cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Lielbritānija

Lielbritānija/ Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Spoku pilis, Lohness ar tā noslēpumaino iemītnieku, karaliskā ģimene un spēcīgās dzimtu tradīcijas, sensena vēsture un mūžīgi zaļais salu kolorīts visa gada garumā,- vien koku lapotne iekrāso attiecīgo gadalaiku; zaļajos pauguros ganās aitas un kaut kur tālumā skan dūdu skaņas; pasaulslavenās universitātes un Tiso  vaska muzejs, Londonas klasiska ar Tauera tiltu, Temzu, Big Benu, Panorāmas ratu un Vestminsteres katedrāli; tējas smarža ar pienu un tās dzeršanas tradīcijas; Griničas observatorija un sajūta, ka laiku sāk skaitīt tieši šeit,- no nulles meridiāna… šeit viss izstaro karaliskumu un kārtību,- arī rūpīgi koptie parki un zālāji, dārzi un dzīvžogi,- un tas nekas, ka šeit brauc pa ielas pretējo pusi nevis pa mums pierasto labo; tas nekas, ka esi šeit pirmo reizi- Apvienotā Karaliste par visu padomājusi, un rūpējas, lai ikviens uz ielas justos gan droši, gan varētu savu ceļu atrast, gan justies kā mājās…

Londona
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas rietumos uz vairākām salām, A krastus apskalo Ziemeļjūra, ZR un R- Atlantijas okeāns, R-Īrijas jūra, DR- Ķeltu jūra, D robežojas ar Franciju un Beļģiju, abas valstis no Lielbritānijas šķir Lamanša šaurums.  Īrijas salas Z daļā atrodas viena no Apvienotās Karalistes daļām- Ziemeļīrija. Valsts ir tipiskas salu valsts, kam pieder vēl citas salas: Šetlendas s-s, Hebridu s-s, Normandijas s-s, Orkneju s-s. Bez tam valstij ir vairākas autonomās teritorijas: Kaimanu s-s, Gibraltārs, Tērksas un Kaikosu s-s, Sv. Helēnas sala, Pitkērna, Monsterrata, Folklenda s-s, Gērnsija, Džērsija, Britu Virdžīnas, Menas sala, Angilja un Bermudas.
Platība: 243 610 km2
Galvaspilsēta: Londona
Iedzīvotāji: 68,569,613 (2022.gads)
Valsts valoda: angļu; reģionos- velsiešu, gēlu
Reliģijas: kristieši (katoļi, prezbiterāņi, anglikāņi, metodisti) 71,6%, musulmaņi 2,7%, hinduisti 1%, citi 1,6%, nenoteiktas ticības 23,1% (2001)
Etniskais sastāvs:  angļi 83,6%, skoti 8,6%, velsieši 4.9%, ziemeļīrieši 2,9%, ekvatoriālās rases pārstāvji 2%, indieši 1,8%, pakistāņi 1,3%, jaukti 1,2%, citi 1,6% (2001.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz.55,301 (2022.gads)
Naudas vienība: sterliņu mārciņa (GBP)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Zemākais punkts: The Fens -4 m z.j.l.
Augstākais punkts: Ben Nevis 1343 m v.j.l.
Garākās upes: Temza, Sevērna, Trenta
Reljefs: krasti ir izroboti, Ziemeļīrijā-klinšaini, ar dziļiem līčiem. Valsts Z daļā stiepjas divas kalnienes: Grempjanu un Ziemeļrietumu kalniene, kas veido Skotijas ainavisko bagātību. Valsts vidusdaļā stiepjas Peninu kalni, bet DR daļā-Kembrijas kalni. Anglijas reģions ir paugurainu līdzenumu teritorija, kas pāriet Ziemeļjūras piekrastes zemienēs.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, alva, cinks, varš, dzelzsrūda, kaļķakmens, krīts, ģipsis,  māli,  sāls, silīcija smiltis, dabīgais šīferis, dabas ainavas
Klimats: izteikti okeānisks klimats ar lielu nokrišņu daudzumu, īpaši salas R daļā. Ziema ir silta, janvāra vidējā temperatūra ir +4°C, +5°C . Zāle zaļo visu gadu, kas ir veiksmīgs priekšnoteikums ganībām. Vasara ir vēsa, reizēm lietaina. To ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume. Jūlija vidējā temperatūra ir no +14°C ZR daļā līdz +17°C DA daļā. Lielbritānija tiek saukta arī par miglas zemi, jo retas ir dienas gada garumā, kad nav miglas vai nelīst.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Anglija - tā ir valsts galvenā un senākā sastāvdaļa, kas pēc platības aizņem vairāk nekā pusi no Lielbritānijas salas. Pārējās teritorijas ir Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Svētki ir viens aspekts, kas raksturo šo valsti.  Ziedu svētki, karaliskā regate, Liverpūles „ Bītlu” festivāls, Robina Huda svētki, Ročestras skursteņslauķu festivāls u.c. ir tikai daži no plašās svētku programmas.
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei bijusi milzīga ietekme pasaulē. Kādreiz tā kontrolēja plašu impēriju, tāpēc tagad angļu valodu saprot visā pasaulē. Milzīgie naftas krājumi, kas atklāti 1960.gadā Ziemeļjūrā,  nodrošina lielu daļu no valsts enerģētiskā patēriņa.
Lielbritānijas ekonomika, galvenokārt, ir balstīta uz privātajiem uzņēmumiem, kuri nodrošina aptuveni četras piektdaļas no saražotās produkcijas un darba vietām Lielbritānijā. Kopš pēdējās globālās ekonomiskās lejupslīdes, kas notika no 1990.-1992.gadam, Lielbritānijā ir novērota pastāvīga izaugsme un zema inflācija. Ir sasniegts arī valsts vēsturē augstākais nodarbinātības līmenis. Lielbritānija tiek uzskatīta par Eiropas biznesa centru ar visatvērtāko uzņēmējdarbības vidi Eiropas Savienībā. Divas trešdaļas Lielbritānijas IKP sastāda pakalpojumu sektors. Londona joprojām ir pasaules lielākais starptautisko finanšu pakalpojumu biznesa centrs, kurā ir centralizētas daudzu starptautisko banku operācijas Eiropā. Lai gan Lielbritānija nav pievienojusies Eiro-zonai, tomēr 31% pasaules ārvalstu valūtu eiro darījumu notiek Londonā. Lielbritānijai ir ļoti cieša ekonomiskā sadarbība ar ASV. Lielbritānija ir ASV lielākais ārvalstu investors un otrādi. Gandrīz 45% ārvalstu investīcijas aiziet uz ASV un 40% ārvalstu tiešās investīcijas nāk no ASV. Lielbritānijas uzņēmumi nodarbina aptuveni 1 milj. amerikāņu un tieši tāds pats skaits britu ir nodarbināti ASV kompānijās. (LR EM mājas lapa).

Londona  jau vairākus gadsimtus ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,  tūrisma un kultūras centriem. Pilsēta tika dibināta mūsu ēras 43.gadā, un jau 1100.gadā tā kļuva par galvaspilsētu. Vienreizēja, apbrīnojama, trešā lielākā Eiropas pilsēta ar savu slaveno, jau gadsimtos zināmo simboliku- melnie taksometri, sarkanie, divstāvīgie autobusi un sarkanās telefonu būdiņas. Sajust valsts sirdi pa īstam var, apmeklējot  Parlamenta ēku, Big Benu, Vestminsteres abatiju, Bekingemas pili, Trafalgaras laukumu, Tauera tiltu- Viktorijas laika gotikas šedevru, Vest endas rajonu ar daudzajiem veikaliņiem, Admirāļa Nelsona pieminekli, Sv. Džeimsa pili, Sv. Pāvila katedrāli (otra lielākā pasaulē), izbraucot ar Panorāmas ratu- 120 m augsto „Londonas aci”, un redzēt patieso Londonu no putna lidojuma augstumiem. Pilsētā atrodas vairāk nekā 30 muzeji, no kuriem populārākie ir Britu muzejs, Šerloka Holmsa muzejs, Viktorijas un Alberta muzejs, Londonas vēstures muzejs, Dabas vēstures muzejs, Impērijas karu muzejs, Transporta muzejs, Kurto galerija. Sākot ar 2001. gadu Londonas nacionālos muzejus var apmeklēt bez maksas. Šo muzeju skaitā ir: Britu muzejs – lielākais, bagātākais un visvairāk apmeklētais muzejs pasaulē, Nacionālā Galerija (mākslas darbi XIII – XX gs.), Londonas muzejs, Alberta un Viktorijas muzejs . Apskates vērti noteikti ir  Šerloka Holmsa muzejs, Madam Tiso muzejs, kurā redzamas pasaules slavenību vaska figūras,  Vestminsteres Abatija, Tauers (karaļnama dārglietas, strēlnieku muzejs).  Londona ir bagāta arī ar parkiem, no kuriem populārākie ir Ridžentis parks, Haidparks, Sentdžeimsa parks.
Bekingemas pils ir oficiālā Londonas rezidence karaliskajai ģimenei. Publiski tā apskatāma augustā un septembrī, kad karaliene atrodas ārzemju vizītēs. Oksford street ir slavenā iela ar suvenīru veikaliņiem.
Visieteicamāk izjust pilsētu var, izmantojot populāro ekskursiju autobusu „City tour Doubledecker”.
Vindzoras pils atrodas  34 km no Londonas, un ir galvenā Karaļnama rezidence. Klasiskas ainavas ar zaļajiem pakalniem, parku, cietokšņa sienas, valsts pieņemšanu zāles, Sv. Georga kapela, kas ir Britu  karaļu kapenes, tepat arī Prinča Alberta kapella.

Londona

Bāta ir slavena kūrortpilsēta, un pazīstama ar romiešu pirtīm.
Linkolna sevī glabā senāko cietoksni Anglijā.
Jorka jeb Jorkšīras pilsēta runā viduslaiku valodā, pauž tā laika šarmu un atmosfēru. To raksturo piļu drupas un  klosteri, ziedoši dārzi, nacionāli parki un pludmales Brīnišķīgā viduslaiku pilsēta iedvesmo un liek justies kā laika mašīnā.
    
Čestera atrodas netālu no Velsas robežas Anglijā, un nes sevī ap divi tūkstoš gadus senu vēsturi. Pilsētu dibinājuši romiešu leģioni. No tiem laikiem saglabājies vēl senais romiešu aizsargmūris, un te atrodas arī iespaidīga katedrāle.
Devonas rakstura iezīmes ir kalnainie apgabali ar jaukām pludmalēm, protams, pilīm un daudzajiem dabas rezervātiem.
Braitona ir lielākais un iecienītākais pludmales kūrorts Anglijā. Tā īpatnība ir garās un smilšainās pludmalēs, zaļie parki un veselīgais klimats.

Griničas  Karalisko observatoriju šķērso sākummeridiāns jeb nulles meridiāns, no kura sākas visas laika joslas. Te atrodas arī  tējas burinieks „City Sark”, jūras muzejs, 1902. gadā būvētais gājēju tunelis zem Temzas uz Suņu salu.

Temza ir 346 km gara, un ir otra garākā Lielbritānijas upe pēc Sevērnas. Tās izteka meklējama Kotsvolda augstienē Anglijas dienvidos. Tā plūst cauri Londonai, garām parlamenta ēkai un Londonas Taueram. Pāri Temzai ir ļoti daudz tiltu, kas var kļūt par šķērsli kuģiem, kuri ienāk upē no Ziemeļjūras. Slavenais Tauera tilts uzbūvēts 1894. gadā un viegli tiek galā ar šo problēmu - tas vidū atveras un tā daļas paceļas uz augšu, lai kuģi varētu izbraukt cauri.

Stradforda pie Eivonas ir Viljama Šekspīra dzimtā pilsēta. Te atrodas slavenā Sv. Trīsvienības baznīca, kurā rakstnieks apbedīts.
Kembridža un Oksforda ir vispopulārākās studentu pilsētās ne tikai valstī, bet arī visā pasaulē.
Liverpūle ir Ziemeļanglijas pilsēta, slavenās popgrupas „Bītli” dzimtene.
 Stounhedža ir seno ķeltu apmetnes vieta. Monolītiskie akmens bluķi ir senas observatorijas paliekas. Kā jau citur pasaulē, izbrīnu rada –kā šādus akmens gabalus varēja pārvietot? Varbūt tiešām uz Zemes reiz dzīvojusi civilizācija, kas augumā stipri atšķīrusies no mūsdienu cilvēka vidējā garuma? Stounhedža, pēc astrologu domām, ir arī Saules un Mēness kalendārs, bijusī ķeltu svētnīca. Skarba un majestātiska, bijību izraisoša un valdzinoša akmens observatorija lepni skatās debesu spogulī jau gadsimtiem ilgi.
Nortumberlenda ir viena no valsts mežonīgākajām vietām, jo te koncentrējušās  daudz pilis un  kaujas lauki-tāda tipiska Robina Huda filmās redzētie skati un noskaņas. Apkārtnes populārākie objekti ir Adriana siena un Nortumberlendas Nacionālais parks.
Lankašīras grāfistē atrodas ezeru rajons. Ar stāvām klintīm, maziem ezeriņiem, viduslaiku ciematiņiem lepojas šis zemes nostūris. Daži no skaistākajiem ezeriem ir Alsuoters, Vindermēres ezers un Gramsmēres ezers. Vispopulārākais ezers, protams,  ir Lohness, kurš atrodas Skotijā. Lohnesa ezers ir plaši zināms apskates objekts, jo ažiotāžu izraisījusi noslēpumainā dinozauru laika iemītniece Nesija, kas pa īstam nemaz nav redzēta, bet ir teikas, leģendas, zemūdens pētījumi un zinātnieku spriedumi… Ezers stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā, platākajā vietā sasniedzot vien normālas upes izmērus,  un ir lielākā saldūdens ūdenskrātuve Eiropā. Leģendu iemesls ir ezera izcelsmes veids-tas ir seno ledāju veidots ezers, kas atrodas ģeoloģiskā lūzuma zonā. Ezera ūdens ir duļķains, jo tā gultne satur daudz kūdras. Ļoti populārs tūrisma objekts, jo ezera līči ir pasakaini skaisti. Ezerā kursē kuģi, attīstīta tūrisma industrija, kas fokusējas uz Nesiju. Drumnadročītas ciematā atrodas Nesijas izstāžu centrs.

Snoudonijas Nacionālais parks ir viens no lielākajiem Anglijas un Velsas dabas parkiem ar zaļām ielejām, straujām upēm, akmeņainiem kalniem, bieziem mežiem un ledaini aukstiem ezeriem.

Skotija un viskijs? Savienojami jēdzieni! Jo gandrīz uz katras viskija pudeles etiķetes ir Skotijas vārds. Pasaulē Skotija pazīstama ar viskija ražotnēm, īpatnējiem tautastērpiem-skotu svārciņiem vīriešiem un dūdu skaņām. Glazgova ir Skotijas lielākā pilsēta. Pilsēta lepojas ar Sv. Mungo baznīcu, Botānisko dārzu, Zooloģisko dārzu, Hanteriānas muzeju, „Burella kolekcija”, Mākslas galeriju, Kelvingrovas muzeju, Mūsdienu mākslas galeriju.  Edinburga tiek uzskatīta par Skotijas galvaspilsētu. Vasarās pilsēta atdzīvojas otrajai elpai, jo te tiek rīkoti slavenie starptautiskie mākslas festivāli.
Ko var redzēt īpašu šeit? Tā noteikti ir Sv. Margaritas baznīca,  Kaslrokas pils, Holiroudhauas pils, vecpilsēta, Sv. Žilja baznīca, Nacionālā Skotijas galerija, Parlamenta ēka, Nacionālā gleznu galerija, Karaliskais muzejs, Skotijas vēstures muzejs.
Stirlinga ir patiesi skaista universitātes pilsēta. Tuvumā atrodas ūdenskritumu pasaule-Brekon Bikonas Nacionālais parks un Houptaunas pils, kas ir Skotijas arhitektūras paraugs ar brīnišķīgu parku.
Velsas galvaspilsēta ir Kārdifa, kurā var apskatīt skaisto Kaslkoksas pili, Jāņa Kristītāja baznīcu, Landafas baznīcu. Sentdeivisa baznīcā atrodas Velsas aizstāvja Svētā Deivida pīšļi. Velsa lepojas ar daudzajām skaistajām pilīm – Harleksas pils, Konvijas pils, Boumarisas pils, Kerharfornas pils.
Belfāsta ir Ziemeļīrijas galvaspilsēta. Pilsēta aicina  apskatīt Olsteras muzeju , Sv. Annas baznīcu, Municipalitātes ēku.

„Vēsais angļu miers” noteikti nav attiecināms uz angļu sporta veidiem, ja nu vienīgi golfu. Lielbritānija ir šūpulis vairākiem sporta veidiem: regbijs, futbols, krikets un golfs. Tie ir angļu nacionālie sporta veidi. Ziemā tiek spēlēts futbols un regbijs, bet vasaras mēnešos populārs ir golfs un krikets-mierīgākas sporta spēles, jo laiks taču ir siltāks, saulaināks, un nav jāskrien, lai sasildītos. Mūsdienu futbola noteikumi izstrādāti pēc Anglijas zēnu skolās spēlēto spēļu noteikumiem.

Dārzu maģija.. Ne velti ir tautā iegājies teiciens par klasisko angļu mauriņu jeb zālienu, kas līdzinās paklājam-rūpīgi kopts un apcirpts. Angļu stila dārzos viss ir gandrīz perfekts-dzīvžogi, kociņi, figūras, žogi, puķes, kompozīcija. Kā apģērbā vērojamas noteiktas tradīcijas-atturīgi toņi, nav lieku rotaslietu, tā dārzos –pamatu veido lakonisms, elegance, precizitāte, kontrasti, stabilitāte.
Hertfordšīra ir Karaliskās rožu biedrības dārzu pilsēta. Rožu šķirnes te ir vairāk kā 7000 veidi. Pati pilsētas ir zaļumos ievīta ar maziem, ziedu pilniem podiņiem, kas rada īsteni romantisku noskaņu.
Glen Finglas dārzi ir zilo hiacinšu pasaule, jo  ziedu jūra te sastopama pavasaros 10000 akru platībā.