Vatikāns/ Svētais Krēsls
Valstij nav līdzības ne ar vienu citu valsti pasaulē,-šī ir gan  mazākā pasaules valsts, gan Katoļu baznīcas galvas-Romas pāvesta-rezidence, gan teokrātiska monarhija; valsts, kuras saimniecību uztur Katoļu baznīcas piekritēji visā pasaulē; valsts ar skaisti tērpto un disciplinēto armiju- 100 motivētiem šveiciešu gvardiem; valsts, kura ik gadu Lieldienās un Ziemassvētkos ir cilvēku pārpildīta; zeme, kur ticība tērpjas greznumā; ar 16.gs.būvēto un tagad vienu no lielākajiem pasaules dievnamiem- Sv. Pāvila katedrāli; pilsētvalsts, kuras centrālais-Sv. Pētera laukums -kā ticības acs raugās debesīs…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvideiropā, Itālijas vidus daļā netālu no Tibras upes, Apenīnu pussalā. Valsts ir pilnībā Itālijas teritorijā, un tai nav pieejas pie jūras. No Romas valstiņu nošķir viduslaiku vaļņi.  
Platība: 0,44 km2
Galvaspilsēta: Vatikāns
Iedzīvotāji: 799 (2022.gads)
Valsts valoda: itāļu, latīņu
Reliģijas: katoļi 100 %
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: suverēna pāvesta valsts
Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26ºC, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8ºC līdz +10ºC. Lietaināks periods mēdz būt no septembra līdz maijam. Ja dosieties šajā laikposmā uz Vatikānu, vēlams nodrošināties ar vējjaku, siltāku apģērbu un lietussargu.  Vislabākais laiks valsts apmeklējumam ir pavasaris(marts-maijs) vai rudens (septembris-novembris), kad te mazāk cilvēku, mērenas temperatūras. Reliģiskajos svētkos valsts mēdz būt slēgta.
Īpašas norādes (!): kājām, pleciem un rokām jābūt apsegtām, ieejot Vatikāna muzejos vai kādā no dievnamiem (ar šortiem, lencīšu krekliņiem iekšā nelaidīs!). Vislabāk paņemt līdzi kādu palielu lakatu. Muzeju apskati ieteicams veikt pēc izlases principa vai izvēloties vienu no krāsu koda maršrutiem. Tie ir dažādi- sākot no 90 minūšu gājiena līdz 5 stundu maratonam.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Īsto patiesību par šo pilsētvalsti zinās retais, vien paši valsts vadītāji. Pēc Dena Brauna sarakstītās grāmatas „Da Vinči kods” nākšanas klajā, cilvēku pieplūdums ir tikai palielinājies, radot noslēpumainības priekškaru šajā mazajā valstiņā. Visas Katoļu baznīcas centrs ar pāvestu kā galveno valsts vadītāju, kas tiek ievēlēts un pilda savu misiju līdz mūža beigām. Valstij ir sava radiostacija, kas raida 30 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Par neatkarīgu valsti tā kļuva 1929.gada februārī. Šī- senatnē neapdzīvotā Romas teritorija -vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās. Ap mūsu ēras 64.gadu mocekļa nāvē mira un šeit tika apglabāts Sv. Pēteris.
Vatikānā ir sava dzelzceļa stacija.
Pilsētvalsts savu unikalitāti apliecina ne tikai ar cilvēku pūļiem, kas šeit sarodas Kristus Dzimšanas un  Lieldienu laikā, bet arī ar marmorā darināto Sv. Pētera katedrāli- lielāko katoļu katedrāli pasaulē. Tā aizņem 1,5 ha, un augstums ir 133 m. Tā sākta būvēt jau 4.gadsimtā uz apustuļa Pētera kapa, un vairākkārt pārbūvēta. Tagadējais veidols sākts veidot 1506.gadā. 1546.gadā par galveno arhitektu tika iecelts Mikelandželo, kas ir grandiozā, izteiksmīgā kupola autors. Kupols tika pabeigts pēc Mikelandželo nāves, un tas ir 136,5 m augsts. Katedrāles interjerā dominē Džovanni Loenco Bernīni veidotais baldahīns, kas atrodas zem milzīgā kupola. Bernīni ir radījis arī apsīdas katedru ar četru svēto figūrām, kuras balsta troni.    Sv. Pētera laukums ar kolonādi atrodas katedrāles priekšā. Kolonādes autors ir arhitekts Bernīni. Kolonādi veido 284 kolonnas ar 96 svēto un mocekļu figūrām.
Vatikāna muzejos apskatāmi pasaules slavenu mākslinieku darbi. Kāpnes, kas ved augšup uz muzejiem, ir projektējis Džuzepe Momo 1932.gadā. Kāpnes unikālas ar to, ka veido divas spirāles: viena ved cilvēku plūsmu augšup, bet otra –lejup.  Te atrodas Rafaēla darbu kolekcija, Mikelandželo gleznas un skulptūras. No 1508. līdz 1512.gadam viņš apgleznoja Siksta kapelas griestus, izveidodams 520 m2 lielu fresku. Lai to paveiktu, māksliniekam nācās dzīvot uz speciāli projektētām stalažām, gulēt un gleznot uz griestiem guļus stāvoklī. Arī tagad guļus stāvoklī skatoties gleznojumus, tie iegūst citus apveidus, kļūst telpiskāki. Griestus dižais mākslinieks apgleznoja ar Pirmās Mozus grāmatas sižetu freskām (1508 – 1512), bet uz altāra sienas uzgleznoja “Pastaro tiesu” (1534 – 1541). 1993.gadā tā tika atklāta no jauna pēc gadiem ilgas restaurācijas. Fresku reiz pasūtījis pāvests Pāvils Trešais Farneze. Mikelandželo savos darbos kā modeļus sieviešu tēlu atveidošanai izmantojis vīriešus, iespējams, arī oranžās drānās tērpto „Lībijas Sibillu”, kas ir pagānu praviete, kas sniedzas pēc Zināšanu grāmatas. Siksta kapela ir vieta, kur kardināli ievēlē jauno pāvestu. Kad lēmums pieņemts, tad to var redzēt pēc dūmu strūklas, kas rāmi paceļas debesīs.
Valsts gvarde jeb armija nevilšus atgādina kādas ainas no viduslaiku filmām. Staltā auguma šveiciešu karavīri ir tērpti košos viduslaiku tērpos: no sarkanām, dzeltenām un violetās strēmelēm šūtos kamzoļos un biksēs līdz celim, dzeltenās getrās un ar lielām, melnām beretēm vai trīsstūrveida bruņucepurēm galvās. Armijas formastērpi veidoti pēc Mikelandželo tērpu skicēm. Šveices parlaments 19.gadsimtā izdeva likumu, kas aizliedza dienēt ārvalstu armijā, bet kā izņēmums saglabājās dienests Vatikāna armijā.
Pāvesta Aleksandra 7. piemineklis: savu pēdējo darbu Sv. Pētera katedrālē Bernīni pabeidza 1678. gadā. Šajā piemineklī atainoto pāvestu Aleksandru 7 ielenc alegoriskas figūras – Patiesība, Žēlsirdība, Taisnība un Apdomība.
Vatikāna dārzi aizņem 1/3 daļu no valsts teritorijas, un ir atvērti apmeklētājiem gida pavadībā.
Grotas: Džoto veidotās 13. gadsimta mozaīkas fragments, kas saglabājies no vecās bazilikas, tagad rotā grotas, kurās apglabāti daudzi pāvesti.
Sv. Pētera pēda, kuru 13. gadsimtā izveidoja Arnolfo di Kambio, gadsimtu gaitā no daudzo svētceļnieku pieskārieniem ir kļuvusi pavisam plāna.
Mikelandželo “Pieta”: “Sāpju dievmāti” Mikelandželo radīja 1499. gadā, kad viņam bija tikai 25 gadi. Pēc 1972. gadā izdarītā uzbrukuma tā ir aizsegta ar stiklu.
Etrusku muzejs ietver etrusku un romiešu priekšteču kultūras mantojuma kolekciju no Etrūrijas un grieķu kolonijām Itālijas dienvidos. Etrusku kolekcijā ietilpst arī šī 7. gadsimtā p.m.ē. sievietei darinātā zelta piespraude (fibula), kura tika atrasta Regolini – Galassi kapā Červeteri, uz ziemeļiem no Romas.
Karšu galerijā  glabājas ap 40 no baznīcas teritoriju kartēm. Vienu no tām- Maltas aplenkums- uz galerijas sienas uzgleznojis 16. gadsimta kartogrāfs Ignacio Danti.
Ēģiptiešu muzeju izveidojis mācītājs un 19.gadsimta ēģiptologs Ungarelli. Muzejā apskatāms apgleznots kapa bareljefs no 2400.gada p.m.ē.
Pija un Klementa muzejs: šajā muzejā atrodas Vatikāna skaistākās klasiskās statujas, tostarp “Belvederas Apollons”. Šī marmora skulptūra ir romiešu kopija 4. gadsimtā p.m.ē. darinātajai grieķu bronzas statujai. Vēl apskatāmi ēģiptiešu, Pija un kristietības, Kjaramonti muzeji, svečturu, gobelēnu un epigrāfu galerijas.

Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R". (izmantota informācija no Eiropas Centrālās Bankas mājas lapas.)
Portālā ( www.vaticanstate.va ) ir informācija piecās valodās par Svētā Krēsla vēsturi, tā valdību un kā tā darbojas. Portāls atļauj arī apmeklētājiem nopirkt tiešsaistē Vatikāna pastmarkas un monētas.  "Apmeklētāju skaita pieaugums Vatikānā un pastāvīgie lūgumi pēc informācijas bija iemesls, kāpēc tika atvērta šī interneta lapa," norāda Vatikāna administrācija. Paralēli informācijai par vēsturiskajām ēkām un apskates vērtiem objektiem tajā ir arī piecas interneta kameras, kas tiešraidē demonstrē ainas no Vatikāna.