cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Francija

Katram ir savs priekšstats par šo valsti, jo Francija vilina ar tik daudzām lietām… kino festivāli, arhitektūras brīnumi , Parīzes pārsteigumi, lavandu lauki, rožu smaržas un Chanel No 5, vispasaules slavenais Eifeļtornis, viduslaiku celtnes, pilis, muižas, kalnu apgarotā ainava, Elizejas lauki, auglīgā Ronas ieleja un maigais kalnu vējš-fēns, ātrvilciens un Monmartras stabilitāte, šarms un elegance, modes pasaules šūpulis, izjustas mūzikas dzimtene, izcilā franču virtuve, Napoleona zeme, valsts, kas spēj piepildīt katra bērna sapni pabūt slavenajā pasaku pasaulē - Disnejlendā, pasaules klases mākslinieki un pašapziņas stiprināta tauta- ne tikai tas vien raksturo šo zemi…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Francija ir lielākā Eiropas Savienības valsts, kas atrodas Eiropas rietumos. Valsts senākais nosaukums ir Gallija. Tā ir lielākā valsts Rietumeiropā, un tai pieder arī Korsikas sala Vidusjūrā. Ziemeļaustrumos Francija robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru, ziemeļos to apskalo Lamanša šauruma ūdeņi un iet robeža ar Lielbritāniju. Dienvidrietumos valsts piekrasti apskalo Biskajas līča ūdeņi. Francijai pieder Korsikas sala Vidusjūrā, Franču Gviāna, Gvadelupa un Martinika. Valsts dienvidos atrodas divas pundurvalstis - Andora un Monako.
Platība:  643 801 km2
Galvaspilsēta: Parīze
Iedzīvotāji: 65,548,405 (2022.gads)
Valsts valoda: franču, izplatīta arī bretoņu, basku, korsikāņu valodas
Reliģijas: katoļi 83%-88%, protestanti 2%, jezuīti 1%, musulmaņi 5%-10%, citi 4%
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 56,036 (2022.gads)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: prezidentāla republika
Zemākais punkts: Ronas delta -2 m z.j.l.
Augstākais punkts: Monblāns 4807 m v.j.l.
Garākās upes: Sēna, Luāra, Rona
Reljefs: no Spānijas valsti norobežo Pireneju kalni, kuru vidējais augstums ir 2500 m v.j.l. Francija ir līdzenumu un plašu kalnu masīvu valsts. Zemāka ir Francijas ZR daļa, kur plešas Ziemeļfrancijas zemiene. ZA atrodas zemie Vogēzu kalni, bet DA daļā ir kalnu masīvi un lielākais no tiem ir Centrālais masīvs. Tas atgādina plašu un augstu līdzenumu, virs kura paceļas izdzisuši vulkāni. To klāj seni lavas lauki un tufs, kas, savukārt, veidojies no vulkāniskajiem pelniem. Da paceļas Alpi. Divas kalnu grēdas - Pireneji dienvidos un Alpi austrumos - veido dabiskas robežas ar kaimiņvalstīm. Pireneji ir jauni kalni, kas atrodas Francijas dienvidos un veido Pireneju pussalas robežu. Pateicoties šiem kalniem, ir izveidojušās ļoti daudz upes.
Ļoti plašu teritoriju aizņem līdzenumi – 60%. Līdzenumos ir divu veidu ainavas: „atvērtie lauki” un „krūmāji”. Atvērtie lauki ir daudzas viensētas vai divsētu mājas (piemēram, tāpat kā Zemgalē); Krūmājos ir nelieli ciemati ar milzīgām teritorijām apkārt.
Dabas resursi: akmeņogles, boksīti, cinks, varš, dzelzsrūda, niķeļa un urāna rūdas, arsēns, antimons, māli, kokmateriāli, ģipsis, zivis, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: Francijas reljefs un klimats mainās virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. Ziemas ir mitras un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir +7°C, bet biežāk- no 0°C līdz +5°C. Ziemeļfrancijai raksturīga viegli viļņota zemes virsma un vēss, mitrs klimats, savukārt iekšējos rajonus saposmo Centrālā masīva kalni. Dienvidos Vidusjūras klimata ietekmē ir sauss un silts, bieži sastopamie lavandas lauki veido tipisku Provansas reģiona ainavu. Izcirsto mežu vietā šeit aug mūžzaļo cietlapju krūmi.
Būdama viena no pasaules vadošajām industriālajām valstīm, Francija ir izveidojusi attīstītu mašīnbūvi, metalurģiju, ķīmisko rūpniecību un ir viena no pirmajām jauno tehnoloģiju izveidē un ieviešanā. Šī valsts ir ievērojama automašīnu un lidmašīnu ražotāja, piemēram, Tulūzā tiek komplektētas pazīstamās firmas Airbus lidmašīnas. Atomenerģētika nodrošina 75 % valsts elektroenerģijas patēriņa. Tā kā ik gadu šo zemi apmeklē miljoniem tūristu un viesu, tūrisms ir svarīgs valsts ekonomikas ienākumu avots.
Visur pasaulē ir pazīstama franču kultūra, mode un ēdieni. Francijai ir arī liela loma starptautiskajā politikā, tā ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Pēdējo 50 gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Eiropas lielākajām lauksaimniecības produktu ražotājām un eksportētājām. Galvenā lauksaimniecības produkcija ir kvieši, cukurbietes, saulgriežu sēklas, āboli un vīnogas, ko izmanto arī vīna izgatavošanai. Francijā ir uzbūvēts ātrākais vilciens pasaulē - TGV, kura ātrums var sasniegt 515 km/h.
Francijā radītas dažas no pasaules labākajām smaržām. Lielākā daļa smaržu tiek izgatavotas Grasā Francijas dienvidos, kur atrodas lavandas, rožu un jasmīnu lauki. No šiem augiem iegūst smaržu gatavošanai nepieciešamās eļļas, kuras sajaucot iegūst aromātu daudzveidību. Vienas smaržas radīšanai var izmantot pat 300 dažādas eļļas. Slavenākās franču smaržas ir Chanel No 5.
Parīze atrodas Sēnas upes krastos un ir Francijas galvaspilsēta, kultūras un politiskais centrs. Tā ir arī viena no tūristu vairāk apmeklētajām pilsētām pasaulē. Parīze sākās kā gallu cilts nometne Sēnas upes Site salā, ko piemin Cēzars I. gadsimtā pirms Kristus dzimšanas. Parīze kļūst Francijas galvaspilsēta Kapetingu dinastijas valdīšanas laikā - 987. gadā. Starp tās slavenākajiem objektiem jāmin Eifeļa tornis, kas kopš tā uzbūvēšanas ir kļuvis pilsētas simbols; Monmartra- mākslinieku rajons; Luvra ar romantiskajiem Elizejas laukiem, Versaļas karaļpils, Napoleona Triumfa arka, Bastīlijas laukums, modernais Pompidū centrs, bērnu sajūsmas objekts-Disnejlenda, naktsdzīves epicentrs- Mulenrūža, Invalīdu nams, Parfimērijas muzeji, Luksemburgas dārzs, Svētās Sirds baznīca un Parīzes Dievmātes katedrāle. Tāpat šeit ir ari daudz muzeju, veikalu un restorānu. Katru pavasari pasaules vadošie modes dizaineri ierodas Parīzē, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas.
Publika Parīzē ir ļoti raiba un izceļas ar ļoti lielu iecietību pret jebkuriem pasaules ieceļotājiem. Tajā pašā laikā Parīzē ir "melnie" rajoni, kur tūristiem rādīties nav ieteicams.
"Moulin Rouge" jeb latviski "Sarkanās dzirnavas" ir pasaulslavens šovs. Katru vakaru notiek trīs izrādes. Ik sezonu tās tiek mainītas, saglabājot publikas iemīļotāko. Priekšnesumā dominē ne tikai skaistās klasiskās dejas. Tostarp, uzstājas vēderrunātāji, kuru profesija pazīstama jau no viduslaikiem. Domāts par to, lai arī bērniem būtu interesanti. Galveno lomu izpildītāju vidū ir talantīgi krievu baleta skolas pārstāvji. Modernāks šovs ir "Lido " Elizejas laukos, kur reizēm pat četros no rīta ir vairāk ļaužu nekā dienā, "Chey le Milliardaire", "Crazy Horse" — netālajās šķērsielās un "Les Folies Bergeres" Monmartrā.
Viena no skaistākajām vietām Parīzē ir
 Luksemburgas dārzs un pils, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam [Salomon de Brosse] radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.
Uzturoties Francijas sirdī, nedrīkst aizmirst, ka zem kājām atrodas pazemes pilsēta, kas radusies, iegūstot celtniecības materiālu, tai skaitā, arī Parīzes Dievmātes katedrālei. Tagad labirintu sistēma 30 kilometru garumā tiek rūpīgi kopta, iesaistoties arheoloģijas un ģeoloģijas studentiem. Tūristiem tiek piedāvāta arī katakombu un seno kanalizācijas ietaišu apskate. Vietējie tur degunu nebāž, jo valda diezgan liela netīrība un jābrauc ar laivām. Bet ārzemniekiem tā ir eksotika. Atliek tikai pārlapot Viktora Igo darbus, lai iztēlotos milzu peles, žurkas, revolucionārus un klaidoņus, sauktus par klošāriem, kas tur reiz mituši.
Parīze ir samērā netīra, jo atkritumu kastes nav principā, bet katru rītu, ap plkst. 6, ielas tiek cītīgi slaucītas un laistītas. Parīzē ir pieņemts visus atkritumus mest turpat uz zemes, jo pēc vairāku spridzekļu ievietošanas gadījumiem atkritumu kastēs, tās tika novāktas vispār.
Brauciens ar kuģīti ir viena no atrakcijām Parīzē, ko būtu žēl laist garām, īpaši, ja tas ieplānots pievakarē, kad sāk tumst. Graciozi un neparakstāmi skaisti garām aizslīd izgaismotie Sēnas tilti, Notre Dame un citas ēkas. Jauki ir vērot arī pašus sajūsminātos parīziešus, kuru iemīļota pulcēšanās vieta pievakarē ir upes krasti vairāku simtu metru garumā.
Triumfa arka ir memoriālo celtņu tips; brīvi stāvoši monumentāli vārti ar 1 vai 3 ieejas ailēm, rotāti ar plastisku dekoru un uzrakstiem. Parīzē ir Napoleona triumfa arka. Tā ir 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militārajām uzvarām (celta par godu Napoleona gūtajai uzvarai Austerlicas kaujā 1805.gadā). Lēmumu par tās celtniecību 1806.gadā pieņēma Napoleons. Imperators nomira, nesagaidījis 1836.gadu, kad viņa krustdēls - karalis Luijs Filips atklāja Triumfa arku. Tomēr Napoleonam bija gods pirmajam (kaut arī mirušam) iziet caur šo arku, uz kuras sienām lasāmi 660 ģenerāļu vārdi un 128 kauju nosaukumi, kurās franči guva uzvaras.
Eifeļa tornis ir metāla tornis, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā, līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. 300 metrus augstais tornis, kas nosaukts par godu tā arhitektam Gistavam Eifelim ir iecienīts tūristu apmeklējumu objekts, kur gadā viesojas vidēji 5,5 miljoni tūristu. Torņa augstums kopā ar antenu ir 324 metri (1063 pēdas). Torņa augstums sākumā bija 300 m, tagad 320 m. Skatu platformas atrodas 58 m, 115 m un 278 m augstumā. Tornis ir tik populārs, ka tam ir pat vairākas kopijas – dažas no tām Tokijā un Lasvegasā. Torņa arhitekts, tā būvēšanas laikā iegravēju dažādu Francijā nozīmīgu cilvēku vārdus – kopumā 72.
Luvra - bijusī aizsargpils, Francijas karaļa mītne - tagad viens no vispazīstamākajiem mākslas muzejiem pasaulē. Luvras vēsture sākas 13.gadsimtā, kad Filips Augusts aizsardzības nolūk spēcīgu cietoksni gar Sēnas upi. Tā vēl nebija karaļu rezidence, bet aiz neieņemamajām sienām glabājās arhīvs un nauda.
1682.gadā, kad karaliskais galms pārcēlās uz Versaļu, visi darbi Luvrā apstājās. 1750.gadā to gribēja nojaukt, bet Parīzes sievietes - tirgus pārdevējas, glāba celtni no sagraušanas. Viņas maršā devās uz Versaļu, lai karalisko ģimeni piespiestu atgriezties Parīzē. Pēc vētrainajiem revolūcijas gadiem celtniecība tika atjaunota un 1852.gadā - Napoleona III laikā - pabeigta.
1793.gadā Luvra kļuva par muzeju, jo karaļu ģimeņu dārgakmeņu, gleznu un skulptūru kolekcija bija paplašinājusies, sevišķi Napoleona I laikā, jo viņš pieprasīja visām uzvarētājām nācijām meslus - mākslas darbus.
1989.gadā Luvras pagalmā uzbūvēja stikla piramīdu. Kā tad tā Karaļa pils, pasaulslavena celtne, kurā glabājas seno kultūru liecības, vēsturiskas mākslas vērtības... Un pēkšņi - stikla piramīdas! Tradicionālās ieejas Luvrā nespēja pieņemt milzīgo cilvēku pieplūdumu. Problēmu atrisināja projektu konkursā, kurā uzvarēja korejiešu izcelsmes arhitekts Pei. Viņš piedāvāja vēsturiskās celtnes ieeju uzcelt stikla piramīdas veidā. Jaunais un modernais sapludināts ar vēsturisko tā, lai papildinātu viens otru, kaut arī daļa sabiedrības ilgi nespēja to pieņemt.
Pašreiz muzeja katalogā ierakstīti 400 000 eksponātu. No seno ēģiptiešu, grieķu, un romiešu līdz seno austrumu; no viduslaiku skulptūrām līdz mūsdienu daiļamatnieku darbiem, karaļu dārgakmeņi un milzīgas mākslas darbu kolekcijas.
Parīzes Dievmātes katedrāle ir viena no izcilākajām agrās gotikas celtnēm Francijā ir (Notre Dame de Paris).Tā atrodas uz Sitē salas Sēnas upē. Tā sākta 1163. g., bet visumā pabeigta ap 13. gs. vidu. Katedrāli pabeidza celt 1345. gadā- veselus 200 gadus vēlāk, bet arī turpmākajos gados celtne tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem. Pēc plāna šī katedrāle ir milzīga piecjomu bazilika ar kori, prezbitēriju, galerijām un divām kora apejām. Abās pusēs fasādei atrodas divi vareni it kā nošķelti (patiesībā nepabeigti) torņi, bet vidējā joma un transepta krustošanās vietā paceļas vēl viens slaids, 90 m augsts zvanu tornis. Saglabājas fasādes dalījums stāvos. Pirmais, t. i., portāla stāvs ir gluds, bez dekora; tā augšdaļa noslēdzas ar skulpturālu frīzveida "ķēniņu galeriju", kas stiepjas visā fasādes platumā. Tā ir daudzfigūru kompozīcija, kur skulpturāli atveidoti jūdu ķēniņi un Kristus senči. Otrā stāva centrā, virs vidējā portāla, novietots liels, gotikai raksturīgs apaļš logs, t. s. rozete, kuras diametrs līdzinās centrālā joma platumam, bet augstums - velves augstumam. Liela loma ir skulpturālajiem dekoriem – statujām un ciļņiem. Parīzes Dievmātes katedrālē ir 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst viduslaiku priekšstatam par pasaules modeli.
Vidusjūras piekraste ir kā radīta burvīgai atpūtai. Populārākā un visapmeklētākā ir
 Rivjēra. Te plešas smaržīgi puķu lauki, apelsīnu dārzi un citronkoki. Starp tiem un palmām atrodas Kannas- pilsēta, kas zināma katram kinomīlim, jo te notiek ikgadējie kino festivāli. Nica ir viens no vecākajiem Francijas kūrortiem. Rivjērā atrodas arī pasaulslavenā kūrortpilsēta Sentropēza, kas izceļas ar savu trakulīgo, bohēmisko naktsdzīvi un ikdienu, kā arī Mentona, kas ir mierīgāka un brīvāka no tūristiem. Katru februāri pilsētā tiek rīkots Citronu festivāls.

Viens no iespaidīgākajiem dabas dārgumiem Francijā ir Gorge du Verdon kanjons, kas ir 25 garš ir to rotā Verdonas upe ar savu tirkizzilo ūdeni. Verdonas upe ir lieliski piemērota dažādiem ūdens sporta veidiem.

Šamonī ir populārākais Francijas Alpu slēpošanas kūrorts – pilsēta, kas atrodas Alpu pakājē. Šeit 1924. gadā norisinājās pirmās Ziemas Olimpiskās spēles. Vasaras mēnešos šo vietu iecienījuši alpīnisti un kalnu velosipēdisti.

Francijā ir arī daudz muižu un piļu. Skaistākās un ievērojamākās no tām ir Šenonso, Ševerni, Šamboras, Versaļas pilis u.c.
Šenonso (Chenonceau)
Pils uzcelta 1513. gadā Franciska I valdīšanas laikā. Pils uzbūvēta uz veciem dzirnavas pamatiem.1553. gadā pils pāriet karaļa Franciska I īpašumā.
Vēlāk Henrijs II uzdāvināja pili Diānai Puatje, kas ilgu laiku dzīvoja šajā pilī. No Diānas Puatje laikiem ir palikusi guļamistaba. Pēc Henrija II nāves turnīrā, pils pāriet Katrīnas Mediči īpašumā. Katrīna Mediči būdama karaliene - māte reģenta laikā bieži uzturējās savā pilī. Pilī atrodas Katrīnas Mediči bibliotēka un darba kabinets. Franču parks blakus pilij ir izveidots tieši Katrīnas Mediči valdīšanas laikā.
18. gadsimta beigās pils piederēja Madam Dupen, kas uzturēja ļoti labas attiecības ar apkārtējiem zemniekiem, kas Franču Revolūcijas laikā pasargāja pili no iznīcināšanas.
 
Pirmā pasaules kara laikā, pilī tika izvietots hospitālis. Mūsu laikā pils ir "atdota" tūristiem. Ļoti skaists un kopts franču dārzs. Cauri pilij mēreni plūst Luāra (pils atrodas Luāras ielejā). Uz pili ved platānu aleja, bet pie pašas pils atrodas citronu koki, vasarā - pilni ar citroniem.
Cauri pilij var pāriet uz Luāras otro krastu. Pilī ir vairāki stāvi un ir daudz interesanta ko redzēt.
Ševerni (Cheverny)
Pils celtniecība pabeigta 1634. gadā. Pils sākotnēji pieder Cheverny grāfam. Pils mūsdienās ir apdzīvota, tajā pastāvīgi dzīvo grāfa Cheverny tiešais pēctecis - marķīzs de Vibre. Tāpēc pils nav aplūkojama pilnīgi un lielākā daļa telpu ir apskatāma tikai pa durvju aili.
Pilī ir liela ieroču un bruņu kolekcija. Ir medību trofeju zāle (aptuveni 2000 briežu ragi, kas ir nomedīti kopš aptuveni 1850. gada).
Apkārt pilij atrodas liels dārzs ar oranžēriju. Pils īpašnieks bieži rīko medības, tāpēc pilī ir aplūkojama suņu audzētava, kur dzīvo aptuveni 70 medību suņu.
Blakus pilij tūristiem ir paredzēti daži nelieli suvenīru veikaliņi ar bagātīgu izvēli dažādām gaumēm.
Versaļa (Versailles)
Versaļas pils atrodas aptuveni 25 km no Parīzes. Pils celta Luijam XIII 1624. gadā. No 1789. gada pils kļuva par oficiālo Francijas karaļu rezidenci.
Lai tiktu pils iekšpusē ir jāizstāv milzīga rinda, vairākas stundas, bet tas vēlāk tiek atlīdzināts ar apbrīnojamu greznību pils iekšpusē.
Versaļas pils ir pazīstama arī ar milzīgiem dārziem. Grūti teikt, kas ir patīkamāk: stāvēt milzīgu rindu lai tiktu pils iekšpusē vai paklaiņot apkārt pa parku.
Šambor (Chambord) – nākamā apmeklētākā pils Francijā aiz Versaļas. Pils sākta būvēt 1519. gadā un tajā 440 greznas istabas. No ārpuses pils ir ļoti iespaidīga. Apkārt pilij ir izveidoti grāvji piepildīti ar ūdeni, kas kalpoja aizsardzībai. Fotogrāfija ir uzņemta vēlu vakarā, tāpēc atstāj samērā drūmu iespaidu. Pils ir interesanta ar lielu torņu un tornīšu skaitu, kuri, kā runā, neatkārtojās. Vēl ir interesants fakts, ka pils celtniecībā piedalījās Leonardo da Vinči, kurš ir projektējis īpašas vītnes kāpnes torņu iekšpusē.
Vilandrī brīnums ir jaukais, renesanses stilā veidotais dārzs ar glītiem ornamentiem, pārdomāto ainavu, kur pat dārzeņu dobes šķiet kā īpašs daiļums. Te var pārliecinātie, cik liela ir cilvēku izdoma darbā ar augiem. Šeit arī jauks suvenīru veikaliņš ar burvīgām ainavu, dārzeņu un ziedu bildēm, dažādām smaržīgām lietiņām un burvīgiem garšvielu trauciņiem dārzeņu figūriņu dizainā.

Avignona. Šajā pilsētā atrodas lielākā Gotikas stila celtne Francijā, kas ir arī ļoti nozīmīga pasaules mērogā – Popes pils. Tās sienas ir masīvas un vietām pat 3 metrus biezas. Pils celta 13. gs.
Konjakā atrodas Otard konjaka nams. Šajā pilī esošā vecākā konjaka sagatave, t.s. dzīvības ūdens, saglabājusies no 1820.gada. No šī ekstrakta pa pilienam pilinot klāt īpaši labajiem konjakiem, kuri tad attiecīgi arī maksā.
Te ir iespēja piedalīties Otard konjaka degustācijā.

Bordo ir slavena vīna ražošanas pilsēta. 2007. gadā šī pilsēta tikusi iekļauta UNSCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, jo ir iekļauta svētceļojumā „Santjago de Kompastella”. Ievērojamākais un raksturīgākais pilsētas objekts ir Sv. Mišela baznīca un 500 metru garais tilts, ko licis būvēt pats Napoleons.

Morlē ir pilsēta Francijas Ziemeļrietumos un tās iespaidīgākais apskates objekts ir senais viadukts . Tas celts no rozā granīta 19. gs.
Larošela bijusi iedvesmas avots virknei slavenu mākslinieku – tas, pateicoties spilgtajai gaismai, kas ainavām piešķir īpašu burvību. Larošelā saule spīd 2500 stundu gadā. Larošela populāra arī ar lielo zivju daudzveidību, ko šeit zvejo un var nobaudīt daudzajās piekrastes tavernās. Tā ir sava veida paradīze delikatešu mīļotājiem. Senatnē Larošelas galvenās eksporta preces bija sāls un vīns; importēja audeklu, linus, vēlāk arī kažokādas. Plaša melno vergu tirdzniecība 15. gadsimtā. Pirmās protestantisma iezīmes tieši Larošelā.
Senemiljona slavena ar Bordo vīnu degustācijām. Tā ir jauka, nedaudz romantiska mazpilsēta ar šaurām ieliņām, uz kurām virkne vīna veikalu. Visapkārt pilsētai plešas vīna lauki.
 
Gaskoņas līcis un lielākā Eiropas kāpa Dune du Pilat – 114 m augsta. Šī nu ir tā burvīgā iespēja baudīt Francijas sauli un atvēsināties Atlantijas okeānā. Ir sajūta, ka te ir kāds no Āfrikas tuksnešiem – tik iespaidīga izskatās smilšu kāpa.
Biaricā skatienam paveras okeāns un klintis. Īsta kūrortpilsēta, viena no populārākajām austeru degustācijas vietām.

Liona – pilsēta, kas pazīstama ar savām greznajām, šaurajām ieliņām. Liona tiek uzskatīta arī par Francijas kulinārijas centru. Pilsētā vērts apskatīt - Belkūras laukumu (Bellecour), kuru rotā kastaņu alejas, krāšņie dārzi un Ludviga XIV statuju., Notr-Dam-de-Furver baziliku, Sen-Žan baznīcu un Furver torni.

Tulūza – renesanses stila pilsēta ir populāra ar savu grezno Kapitoliju, Operas namu, Svētā Stefana katedreāli. Vairāk kā gadsimtu Talūza ir vijolīšu pilsēta, jo šī zied ir pilsētas simbols. No vijolītēm tiek gatavoti sīrupi, dažādi saldumi un pat sinepes.
Lurda ir viena no pasaules populārākajām svētvietām. Cilvēki cerību pilniem skatieniem un ticības pilnām lūgsnām vēršas pie Svētās Jaunavas.Gada laikā šeit ierodas ~ 5,5 miljoni cilvēku. ¾ no tiem ir no Francijas. Ap 70 tūkstoši ir smagi slimi. Lurdā ir 350 viesnīcas un viesnīcu skaita ziņā tā ir Francijā otrā pilsēta pēc Parīzes. Svētceļnieku tūkstoši ik vakaru iziet Kristus ciešanu ceļu Lurdas bazilikas priekšā. Svētvieta šķiet kā iecirsta klintī –tās ir kā trīs baznīcas, katra ar savu ieeju trīs dažādos līmeņos. Kad satumst, svētceļnieki aizdedz svecītes. Iespaidīgi!  
Pireneju kalnos var aizbraukt uz
 Tour de France trasi, pavisam 2114 m augstumā. Pa ceļam var manīt gluži bezrūpīgi un savā nodabā pastaigājamies govis, kazas un aitas.
Vai Jūs zināt, ka…
Francija ir pasaulē populārākais ceļojuma galamērķis, ko katru gadu apmeklē aptuveni 82 miljoni ārzemju tūristi.

Francija aktīvi darbojas, attīstot Eiropas kosmisko rūpniecību. Francija ir ne vien visīstākā šampanieša un gardēžu zeme, bet arī viena no piecām pasaules attīstītākajām industriālajām lielvalstīm. te ir attīstīta dzelzceļa, aviācijas un kosmosa tehnika, modernās tehnoloģiskās iekārtas, farmaceitiskā un ķīmiskā produkcija, tekstilizstrādājumi, sadzīves tehnika (Moulinex, Tefal) un daudz, daudz kas cits.

Daudzi franči kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem. Pēdējos gados šo prestižo balvu ir saņēmuši: Moriss Alē ekonomikā (1988.gadā), Pjērs Žil de Žens fizikā (1991.gadā), Žoržs Šarpaks fizikā (1992.gadā) un Klods Koēns – Tanudži fizikā (1997.gadā).
Kad jūs potējaties pret gripu, difteriju, encefalītu un citām kaitēm, ļoti iespējams, ka vakcīna izgatavota Francijā. Tur atrodas Pastēra institūts, kurā 1200 zinātnieku veic visaugstākā līmeņa bioloģiskos un medicīniskos pētījumus.
Pasaulslavenais jūras dzīļu pētnieks, okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto bija francūzis. Viņa darbība rezultātā daudzi cilvēki ir sapratuši, cik nepieciešama ir apkārtējās vides aizsardzība.
Francijā – Kannās katru gadu notiek slavenai kinofestivāls. Tajā ir demonstrētas arī Latvijas kinorežisores Lailas Pakalniņas filmas "Kurpe" un "Pitons" .
Seno Ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja francūzis Žans Fransuā Šampolions.
Brīvības statuju, kas tika atklāta 1886. gadā, Amerikai dāvāja Francija – kā abu valstu un to tautu draudzības simbolu. Veidojot statujas galvu, iedvesmas avots tēlniekam Federikam Ogistam Bartoldi bijusi viņa māte.
Franču tīņu iecienītākais komiksu varonis ir Asteriks – mazs un spēcīgs korsikānis, kas cīnās ar romiešiem par savas tautas brīvību.
Francija ir kino dzimtene, jo tieši te, Lionā, 1894. gadā brāļi Limjēri sarīkoja pirmo kinoseansu. Šodien visā pasaulē var nosaukt franču kinoaktierus Alēnu Delonu, Katerīnu Denēvui, Pjēru Rišāru, Žerāru Depardjē un citus.
Francija XXI iegāja kā pasaules čempione futbolā. Franču futbola superzvaigznes ir Zinedins Zidans, Marsels Deselī, Jūrijs Džorkaifs un citi.
Francija var vispāratzīti saukties par kulinārijas lielvalsti, pateicoties tās iedzīvotāju attieksmei pret ēdamlietām. Viņiem patīk labi paēst! Franči nekavējas izmantot uzturā visu, kas iepatīkas. Franči savā virtuvē ļoti daudz izmanto garšaugus un garšvielas, dažkārt vienā ēdienā izmantojot pat vairākus paveidus. Sīpola veidus vien var saskaitīt vairāk par pieciem: puravi, sarkanie, šalotes, baltie (sudraba), parastie dzeltenie. Kāpēc franču virtuve ir tik dažāda un aizraujoša Paskaidrot to laikam var pēc vienas patiesības – franči tai atvēl ļoti daudz laika. Virtuvei atvēl tikpat lielu nozīmi kā vīnam. Tāpēc arī ēdienos viņi ļoti daudz izmanto vīnu: mērču gatavošanai, marinēšanai, zivju un gaļas pagatavošanai. Atšķirībā no mūsu virtuves franči neizmanto putras (izņemot irdenus rīsus) pie otriem ēdieniem. Viņus droši vien pārsteigtu tas kartupeļu daudzums, ko mēs izmantojam vārītā vai ceptā veidā. Jo viņi pie gaļas un zivju ēdieniem vairāk pasniedz dažādus dārzeņus. Atšķirībā no salātiem, kurus mēs esam pieraduši smalki sagriezt, franči lapas „plēš” lielos gabalos, savukārt dārzeņus griež daiviņās un glīti izliek uz šķīvja.
Visā Francijā pastāv nerakstīts likums, ka desertā noteikti jāpasniedz siers. Uzskata, ka Francijā ir jānobauda 365 siera šķirnes, katrai dienai savu. Patiesībā to izdarīt nemaz nebūtu tik grūti, jo sieru daudzveidība ir vēl lielāka. Par sieru izcelšanos stāsta leģendas. Rokforas siers esot radies, pateicoties sievietes skaistumam. Kāds gans agrā pavasarī aizgrābts sekojis skaistai meičai, atstājis savu apkaltušo maizi mērcējoties aitas pienā. Tā radies zilām svītrām cauraustais siers.
Francijā ir kāda tradīcija: glītos ēdienus iznest zālē, lai parādītu publikai, kura, stāvot kājās, aplaudē. Tāpēc franču ēdieni ir ne tikai garšas bagāti, bet arī neizsakāmi skaisti un krāšņi.