29 700 300
67 700 300

Singapūra

Singapūra
Viena no biezāk apdzīvotajām valstīm uz Zemes, reģiona industriāli attīstītākā valsts, bijusī tirgotāju apmetne ceļā starp Indiju un Ķīnu, tagad- debesskrāpju pieblīvēts  biznesa centrs, lielākais naftas pārstrādes centrs Āzijā un pasaules intensīvākā osta- ik trijās minūtēs notiek kuģu kustība,-kāds iebrauc, kāds izbrauc; nakts mistēriju pilsētvalstī brauc izbaudīt daudzi ceļotāji, jo gaismu spēle debesskrāpjos atstāj neaizmirstamu iespaidu… ja ir kāda vieta, kur studiju nolūkā jābrauc pilsētu plānotājiem, tad tā ir Singapūra…

Singapūra

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvidaustrumu Āzijā, starp Malaiziju ziemeļos un Indonēziju dienvidos. D valsti apskalo Malakas šauruma dienvidi -Singapūras šaurums, bet ZA- Dienvidķīnas jūra. Valsti veido viena lielāka sala un ap 60 mazākas salas. Saldūdeni valsts piegādā no Malaizijas, jo krājumu nepietiek.
Platība: 697 km2
Galvaspilsēta: Singapūra
Iedzīvotāji: 5 460 302 (2013.gada jūlijs)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 33,6 gadi
vīrieši: 33,5 gadi
sievietes: 33,7 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 7834 cilv./km2 (2013.g.)
Valsts valoda: malajiešu, ķīniešu, tamilu, angļu
Etniskais sastāvs: ķīnieši 76,8%, malajieši 13,9%, indiāņi 7,9%, citi 1,4% (2000)
Reliģijas: budisti 42,5%, musulmaņi 14,9%, daoisti  8,5%, hinduisti 4%, katoļi 4,8%, citi kristieši 9,8%, citi 0,7%, ateisti 14,8% (2000)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz.60,800 (2012.g.) 
Naudas vienība: Singapūras dolārs (SGD)
Valsts pārvaldes forma:  republika
Zemākais punkts: Singapūras šaurums 0m v.j.l.
Augstākais punkts: Bukit Timah 166m v.j.l.
Reljefs: līdzenumi, centrālā daļa nolaideni viļņota; lielākā daļa salas atrodas 15 m augstumā virs jūras līmeņa ar augstāko punktu – Bukit-Timah kalnu (166 m).
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, hevejas un to sula-latekss, niķeļa rūda, alva, varš, sudrabs, zelts, akmeņogles aramzemes un dabas ainavas.
Klimats: atrodas netālu no ekvatora, tāpēc tajā valda tropiskais klimats ar vidējo gaisa temperatūru gadā +27,2 ºC, un, protams, lielu nokrišņu daudzumu. Lietainais periods ilgst no novembra līdz martam. No novembra līdz janvārim ir mazliet vēsāks, un tad šeit ierodas ļoti daudz tūristu. Dienas laikā temperatūra var pacelties līdz +31 ºC, naktī nolaižoties līdz +23 ºC. Ziemeļaustrumu musons pūš no decembra līdz martam, dienvidaustrumu- no jūnija līdz septembrim, un tad tur ir vieglāk elpot. Jūnijā un jūlijā bieži mēdz būt ļoti karsts, tāpēc šajā laikā vispatīkamāk ir atpūsties pie baseina vai staigāt pa tirdzniecības centriem.
Ģērbties ieteicams vieglās drēbēs kā jau vasarā, nodrošināties ar saulesbrillēm, un virsjaku vai lietussargu lietainam laikam.
Piesardzības pasākumi: tiek prasīts sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ceļotājiem, kas ir vecāki par 1 gadu un ierodas no infekcijas skartajām vietām. Tāpat tiek prasīts sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ceļotājiem, kas ir vecāki par 1 gadu uzturējušies pēdējo 6 dienu laikā vai ilgākā laika posmā vai cauri braukuši endēmiskajām valstīm. Endēmisko valstu sarakstā iekļautās teritorijas tiek uzskatītas par infekcijas skartām:
Āfrika: Angola, Benina, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas republika, Čada, Ekvatoriālā Gvineja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kenija, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Libērija, Madagaskara, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santomē un Prinsipi, Senegāla, Sjeraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Uganda.
Amerika: Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora,  Franču Gviāna, Gajāna , Kolumbija, Panama, Paragvaja, Peru, Surinama, Trinidāda un Tobāgo, Venecuēla.   

Singapūras ielās ar likumu ir aizliegts izmest ielās atkritumus, ēst metro, košļāt sabiedriskā vietā košļājamo gumiju. Par šo noteikumu pārkāpšanu draud bargi sodi.


Valsts ekonomika šeit balstās uz izdevīgo atrašanos vietu un tranzīta pakalpojumiem.
Publiskā transporta sistēma ar autobusiem un moderno pazemes vilcienu ir viena no efektīvākajām visā pasaulē, atliek vien iegādāties universālo plastikāta karti un sekot transporta shēmai. Centrā redzamie automobiļi pārsvarā ir taksometri.

Izdevīgā atrašanās vieta Dienvidaustrumāzijā Singapūrai ir nozīmējusi gan neskaitāmas okupācijas, gan padarījusi to par īstu pērli ceļotājam, kurš vienuviet var apskatīt bagātīgu kultūru līdzāspastāvēšanu, savienojumā ar rietumu civilizācijas pozitīvajiem aspektiem. Kad kolonizācijas rezultātā XIX gadsimtā Singapūra kļuva par Britu impērijas sastāvdaļu, šajā vietā atradās malajiešu zvejnieku ciemats. No impērijas laikiem saglabājusies ir gan interesanta arhitektūra, gan izglītības tradīcijas un daudzvalodība.

Singapūra ir zaļa un tiek dēvēta arī par Āzijas dārzu pilsētu. Mazi dārziņi ar zaļojošiem kokiem ielauzušies pat debesskrāpjos - starp stāviem. Līdzas Esplanādei tiek īstenots vērienīgs Gardens by the Bay projekts — 94 hektāru dārzu komplekss pie ūdens ar sporta un kultūras būvēm. Zaļā dārzu pilsēta ir iniciatīva ar stingru tradīciju, kas tika aizsākta tūlīt pēc neatkarības iegūšanas 60.gados ar tā laika ministru prezidenta uzsākto koku stādīšanas kampaņu. Praktiskā līmenī politiskais princips redzams ik uz soļa, jo vienlaikus ar zemes darbiem būvlaukumā notiek ainavu iekārtošanas darbi, un būvniecības tehnikai jāmanevrē starp koku stādījumiem. Nacionālo parku padome ir izdevusi speciālu ceļvedi, kas singapūriešiem māca, ka apzaļumojams ir pilnīgi viss — dārzs, balkons, jumts un arī fasāde. Singapūrā apzaļumo pat tiltus.

Singapūrā ir sākušies celtniecības darbi Formula 1 trases būvē. Plānotās trases boksu teritorijā būs 36 garāžas, kas paredzētas 12 komandām. Aprēķināts, ka galvenās boksu celtnes, kas būs ieturēta stiklā, celtniecība izmaksās 21 miljonu USD un tiks pabeigta nākamā gada maijā.

Apmeklējuma vērta ir arī japāņu grāmatnīca Kinokuniya Ngee Ann City iepirkšanās centrā — nepārspējama izmēra grāmatu veikals ar visplašāko arhitektūras, dizaina un mākslas grāmatu stūri. Singapūra ir arī iepirkšanās citadele.
Neoficiāli tā tiek dēvēta par Āzijas gastronomijas galvaspilsētu un šo titulu godam attaisno pat visprasīgāko gardēžu aprindās. Singapūra ir īstā vieta, kurp doties baudīt ēdienu. No vienkāršām ēstuvēm līdz augstajai pavāru mākslai. Kaut lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ķīnieši, Singapūra ir teju visu kultūru (līdz ar to arī gastronomijas) mikslis - malaizieši, indonēzieši, arābi, eiropieši, indieši. Ja rietumi fusion apguva salīdzinoši nesen (tikai 20. gadsimta astoņdesmito beigās), tad Singapūrā tā ir jau vairāku gadsimtu tradīcija. Ja taujāsiet pēc labākā restorāna, jums atbildēs ar pretjautājumu - kāda stila virtuve jūs interesē? Centrā uzceltajās zemajās ēkās ir ierīkoti restorānu un veikalu kompleksi, kuri specializējušies malaiziešu virtuvē un tirgo nacionālos suvenīrus. Šeit var iegādāties lieliskas antīkās preces, apģērbu, kartiņas un dažādus aksesuārus, kā arī iespēja piedalīties spilgtā šova, kas veidots uz nacionālās leģendas pamata.
Kaut arī Singapūra savulaik izslimoja pārspīlēto modernās arhitektūras vīrusu, tā laikus atguva veselo saprātu. Saprotot, ka līdz ar vecajām ēkām pazudīs arī pilsētas šarms. Pasaulē nemaz nav tik daudz vietu, kur atradīsiet indiešu templi blakus debesskrāpim!

Vispiemērotākais veids pilsētas iepazīšanai ir tās izstaigāšana kājām – pa Chinatown, Little India un Geylang Serai. Tiem, kam prieku sagādā iepirkšanās, iesakām apmeklēt moderno Orchard Road rajonu.

Pilsēta piedāvā dažādus izziņas, atpūtas un izklaides parkus:
“Fort Canning akvārijs”. Piedāvā ap 500 sugu jūras un saldūdens zivis no tropiskām un mērenām joslām. Tāpat lielu interesi piesaista koraļļi un citi jūras dzīvnieki.
“Putnu parks Jurong”. Viens no platākajiem un iespaidīgākajiem tāda veida parkiem pasaulē. Vairāk nekā 8000 īpašu putnu sugu, 600 no tiem apskatāmi 20 ha lielā, ierobežotā teritorijas parkā. Pirmā ekspozīcija – pingvīnu parāde, kuri tur dzīvo pēc nosacījumiem – to dzīves apstākļi ir ļoti tuvu tam, kā tas ir dabā. Speciālajā baseinā  tūristus iepriecina flamingo, kuri dejo karību dejas. Parkā visu dienu ir uzvedums, kura galvenie varoņi ir putni.
“Krokodilu paradīze Jurong.” Ar tramvajiņu var apbraukt visu apgabalu, kur dzīvo krokodili, simtiem varmācīgu rāpuļu, pēc tam iespēja apmeklēt tumsas karjeras un zemūdens vispārējo galeriju, aplūkot krokodilu olas, papriecāties šovā un restorānā “Jūras paradīzē” pat nobaudīt krokodilu gaļu.
“Singapūras Crocodilarium”. Te ir vairāk nekā 1000 rāpuļu kārtas pārstāvji. Veikalā būs iespēja iegādāties suvenīrus no krokodilādas.
Singapūras zoodārzs ir  viens no pasaulē pazīstamajiem zooparkiem, pateicoties krāšņajai teritorijai - gleznainā tropu mežā, kura teritorija ir aptuveni 90 ha un tā daudzkrāsainību vairo šeit mītošie, vairāk nekā 2000 dzīvnieki. Zoodārzs lepojās ar pašu lielāko orangutantu koloniju, milzīgiem pērtiķiem no Borneo un Sumatras.
Dažas reizes dienā notiek priekšnesumi, kuros rāpuļi, primāti, ziloņi un jūras lauvas spēlē galvenās lomas.
“Nakts safari” ir jauns parks, un atrodas līdzās Zoodārzam, atvērts no 19:30 līdz pusnaktij. 40 ha šīs teritorijas klāj biezi tropu meži. Ceļotājam priekšā stāv unikāla iespēja novērot savvaļas dzīvnieku nakts dzīvi, viņu īstenos dzīves apstākļus, pārvietojoties ar speciālajiem tramvajiņiem. Pavisam parkā mitinās ap 110 pasaules dzīvnieku sugu pārstāvjiem. “Nakts safari” izveidoti visdažādākās dabas ainavas – no Himalaju kalnienes līdz pat Āfrikas savvaļas savannai.
"Singapūras zemūdens pasaule". Pats lielākais Āzijas tropiskais akvārijs dos jums priekšstatu par daudzām okeāna mīklām. Pārvietojoties pa zemūdens stikla tuneli, ir unikāla iespēja redzēt vairāk nekā 6000 jūras dzīļu iemītniekus, bruņurupuču mājas, sastapt tādu retu sugu kā zaļo bruņurupuci, jūras gurķi, jūras zirdziņu un jūras drakonu.
Arab Street jeb Arābu kvartāls ir 19.gs ātri attīstījies tirdzniecības rajons, kur tirgoņi no arābu zemēm tirgojās ar kafiju, zeltu, garšvielām un pērlēm. Joprojām tas ir saglabājis savu specializāciju. Indonēzijas batika, antīkās preces,  Persijas paklāji, Indijas zīds, turku aromātiskas eļļas un visvisādas citas lietiņas no Tuvajiem Austrumiem aizpilda Arābu kvartāla pārdošanas letes.
Chinatown ietilpst primitīvi veikaliņi un koši tirdzniecības centri, kas liecina par 20. gs sākumu. Šeit tiek pārdots viss, kas pagadās - no koka tupelēm līdz pat kompaktdiskiem. Pastaigā pa ieliņu vērts aizstaigāt līdz kokmateriālu kaligrāfijas amatniekiem, praktikantiem, kuri izgatavo skulptūru portretus , dažādas koka figūriņas un aromātiskos kociņus.
Little India - Mazā Indija. Pēc garšvielām smaržojošās ieliņas ir pildītas ar sudraba spīdumu, dārgiem akmeņiem, bronzas statujām un rotājumiem, aromātiskām jasmīnu virtenēm un plūstošu košu zīda sari kaskādi. No lielāka tirdzniecības centra Zhujiao līdz pašām mazākajam pārtikas veikaliņam, šeit ir tik daudz kā interesanta. Deepavali Uguns Svētku laikā Mazā Indija pārvēršas par tādu kā dārgumu kārbiņu, mirdzošu, pasakainām uguntiņām un pilnu ar dažādiem pārsteigumiem.
Malay Village - Malaizijas ciemats, kas apvieno Singapūrā dzīvojošo malaiziešu apvienību ar savu daudzveidīgo kultūras dzīvi.