Islande
Zemes sirdspuksti, vulkānu dārdi, pazemes sarunas ar debesīm, geizeru strūklojumi un dubļu avotu šļaksti, ledus klāni un klinšu kailās muguras, fjordi un ezeriņi, banāni un vīnogas siltumnīcās, lēta elektroenerģija un geizeri- tik izsmalcināts skaistums sastopams Islandē.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, ziemeļos apskalo Grenlandes jūra un Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņi, dienvidos Atlantijas okeāns. Salai tuvākā sauszeme ir Grenlande-287 km, līdz Eiropas kontinentālajai daļai (Norvēģija) ir 970 km. Valsts tiek saukta par „uguns un ledus zemi”. Tā ir Eiropas otra lielākā sala aiz Lielbritānijas.
Platība: 103 000 km2
Galvaspilsēta: Reikjavīka jeb „dūmainais līcis”
Iedzīvotāji: 345,464 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: islandieši 81,7%, poļi 5,6%, dāņi 1%, citi 11,7% Iedzīvotāju (2020.gads) blīvums: 3,5 cilv./km2 . (2021.gads)
Iedzīvotāju blīvums: 3 cilv./km2 . (2013.g.)
Aptuveni 60% iedzīvotāju dzīvo Reikjavīkas reģionā. Salas vidiene ir neapdzīvota.
Valsts valoda: islandiešu
Reliģijas: Lielākā daļa islandiešu (80%) ir luteriskās valsts baznīcas locekļi. Vēl 5% ir reģistrēti citās kristīgās konfesijās, tostarp Islandes brīvbaznīcā un Romas katoļu baznīcā. Gandrīz 5% cilvēku praktizē ásatru, tradicionālo skandināvu reliģiju.
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 39 700 (2012.g.)
Naudas vienība: Islandes krona (ISK)
Valsts pārvaldes forma: republika, vecākais parlaments pasaulē-Altings (kopš 930.gada).
Administratīvais iedalījums: 27 sislas, ietilpst 8 reģionos
Lielākās pilsētas: Koupavogira, Habnarfjerdira, Akireiri, Reikjanesberga
Zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: vulkāns Hvannadalshnūkirs 2119 m v.j.l.
Garākā upe: Tjoursau 230 km
Lielākais ezers: Tingvadlavatns
Reljefs: 11,5% teritorijas klāj ledājs. No tiem lielākais ir Vatnajēkidls, kas klāj 8400 km2 salas dienvidaustrumos. 10% jeb 11000 km2 aizņem tuksnešaini lavas lauki. Islandes sala ir viena no visaktīvākajām vulkānisma vietām uz Zemes, jo atrodas uz vidusokeāniskās grēdas, un ir veidojusies ,izplūstot lavai Zemes garozas lūzumzonā. Islande ir ģeoloģiski jauna sala. Ik pa laikam darbojas 30 vulkāni, lai gan to kopskaits ir vairāk nekā 200. Islandē mežu nav, jo vēja darbība, vulkānisms, ledāji un sāļais jūras ūdens kokiem neļauj augt.
Dabas resursi: diatomīts, geizeri, karstie avoti, dabas ainavas
Klimats: salā valda tipisks jūras klimats, t.i. ar mazām temperatūras svārstībām gada, vēsu, īsu vasaru, maigu un visai garu ziemu. Jūlija vidējā temperatūra ir +13 0C- +150C, taču Ziemeļu Ledus okeāna krastā tikai +80C. Ziemu siltāku padara siltā Irmingera straume, kas apskalo salas dienvidu un dienvidaustrumu krastus, un ir Golfa straumes atzars. Islande saņem daudz vairāk nokrišņu nekā spēj iztvaikot, un tas veicina ledāju un purvu veidošanos. Ziemā dienvidu piekrastē ir vidēji +60C, bet ziemeļdaļā no +10C līdz -30C. Ziemeļos gaisa masas atdzesē Grenlandes ledāji.
Apģērbs: visu gadu stipri pūš auksti vēji, tāpēc svarīgi nodrošināties ar siltu apģērbu. Noteikti vajadzētu paņemt siltu cepuri, lielu šalli un siltu džemperi. Un lietusmēteli, jo gadā ļoti daudz lietainu dienu. Ieteicams paņemt peldkostīmu, jo pelde un miesas izsildīšana termālajos baseinos ir iemīļota islandiešu brīvā laika pavadīšanas veids, pie tam zem klajas debess.
Piesardzības pasākumi: īpašas potes nav vajadzīgas.Uz salas nav bišu, un daudzu citu kukaiņu-līdz ar to ir samazināts risks alerģiskiem cilvēkiem.
Islandē nav dzelzceļa, un pārvietošanās notiek ar autotransportu vai ar aviotransportu.
Islandē cilvēkiem nav arī uzvārdi. Tos veido tēva vārds, kuram pievieno galotni attiecīgi dzimumam: sievietēm-dottir, vīriešiem- son.
Kurā valstī vēl var redzēt banānus augam siltumnīcās? Izrādās-Islandē tos audzē, un ne tikai banānus. Siltumnīcās augļus briedina baklažāni, vīnogas, krāšņi zied rozes, istabas augi. Un tas viss-subarktiskajā klimata joslā!
Viennozīmīgi, ka salas lielākā vērtība un tūristu vilinājums ir daudzie vulkāni un pirmatnējās dabas ainavas. Lielākie un populārākie vulkāni ir Hekla, Laki, Helgafedls. Heklas (1491m) virsotnē mūsdienās var nokļūt 3 stundās, veikli kāpjot. Vārds ” Hekla” islandiešu valodā nozīmē „cepuru pakaramais” un „lietussargs’”. Nav jābrīnās, ka visbiežāk šo cepuri klāj mākoņi un redzamība ir vāja. Pēc zinātnieku pētījumiem viens izvirduma periods ilgst 1100,tad nāk atpūtas brīdis 100-200 gadu garumā. Pašlaik Hekla piedzīvo 5 aktīvo periodu. No 1104.gada tas izvirdis 14-16 reižu. Salas apdzīvošanas pirmvēsturē Hekla bijis aktīvākais vulkāns, un cilvēki ticējuši, ka tur ir ieeja peklē, un daļa tam vēl joprojām tic.
Visinteresantākie vulkānu brīnumi notiek dienviddaļā Vestmamannaeijaras jeb Vestmanu salās. 1963.gadā piedzima jauns zemūdens vulkāns Surtseja (173m). Izvirdums ilga 3 gadus un 7 mēnešus. Salas platība pieauga par 3 km2. Šī vulkāna piedzimšana atgādinājusi pašas Islandes veidošanos.1965.gadā šī sala pasludināta par dabas rezervātu.
Uz salas ir 5 lieli un vairāki mazi ledāji. Vatnajēkidls ir tikpat liels, cik visi Eiropas ledāji kopā. Mīrdasjēkidla ledāja apakšā paslēpies vulkāns Katla. Neaizmirstamas izjūtas dos izbrauciens ar sniega motociklu pa ledāja virsmu…
Ģeologi noskaidrojuši, ka Islandē zemes dzīļu temperatūra ir 10-60 reizes augstāka nekā valstīs, kur vulkānu nav. Atmosfēras nokrišņi nonāk caur poraino lavu zemes dzīlēs, un tur tie sasilst. Spiediena rezultātā ūdens periodiski strūklo, veidojas geizeri. Vispopulārākais ir Lielais Geizers, kas devis nosaukumu visiem pasaules geizeriem. Geysir islandiski nozīmē „niknais, dusmīgais”. Tas atrodas Haukadaluras ielejā, un mēdz izšļākt ūdeni 61 m augstumā. Jau 19.gs. beigās tā aktivitāte bijusi tikai reizi 3 nedēļās, tāpēc tagad katra ceļotāja lielākais sapnis ir redzēt Lielo Geizeru strūklojam. Vīlušies nebūsiet, jo kaimiņš Strokurs ir aktīvākais geizers Islandē, kas strūklo ar 5-15 min. starplaikiem un ūdeni izšļāc pat 25 m augstumā.
Mīvatna ezera dienvidu krasts atgādina ainavu, kas līdzīga ainavai uz Mēness. Te slejas vairāki 20-25 m augsti krāteri. Sajūta, ka neesi uz Zemes, bet citas planētas. Te esot trenējusies kosmosa kuģa Apollo komanda pirms došanās uz Mēnesi.
Ūdenskritumu pasaule ir emocionāli spilgta. To ir daudz, jo upes ir straujas, krāčainas. Par ainaviskāko tiek atzīts Seljalandsfoss salas dienvidos. Tas krīt no 40 m augstuma. Savukārt, par ūdeņiem bagātāko, Eiropā varenāko un spēcīgāko uzskata Detifosu(44 m) salas ziemeļu daļā Jēkulsaurgljufura Nacionālajā parkā. Te savu greznību rāda arī Selfoss un Habragilsfoss. Parka teritorija ieskauj 500 m platu, 100 m dziļu un 25 km garu kanjonu.
Landmannalaugar ielejā vakara krēslā kalni krāsojas oranži. Te bazalta slāņos savu gultni izvēlējies Svartifoss jeb Melnais ūdenskritums.
Hengifossa apkārtne atgādina īstu ģeoloģisku kūku, bet Haifoss tiek uzskatīts par augstāko Islandes ūdenskritumu (122 m). 12 m augstais Godafoss jeb Dievu ūdenskritums atrodas ziemeļdaļā uz Skaulfandafljoutas. Tas savu nosaukumu ieguvis pēc leģendas, ka 1000.gadā kāds Altinga likumsaucējs pirms kristietības pieņemšanas šeit iemeta islandiešu pagānisko dievu tēlus.
Gūllfoss jeb Zelta ūdenskritums ir skaistākais no visiem brāļiem. Tas atrodas uz Hvitau upes, un veido 2 kaskādes (20 m un 32 m augstas). Šo dabas pērli var izbaudīt, dodoties ekskursijā pa zelta loku, kur astoņu stundu laikā varēsiet redzēt un emocionāli baudīt ne tikai Gūllfosu, bet arī Geizeru rajonu, Tingvetliru- vietu, kur tagad ir Nacionālais parks, bet kādreiz te dabas veidotajā amfiteātrī notika tautas sapulces.
Lielisku atpūtu un reizē aktīvu laika pavadīšanu sniegs izjādes ar Islandes zirgiem, kas pielāgojušies klimatam un ir garspalvaini, stipri un drukni. Izjādes ilgums - no stundas līdz pat piecām stundām. Zirgi ir Islandes tipiska ainavas sastāvdaļa. Tie ganās pļavās, cieši saspiedušies kopā aukstajos vējos. Zirgi šajā salā dzīvo jau kopš 9.gs, kad te ieradās pirmie iedzīvotāji un apmetās uz dzīvi.
Reikjavīka(islandiešu valodā nozīmē ''pilsēta dūmos'') - pasaules tālākā pilsēta ziemeļos un valts galvaspilsēta. Šī pilsēta ir pazīstama ar vasaras baltajām naktīm, pieminekļi pirmajam islandietim Ingolfuramn Arnarsonam un piemineki slavenajam jūras braucējam un Amerikas atklājējam- Leifam Eriksonam.
Reikjavīkas pilsētas ezers aicina ziemas mēnešos kārtīgi izslidoties un uzmanīties, lai neiekristu ūdenī, jo ezera viena mala vienmēr ir bez ledus segas. Brīnums? Nē, islandieši tur speciāli iepludina siltu ūdeni, lai būtu kur gulbjiem, meža zosīm un pīlēm mitināties.Te ir īsta ūdensputnu ziemas paradīze. Reikjavīkieši mīl barot mīlīgos ūdens putnus..
Kraflas vulkāniskajā zonā ir iespēja pastaigāties vēl pa siltu lavas lauku, iztaustīt iežu paraugus un vienkārši vērot dabas spēku un pirmatnību.
Zilajā lagūnā var nopeldēties un uzlabot veselību, jo ūdens ir mineralizēts un silts.
Tā atrodas 22 km no Keblavīkas lidostas, un ir iecienīts termālais baseins. Ūdens temperatūra sasniedz no +370C līdz +390C. Vakaros ūdens virsmu sedz maiga migla, un rosina romantiskas jūtas. Zilo krāsu ūdenim piešķir baltais silīcijs, dažādi ūdenī šķīstoši sāļi un mikroskopiskās aļģes. Šis komplekss padara ūdeni jo īpaši dziedniecisku, attīrošu. Baltie silīcija dubļi salikti kastēs lagūnas malās- sejas maskām. Zilās lagūnas apmeklējumu veiksmīgi var savienot ar lidojumu no Eiropas uz Ameriku, ja kādu laiciņu piestāj Keblavīkas vai Reikjavīkas lidostās, un tad turpina ceļu. Tā ir lieliska veldze miesai un garam- baudīt šo zilā ūdens brīnumu!
Ziemeļblāzmu vērošanai rudens un ziemas vakaros tiek rīkoti īpaši izbraucieni, taču bez garantijas, ka tā tur būs. Kā jau visi brīnumi šajā pasaulē- prognozēm nepakļaujas.
Kādā no islandiešu rakstnieka H.Laksnesa grāmatām varonis jautā: ”Kādu dievu šeit visi pielūdz?” Atbilde skanēja: ”Nav dieva, izņemot zivis.” Islandiešu dzīve rit ciešā saskaņā ar dabu un zivīm. Kopumā ūdeņos mīt 200 zivju sugas, bet 15 no tām iegūst rūpnieciskai pārstrādei. Zivsaimniecība valstij dod 80 % no eksporta ienākumiem. Pat zivju neēdājiem ieteicams nogaršot islandiešu zivju produktus, jo tādu garšas izjūtu baudīt var tikai Islandē.
Labu apetīti!
Un vēl… Veselu kravu pozitīvu emociju pārvedīsiet mājās no geizeru zemes - Islandes!