā pilsētas ieņemšana kādu ir piedzīvojusi modernajā vēsture.

Bjalešnica un Igmana - slēpošanas centri. Šie Dināru Alpu slēpošanas centri atrodas 25 km uz dienvidrietumiem no Sarajevas. 1984. gadā šeit notika Ziemas Olimpiskās spēles. Diemžēl karš nopostīja šos slēpošanas centrus, taču vēlāk tie tika atjaunoti, tika uzbūvētas arī viesnīcas un citi apartamenti. Pašlaik šeit it 3 pacēlāji, Bjalešnicā ir labāka infrastruktūra un izaicinošāki nobraucieni, bet Igmana ir nedaudz vieglākā un tajā ir bērnu pacēlājs ar maigiem nobraucieniem. Dienvidaustrumos no Sarajevas atrodas vēl viens slēpošanas centrs - Jahorina.

Sutjeska nacionālais parks ir viens no vecākajiem Bosnijā un Hercegovinā. Tas ir slavens ar partizānu uzvaru pār vāciešiem 2. pasaules kara laikā, šeit ir masīvi akmens monumenti, kas piemin šo notikumu. Plašajā parka teritorijā ir 17 500 ha krāšņas un neskartas dabas. Šeit atrodas viens no diviem izdzīvojušajiem Eiropas pirmatnējiem mežiem – Perucica mežs, kā arī augstākā virsotne valstī – Maglica. Parkā ir diez gan liela iespēja ieraudzīt lāčus un vilkus.

Hercegovinas reģions

Lai gan ir manāmas līdzības valodā un kultūrā, Hercegovinas vēsture ir diez gan atšķiras no Bosnijas. Pirmie iedzīvotāji šeit ir apmetusies pirms vairāk nekā 12 000 gadiem un katra civilizācija ir atstājusi savus nospiedumus uz bagāto kultūras mantojumu. Daudzi raksturo Hercegovinas dabu kā neauglīgu mēnesnīcu, kas ir daļēji taisnība, taču šeit atrodas arī lieli saldūdens avoti, kristāldzidras upes, kā arī endēmiska flora un fauna. Jablanicas, Prozoras un Konjicas rajonos ir zaļi meži un skaisti ezeri. Lielākajā reģiona daļā ir silts Vidusjūras klimats, tas palīdzēja izveidot bagātu biosfēru, šajā saulainajā reģionā aug granātāboli, mandarīni, kivi un citi citrusaugi. Kalnu rajoni ir īpaši skaisti, tie ir noklāti ar maziem ciematiņiem, kuros iedzīvotāji galvenokārt apstrādā lauksaimniecības laukus. Kopš seniem laikiem upe Neretva ļāva šī reģiona cilvēkiem augt un attīstīties. Upe ir izkalusi kalnu rajonus par kanjoniem. Šis tirkīza dārgakmens ir radījis auglīgākās reģiona ielejas, kur arī mūsdienās notiek lielākā kustība un visvairāk plaukst dzīvība.

Mostara ir viena no Bosnijas un Hercegovinas skaistākajām pilsētām. Taču 1993. gadā pilsētas dzīve gandrīz apstājās – tanka raidītais šāviens sarāva gabalos pilsētas simbolu – Veco tiltu (Stari Most). Pagāja vairāk nekā dekāde, līdz skaistā arka atkal varēja slieties pāri Neretvas upei, dzīvība pilsētā lēnām sāka atgriezties. Dzīvīgākā vieta pilsēta ir vecpilsēta. Tur atrodas neskaitāmas kafejnīcas, bāri un veikaliņi, īpašas uzmanības vērts ir antīko izstrādājumu veikals. Pilsētā ir vēl viens tilts - Slīpais tilts, tiek uzskatīts, ka to sāka būvēt pirms Vecā tilta (Stari Most), kā paraugu. Austrumu krastā atrodas: vairākas mošejas, kā arī mošeja, kura tika pārbūvēta par islāma skolu; vecais bazārs, kurā var nopirkt autentiskas gleznas; Vecā tilta vara un bronzas replikas; promenāde; viduslaiku kapakmeņi; tirgus Tepa, kurā jau kopš osmaņu laikiem notiek aktīva svaigu produktu tirgošana; izpētīt var tradicionālas osmaņu dzīvesvietas – Biscevica un Muslibegovica mājas, Kajtazova rezidenci; Mostaras sinagoga.

Neuma - piekrastes pilsēta. Šī pilsēta ir vienīgā Bosnijas un Hercegovinas izeja pie jūras. Aizvērtais līcis pasargā piekrasti no stipriem vējiem. Ūdens ir ļoti mierīgs. Šeit atradīsiet visāda veida ūdens atrakcijas – niršana, ūdensslēpošana, izbraucieni ar laivām un citi. Ideāla vieta, kur ļauties ūdens priekiem apciemojot Bosniju un Hercegovinu.

Medžugorje stāstu zina gandrīz ikviens katolis. 1981. gadā 6 jaunekļi spēlējās nogāzē, kas atrodas starp Medžugorje un Bijakovici ciematiem. Tieši šajā neauglīgajā nogāzē parādījās Jaunava Marija un sāka ar tiem sarunāties. No sākuma neviens neticēja jauniešu stāstiem, bet vēlāk Jaunava Marija parādījās arvien biežāk un pat lielākie kritiķi sāka ticēt. 15 miljoni ticīgo ir apmeklējuši šo mazo zemes nostūri, tas padara šo svētnīcu par vienu no lielākajām katoļu svētvietām.

Tepat arī atrodas Brotnjo rajons, kurš ir slavens ar saviem vīna un tabakas izstrādājumiem.

Jablanica ezers ir pazīstama kā vieta, kur nobaudīti vietējās delikateses, it īpaši jēra gaļu. Senās jēra pagatavošanas tradīcijas uz atvērta uguns ir izplatījušās pa visu valsti. Šajā reģionā ir attīstīta ezeru tūrisma niša, ezera krastos ir izveidotas viesnīcas un kempingi. Jablanica ezers tiek uzskatīts par vienu no labākajām zvejošanas vietām valstī, zivju tirgotāji ceļa malās nav retums. Šeit atrodas arī 2. pasaules kara memoriāli un Kara muzejs.

Vjetrenica alas – Popovo Polje ielejā ir Hercegovinas dienvidrietumu nekurzeme. Antīkā karsta ieleja ir viena no lielākajiem pasaulē. Netālu no mazās pilsētas Ravno un viduslaiku pareizticīgā klostera Zavara, atrodas lielākā alu sistēma Bosnijā un Hercegovinā – Vjetrenica alas (UNESCO). Šīs alas stiepjas vairāk nekā 6 kilometru garumā. Arheoloģiskajos atklājumos ietilpst antīkie alu lāči un leopardi, kā arī 10 000 seni alu zīmējumi. Šeit mājvietu ir atraduši daudzi mazi pazemes ezeri un endēmiskas vēžveidīgo sugas, kuras var atrast tikai dziļās pazemes ūdens sistēmās.

Ziemeļrietumu reģions,

Saukts arī par Krajina (beigas) vai zaļo smaragdu, ir zaļākais reģions Bosnijā un Hercegovinā. Skaists apkopojums starp krāšņām upēm un sulīgi zaļu dabu lauku reģionos. Milzīgais daudzums kristāldzidru upju šajā reģionā ir fenomenāls – Vrbas, Una, Sana, Sanica, Unac, tās ir tikai dažas no upēm, kas ieplūst varenajā Sava upē. Bosniešu Krajica galvenie tūristu piesaistes objekti ir tās daba. Gandrīz visur var atrast skaistas vietas, kur doties pārgājienos, braukt ar velosipēdu, zvejot, medīt vai vienkārši izbaudīt dienu neko nedarot.

Banja Luka ir skaista pilsēta, ieskauta zaļos pakalnos. Pilsētu divās daļās ir sadalījusi upe Vrbas, tā ir ļoti traka upe, taču tās spēks pierimst tieši pirms ieplūšanas pilsētā. Pilsētā tā plūst ļoti maigi.

Pilsētas zīmīgākās vietas ir Vrbas upe un Tvrdava – viena no Bosnijas un Hercegovinas viduslaiku pilīm, kas ir vislabāk saglabājusies. Tvrdava ir pārcietusi gan karus, gan zemestrīces, bet, neskatoties uz postošajiem notikumiem, tā joprojām stāv kā stāvējusi.

Iecienītākā vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta pilsētā ir pilsētas galvenajā parkā - Mladena Stojanovica parkā. Šeit ir liela gājēju teritorija, tenisa korti, kafejnīcas un restorāni. Pilsētas lielākā iepirkšanās iela ir Gospodska iela. Kultūras pasākumus var atrast Banski Dvor kultūras centrā, pati ēka ir ļoti skaista un tai apkārt ir arī parks, šī ēka kādreiz kalpoja kā gubernatora rezidence.

Nedaudz ārpus pilsētas atrodas 15. gs. pils – Bacaca un austrumu pareizticīgo klosteris – Gomionica. Pils atrodas skaistās Vrbas upes krastos, sākumā šeit bija plānots celt hidroelektrostacijas dambi, taču tika veiktas vairākas iniciatīvas pārveidot šo apgabalu par eko centru, beigās tas iekļuva nacionālo monumentu sarakstā un tika pasargāts.

13 km uz ziemeļaustrumiem no Banja Lukas atrodas maza pilsētiņa Slatina. Šīs zemes dzīlēs plūst 43°C karsts ūdens, izbaudīt termālos avotus var kādā no termālo vannu kompleksiem.

Pijedor Kozara nacionālais parks. Kozara tika atzīta par aizsargājamu meža teritoriju 1967. gadā. Tā atrodas upju Una, Sava, Sana un Vrbas krastos, 3375 ha biezā mežu un pakalnu teritorija ieguvusi sev iesauku „zaļais Krajinas skaistums”. Kozara ir populārs medību lauks, kā arī maza daļa parka ir atvēlēta dabas baudītājiem, ir izveidotas pārgājienu takas. Savukārt Prijedors daļā medības ir aizliegtas, šeit ir izveidoti vairāki pārgājienu maršruti, 10 dīķi/ezeri makšķerēšanai un peldēšanai, kā arī veselīgas pārtikas restorāns.

Ziemeļaustrumu reģions

Šis reģions ir Bosnijas un Hercegovinas industriālais mugurkauls. Savas upe ir padarījusi šīs zemes ļoti auglīgas, 50% no teritorijas tiek izmantotas lauksaimniecībai. Pilsēta Tuzla ir valsts industriālais centrs. Tālajā austrumu daļā atrodas nebeidzami zaļumi, kalni un ezeri.

Kladanja atrodas pa ceļam no Tuzlas uz Sarajevo, Konjuha kalna pakājē. Šī mazā apmetne ir slavena ar ūdens avotu - uzskata, ka tam piemīt īpašs spēks. Nostāsti vēsta, ka Muska Voda (vīriešu ūdens) padara vīriešus spēcīgākus. Vietējie iedzīvotāji gan smej, ka ūdens darbojas kā dabīga viagra. Šie avoti ir pieminēti arī rakstnieku darbos kā „jaunības strūklaka”. Pie ūdens avota ir saceltas mājiņas un pastaigu takas. Pēdējie zinātniskie pētījumi vēsta, ka šis ūdens pozitīvi ietekmē asinsspiedienu, cukura koncentrāciju asinīs un uzlabo asins cirkulāciju.

Centrālais reģions

Vēsturiskais bosniešu štats. Viduslaikos šeit atradās bosniešu valdnieki, šī bija bosniešu politiskā, kultūras un reliģijas sirds.

Zenica – bosniešu industriālais centrs, taču tajā ir arī skaisti kultūras mantojumi. Vecpilsētas kvartālos atrodas mošejas, katoļu un pareizticīgo baznīcas, un ebreju sinagoga. Galvenajā pilsētas laukumā atrodas daudzas kafejnīcas, Pilsētas muzejs un Mākslas galerija. Iespējams, lielākā pilsētas vēstures liecība ir Vrandukas cietoksnis, kas atrodas 13 km no pilsētas.

Vlašica kalni - ziemas prieku cienītājiem šeit ir izveidots slēpošanas centrs. Noteikti pirms prom braukšanas ir jānobauda vietējā delikatese – Vlašica siers, veikaliņi ir izvietoti ceļu malās.

Tajana nacionālais parks - skaistākais centrālā reģiona stūrītis. Šeit ir izveidotas vairākas pārgājienu takas, parkā ir biezi meži, vairāk nekā 100 alas un kanjoni. Piedzīvojumu meklētājiem ir izveidoti arī alpīnisma maršruti, pieejami dažādi grūtību pakāpju posmi, gan bērni, gan pieaugušie būs sajūsmā.