cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Ekvadora

Lai arī šī valsts ir pati mazāka no visām Andu kalnu valstīm, tā ir viena no interesantākajām Dienvidamerikā. Ekvadorā ar tās spilgto vietējo kultūru, saglabājusies līdz mūsdienām koloniālā arhitektūra, vulkāniskās dabas ainavas. Šī mazā valsts ir viena no lielākajām dabas bagātībām pasaulē, ar savu unikālo floru un faunu, tā ir kā mācību līdzeklis ekologiem un parastiem tūristiem.
 
Atrašanās vieta: Ekvadora atrodas Dienvidamerikas rietumos, klusā okeāna piekrastē. Dienvidos tā robežojas ar Peru, bet ziemeļos ar Kolumbiju un rietumos to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes.
Platība: 283 561 km2
Galvaspilsēta: Kito
Iedzīvotāju skaits: 18,152,948 (2022.gads)
Valsts valoda: Spāņu
Reliģija: 74,8% sevi identificē kā katoļus; 15,2% kā evaņģēliski; un 1,2% kā Jehovas liecinieki.(2021.gads)
IKP: $ uz 1 iedz. 11,701 (2019.gads)
Valūta: ASV dolārs (USD)
Valsts pārvaldes forma: Prezidentāla republika
Augstākais punkts: Čimborazo (6310m) vulkāns
Lielākā pilsēta: Gvajakila
Reljefs: kalnains
Dabas resursi: nafta, zivis, koksne, hidroenerģija
Klimats: Valstī laika apstākļi ir ļoti mainīgi atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa. Taču Ekvadorā ir divas sezonas- sausā sezona un lietus sezona. Lietainākie mēneši ir jūlijs un augusts un sausākie mēneši ir septembris un decembris. Pārsvarā temperatūra svārstās no 20º līdz 31ºC. Centrālajā daļā klimats ir pavasarīgs un temperatūra parasti nav lielākā par 24ºC. Okeāna straumju ietekmētas ir Galapagu salas un tādēļ starp janvāri un aprīli tur ir karsts un lietains. Pludmales zonā līst reti un temperatūra ir pāris grādus vēsāka. Augstienēs no jūnija līdz septembrim un ap Ziemassvētkiem ir sausā sezona, bet lietus sezonā arī nav spēcīgi nokrišņi.
Vakcinācijas prasības ceļojot uz šo valsti: Vakcinācija pret A un B hepatītu tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kas dodas uz jaunattīstības valstīm un valstīm, kas pāriet uz tirgus ekonomiku. Dzeltenais drudzis: sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi tiek prasīts ceļotājiem, kas vecāki par 1 gadu un ierodas no infekcijas skartajām teritorijām. Vietējiem iedzīvotājiem un personām, kas pastāvīgi uzturas Ekvadorā, ir jābūt vakcinācijas sertifikātam, ja tie dodas uz infekcijas skartajām teritorijām. Malārija: P.falciparum (21%) un P.vivax (79%) izraisītas malārijas risks visu gadu pastāv vietās, kas atrodas zemāk nekā 1500m v.j.l., neliels risks pastāv Kotopaksi, Lojā un Los Riosā. Augstāks pārnešanas risks ir konstatēts El Oro, Esmeraldasā un Manabi. Gvajakilā un Kito malārijas riska nav.

Kito ir Ekvadoras galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta valstī. Pilsētā ir bagāts kultūras mantojums un pasaulē tā pazīstama kā „kultūras mantojumu vieta”. Kito nav tikai Ekvadoras galvas pilsēta, bet tā ir vieta piedzīvojumam. Neskartā daba, pievilcīgie skvēri, parki, pieminekļi un vietējo iedzīvotāju viesmīlība šo vietu padara unikālu. Kito atrodas vairākas 17.gs. celtas katedrāles – San Francisco, San Agustin, La Compagnia un Santo Domingo.  Pilsēta atrodas tādā kā līdzenumā, kuru ieskauj kalni no ziemeļiem un dienvidiem. Kito ir seismiskās aktivitātes zonā, šeit notiek zemestrīces.

Otavalo - šī pilsēta ir slavena ar saviem sestdienas indiāņu tirgiem. Tirgus šeit ir kā lieli svētki, kur vietējie iedzīvotāji Jūs sagaidīs savos krāšņajos nacionālajos tērpos un tas nebūs par godu tūristiem, tā vienkārši ir pieņemts. Vīrieši tērptās īsās, baltās biksēs, pītās virvju sandelēs, pončo un mati tiem sasieti bizē. Savukārt sievietes tērpušās izšūtās blūzēs, garās melnās jakās, šallēs, stikla kaklarotās un aprocēs. Otavalieši izmanto tradicionālās stelles apģērbu aušanai. Pēc šiem apģērbiem ir milzīgs pieprasījums, vietējie indiāņi ir atvēruši veikalus pa visu Ekvadoru un arī pārdod tos veikaliem un galerijām ASV un Eiropā.
 
Vulkānu ceļi -Kito dienvidu daļā stiepjas ieleja, kura atrodas pa vidu divām paralēli stiepjošām kalnu grēdām ar neskartākajām ainavām. Puse no Ekvadoras iedzīvotājiem dzīvo šajā ielejā, apstrādājot bagātīgo vulkānisko augsni. Šajā apvidū ir daudz vientuļu indiāņu ciematu, kuros dzīvesveids nav mainījies gadsimtiem un katrā no ciemiem atšķiras savi tradicionālie apģērbi.
Kajambes vulkāns- trešais augstākais kalns Ekvadorā, visu gadu tā virsotni klāj sniegs, lai arī tas atrodas tieši uz ekvatora. Akmens piemineklis, kurš atzīmē ekvatora atrašanās vietu un kalni fonā ir lieliska vieta fotografēšanai.

Galapagu salas- šis salu arhipelāgs pazīstams ar savu neskarto un unikālo dabu, un ir kļuvis par ekotūristu meku. Šeit ir iespējams peldēties kopā ar jūras lauvām un pingvīniem. Arhipelāga teritorija ir 50 000 km2, tā atrodas 1000 km uz rietumiem no Ekvadoras Klusā okeāna krasta, sastāv no 13 lielām un 6 mazākām salām. Arhipelāga augstākais punkts ir Vulfa vulkāns, augstums 1707 m, kas atrodas uz Izabellas salas. Salu apdzīvo eksotiski dzīvnieki- albatrosi, pingvīni, lielie bruņurupuči, iguānas, jūras lauvas, vaļi un delfīni. Kopš 1959. Gada arhipelāgs ir nacionālais parks, tas tiek aizsargāts ar stingriem noteikumiem, kuri nosaka tūristiem, kur var iet un kur nē. Visiem tūristiem jābūt gida pavadībā. Katru gadu šo vietu apmeklē ap 60 000 tūristu. Maksa par arhipelāga apskati ir 100 ASV dolāri. Lai nokļūtu līdz Galapagu salām no kontinentālās Ekvadoras, ir divi veidi- ar speciāliem kuģu reisiem, kas ilgst nedēļu, vai ar lidmašīnu. Tomēr šie abi braucieni ir samērā dārgi.

Cajas nacionālais parks - lielākais  kontinentālajā Ekvadorā, tas aizņem 29 000 ha. Tas atrodas 29 km no Cuencas pilsētas. Vārds Cajas ir cēlies no vārda ”cassa”, kas nozīmē ”vārti uz sniegotajiem kalniem”. Parks atrodas starp 3100m un 4450m augstumā virs jūras līmeņa. Parkā atrodas 270 ezeri un lagūnas. Šī parka ūdens resursi sastāda 60% no visiem dzeramās ūdens resursiem Cuenca reģionā. Šeit mitinās liels skaits aizsargājamu putnu, to starpā ir Dienvidamerikas kondors, lielais kolibri, kā arī citas 157 putnu sugas. Bez šiem putniem, parkā mitinās oposumi, pumas, dažādu sugu sikspārņi.
 
Ingapirca drupas - Ekvadoras galvenā Inku vieta. Šis vārds nozīmē ”Inku siena” un ir vissvarīgākās arheoloģiskās liecības Ekvadorā par senajiem Inkiem. Šī ir daļa no lielās ceļa sistēmas, ko senie inki bija uzbūvējuši Ekvadorā, tā sniedzās apmēram 5000 km, kas ir vairāk nekā Romas impērija uzbūvēja Eiropā. Spāņu kolonistu valdīšanās laikā tika demontēta lielākā daļa šīs būves, lai no tās akmeņiem celtu spāņu nocietinājumus. Pie šīs celtnes atrodas muzejs, kurās vairākās valodās ir aprakstītā šīs vietas vēsture.

Ekvadora uz kartes