Madagaskara - lemuru un baobabu zeme. Salas apmeklēšana dos iespēju iepazīties ar salas neparasto dabu - vairāk kā 200000 augu un dzīvnieku sugām, no kurām daudzas nav sastopamas nekur citur pasaulē un daudzajos rezervātos. Pirmie iedzīvotāji uz salas parādījās pirms 2000 gadiem. Tagadējie Madagaskaras iedzīvotāji ir Malagaši. Mazapdzīvotā sala ir ceturtā lielākā pasaulē un divas reizes lielāka par Lielbritāniju, tā ir 1580 km gara un 570 km plata. Īpaša tā ir ar savu kalnu grēdu, kas stiepjas visa austrumu krasta garumā.
Atrašanās vieta: Sala, kura atrodas Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē.
Platība: 587 041 km²
Galvaspilsēta: Antananarivu (Tana)
Iedzīvotāju skaits: 29,059,22 (2022.gads)
Valsts valoda: malagašu valoda, franču, mazāk angļu valodas
Reliģija: kristieši, musulmaņi, vietējo reliģiju piekritēji
IKP: $ uz 1 iedz. 1,697 (2019.gads)
Valūta: Madagaskaras franks (MGF)
Valsts pārvaldes forma: Prezidentāla republika
Augstākais punkts: Morkomotro kalns 2876 m v.j.l.
Lielākās pilsetas: Antananariva, Tuamasina, Ancirabe, Fianarancua.
Reljefs: Madagaskarā reljefs ir asimetrisks. Austrumos no ziemeļiem uz dienvidiem stiepjas augsts un plats Centrālais plato, kas ar platiem posmiem uz rietumiem pamazinās. Centrālā plato ieplakās atrodas purvi un ezeri. Vulkāniskā darbība Madagaskarā nav norimusi līdz par mūsdienām. Komorosa salu grupā paceļas aktīvs vulkāns Kartala. Salas, ka piekļautas Madagaskarai, pārsvarā ir apklusuši vulkāni.
Dabas resursi: grafīts, akmeņogles, boksīts, sāls, kvarcs, darvas smiltis, zivis, dārgakmeņi (safīrs, rubīns, smaragds, turmalīnus), rotakmeņi (kalnu kristāls, dūmkvarcs, ahāts).
Klimats: Tā ir sala ar tropisku klimatu, kurā ir divas sezonas- lietus sezona un sausā sezona. No novembra beigām līdz apriļa beigām ir lietus sezona un šajā periodā ir spēcīgas lietusgāzes (musoni) un cikloni, kas skar salu. No maija sākuma līdz oktobra beigām, novembra sākumam ir sausā sezona, kad vidējā dienas temperatūra sasniedz 25°C augstienēs un līdz 30°C piekrastes rajonos. Madagaskaras sala sastāv no sešiem reģioniem, kuros ir atšķirīgs klimats. Sausākie salas reģioni ir dienvidrietumu daļā.
Vakcinācijas prasības ceļojot uz šo valsti: Vēdertīfs, A un B hepatīts, stingumkrampji-diftereja, malārija-augstākais saslimstības risks ir piekrastes teritorijās.
Pirmie iedzīvotāji uz salas parādījās pirms 2000 gadiem. Tie bija tirgoņi un jūras braucēji no tagadējās Indijas un Malaizijas, un viņu pēcteči Malagaši ir tagadējie salas iedzīvotāji. Madagaskaras iedzīvotājus pavisam var iedalīt 18 ciltīs, kur to iedzīvotāji atšķiras gan pēc izskata, gan tradīcijām. Mēdz teikt, ka augstākās šķiras cilvēki ir ar gaišāku ādas krāsu un taisniem matiem, kuri dzīvo galvaspilsētā (morino cilts), bet zemākās šķiras- tumšādaini ar sprogainiem matiem. Liela nozīme ir tam, vai cilvēks nāk no laukiem vai pilsētas, tas uzreiz nosaka to ar precēties un kā pret viņu attiekties. Par raganām un burvjiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri dzīvo laukos, un no tiem pat mazliet baidoties.
Madagaskaras galvaspilsēta
Antananarivu līdzīgi kā Āzijas un Āfrikas pilsētas, ir skaļa, piesārņota un pārpildīta, taču arī ar ievērības cienīgām vietām. Pilsētas centrs Araben ny Fahaleovantena vēl saukts par Avenue de l’independence ir pārpildīts ar ielu tirdziņiem, kuros var nopirkt visdažādākās lietas- ādas, raga, koka un drēbes izstrādājumus, gleznas un, protams, dārgakmeņus un rotakmeņus, ar kuriem Madagaskara ir slavena. Šajā rajonā arī atrodas bankas, restorāni un naktsklubi.
Madagaskara ir bagāta ar savu neparasto floru un faunu. Viens no raksturīgākiem ir baobabs jeb pudeļkoks. Tie ir ļoti seni koki ar milzīgiem stumbriem pudeles formā, kurā tie arī uzglabā ūdeni. Tikai Madagaskaras salā sastopamas sešas no astoņām baobabs sugām, kuras sastopamas atsevišķās salas daļās. Pats resnākais baobabs, kurš ir 1400 gadus vecs atrodas Reniala rezervātā.
Šajā rezervātā var atrast kaktusveidīgo astoņkāju koku-krūmu, kura adatainie zari tiešām atgādina astoņkāja kājas.
Vēl viens no Madagaskaras simboliem ir savdabīgā, milzu vēdeklim līdzīgā ceļotāju palma (Travelers Palm jeb ravenala madagascariensis). Salā pavisam aug 165 no 170 vispasaules palmu sugām, bet visā Āfrikā var sastapt vien 60 sugas.
Nacionālais parks Andasibe - Mantadia atrodas salas ziemeļu daļā un tas ir apmeklētākais objekts visā Madagaskarā. Parks ir izveidots 1958. gadā un tam ir vairāk kā 18200 hektāru vulkānu masīva, un lielāko daļu ietver mežs. Parkā mājvieta ir septiņām lemuru sugām, 73 putnu sugām, abiniekiem - čūskām, vardēm, gekoniem un hameleoniem. Viena no lemuru sugām ir Indri, ko Malagaši uzskata par svētu dzīvnieku. Tā ir lielākā un kolorītākā lemuru suga. Šīs sugas lemuri līdzinās mazam bērnam pandas kostīmā ar pārsteiguma pilnu sejas izteiksmi. Agrās rīta stundās tie skaļi kliedzot, iezīmē savu teritoriju un kliedzieni dzirdami pat 3 km attālumā.
Cingi (Tsigy): ir kaļķakmens klinšu masīvi ar daudzām šķautņainām virsotnēm kas līdzinās akmens mežam. Lielāko platību, apmēram 66 000 ha, kaļķakmens klinšu masīvi aizņem Tsingy de Bemaraha nacionālajā parkā. No visas šis milzīgās platības ir iespējam izpētīt tikai mazu daļiņu, rāpjoties pa klintīm, šķērsojot tiltiņus pār aizām, lienot caur alām un kanjoniem.
Nosy Be: ir viena no populārākajām atpūtas vietām Madagaskarā ko īpaši ir iecienījuši franču un itāļu tūristi. Šeit stiepjas brīnišķīga pludmale, ir niršanas un zvejas iespējas, kūrorts piedāvā virkni izmitināšanas iespējas, nakts dzīvi un lieliskas brīvdienas uzeksotiskas tropiskas salas. Nosy Be jeb “Big Island” ir vietā, kur var izbaudīt sauli, jūru, smiltis, vērot lemurus un izbaudīt vaniļas smaržu, un kaulēties vietējos tirgos.
Isalo nacionālais parks ir vieta ar daudzveidīgu reljefu - smilšakmens masīviem, kur vējš, ūdens un laiks radījis savdabīgas formas klintis un kanjonus. Un robainiem iežu veidojumiem, īpašiem un unikālajiem Madagaskaras putniem un dzīvniekiem. Skaisto ainavu veido interesantie meži, pļavas, palmas, ūdenskritumi un dabiskie peldbaseini, kuros var atvēsināties pēc pārgājiena pa parku.
Nacionālā virtuve: Madagaskaras pamatēdiens ir rīsi, ko vietējie māk pagatavot vairākos veidos. Rīsi ir kā pamatēdiens, kam kā piedeva tiek ēsts zebu (vietējā liellopu gaļa), vai cūkgaļa, vista, krabji, zivis un kartupeļus. Madagaskara ir bagāta ar daudz un dažādiem augļiem, dārzeņiem un lielā cieņā ir karijs. Viens no nacionālajiem salas ēdieniem un uzkoda koba- rīsu, banānu un zemesriekstu pīrādziņš, to vajadzētu nogaršot katram iebraucējam, lai arī ar savu īpašo garšu visiem var negaršot. Vēl var nogaršot akoho sy voanio- vistas gaļas ēdiens ar rīsiem un saigu kokosriekstu, foza sy hena - rīsu ēdiens ar krabjiem un cūkgaļu.