cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Ēģipte

Ēģipte - vēstures citadele, mūmiju un piramīdu brīnumzeme; saules un karsto smilšu apdvesmota, kūrortu piepildīta; īsta ziemas Meka ziemeļnieciskajiem eiropiešiem; vergu sviedru sāls vēl jūtama lielajos piramīdu akmeņos; oāzes ar palmām kā patversme no tuksneša saules; beduīnu karavānas un apaļie namiņi, kamieļu ēnas tuksneša smiltīs; zemūdens valstības paradīze- redzama tiem, kam patīk ienirt dziļākos ūdeņos; faraonu un astrologu zināšanu plīvurs virmo ap šo teiksmaino zemi; tirgotāju temperaments sajūtams ēģiptiešu tirgos, kur kaulēšanās ir gluži vai sporta veids; tā ir zeme, kur katrs var sajust sevi vienībā ar zemi, sauli, ūdeni, vēsturi un cilvēkiem…   

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Ēģipte atrodas Āfrikas ziemeļu daļā un divos kontinentos: Āzijā un Āfrikā, Vidusjūras dienvidu krastā. R robežojas ar Lībiju, ziemeļos-ar Grieķiju un Turciju, ziemeļaustrumos-ar Izraēlu, Jordāniju un SA, bet DA valsti apskalo Sarkanā jūra. D iet robeža ar Sudānu. ZA daļā Sinaja pussalu no kontinentālās Ēģiptes daļas atdala Suecas šaurums.


!!! IZDEVĪGI PIEDAVĀJUMI:
AKCIJA: Hurgada 
AKCIJA: ŠarmElŠeiha 
AKCIJA: Marsa Alam



Platība:
1 001 450 km2

Ēģiptes galvaspilsēta: Kaira

Iedzīvotāji: 106,002,327 (2022.gads)

Nacionālais sastāvs: Etniskie ēģiptieši veido 91% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pie lielākajām etniskajām minoritātēm pieder turki, grieķi, abazu un beduīnu arābu ciltis Sinaja pussalā un tuksnešos uz austrumiem, kā arī sivieši Sivas oāzē un nūbieši pie Nīlas.

Valsts valoda: arābu, etniskās grupas runā berberu valodā

Reliģijas: musulmaņi (sunnīti) 90%, kopti 9%, citi kristieši 1%

Naudas vienība: Ēģiptes mārciņa (EGP)

Valsts pārvaldes forma: prezidentāla republika

Zemākais punkts: Kvattaras ieliece -133 m z.j.l.

Augstākais punkts: Katrīnas kalns 2629 m v.j.l.

Lielākais ezers: Nasera ezers

Lielākā upe: Nīla

Reljefs: valsts A daļa ir kalnaina, dienvidu un rietumu daļa tuksnešaina; austrumu daļā plešas auglīgā Nīlas ieleja, kas arī ir visapdzīvotākais reģions valstī.

Dabas resursi: nafta, dabasgāze, dzelzsrūda, svina un cinka rūdas, fosfāti, sāls, kaļķakmens, ģipsis, azbests, dabas ainavas

Klimats: subtropu un tropu klimatiskā josla ar tipisku Vidusjūras tipa klimatu Z daļā. Tas ir vēsāks nekā tropu joslā. Ziemas ir maigas un lietainas. Janvāra vidējā temperatūra ir +12°C, bet jūlijā +26°C - +28°C. Visos gadalaikos vajadzīgs saules aizsargkrēms, saulesbrilles un galvassega, lai neapdegtu āda un pasargātos no saules dūriena karstajā saulē. Sarkanās jūras piekrastē ir maigāks klimats nekā Vidusjūras piekrastē. Sarkanās jūras kūrortos pūš dienas brīze no jūras, kas rada patīkamu uzturēšanos pludmalēs pat dienas karstumā.

Piesardzības pasākumi: Lai pasargātu pēdas, ejot peldēt, vajadzīgas ir „ežu čības”.

Latvijas tūristiem nav īpašu prasību attiecībā uz vakcināciju, taču piesardzīgiem jābūt iebraucējiem no dzeltenā drudža skartajām valstīm. Tiek prasīts sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi visiem ceļotājiem, kas vecāki par 1 gadu un ierodas no dzeltenā drudža skartajām teritorijām. Turpinājumā ir valstis, kas tiek uzskatītas par dzeltenā drudža infekcijas skartajām:

Āfrika: Angola, Benina, Burkina Faso, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Čada, Ekvatoriālā Gvineja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja- Bisava, Kamerūna, Kenija, Kongo, Kotdivuāra, Kongo Demokrātiskā Republika, Libērija, Mali, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santomē un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna (uz D no 15° Z), togo, Tanzānijas Savienotā Republika, Uganda, Zambija.

Amerika: Beliza, Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Franču Gviāna, Gvajāna, Kolumbija, Kostarika, Panama, Peru, Surinama, Trinidāda un Tobāgo, Venecuēla. Visām personām, kas ierodas no Sudānas, jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts vai Sudānas oficiālā centra izsniegts apliecinājums, ka pēdējo 6 dienu laikā tās nav bijušas Sudānas teritorijā uz D no 15° Z.

Malārijas risks ir neliels no jūnija līdz oktobrim (par vietējiem saslimšanas gadījumiem nav ziņots kopš 1998.gada).

Seno Ēģiptiešu gudrība māca, ka lielākās dzīves vērtības ir kārtība un patstāvība. Tās caurstrāvo visu dzīvi, reliģiju un mitoloģiju senajā Ēģiptē.

Paši ēģiptieši savu zemi iedala divās daļās – Melnajā un Sarkanajā. Melnā Ēģipte – ražīgā zeme, tās ir pavisam maz - tikai Nīlas delta un šauras upju ielejas. No melnajām dūņām, kas nosēdušās palu laikā, ir cēlies šīs daļas nosaukums. Tuksnesis ir kā Ēģiptes smilšu simfonija, un ēģiptieši to sauc par Sarkano zemi, kas plešas abpus Nīlas ielejai.

Ēģipte jau pirms 4000 gadu bijusi augsti attīstīta valsts ar izciliem sasniegumiem matemātikā, medicīnā un astronomijā. Jau izsenis te prata izgatavot papīru no papirusa niedrēm un apūdeņot laukus. Valstī atrodas divi no agrāk pasludinātajiem Pasaules brīnumiem: piramīdas un pasaulē pirmā bāka- Faras salā pie Aleksandrijas pilsētas.

Dažas lietas, kam vajadzētu pievērst uzmanību, dodoties uz Ēģipti:


* ielidojot Ēģiptē, lidostā jāaizpilda 2 kartītiņas – viena par iebraukšanu un otra par saskarsmi ar covid. Noderēs sava pildspalva – Ēģiptes lidostā tās ir maz.

* pie izejas no lidostas un citur var nopirkt vietējo SIM karti ar internetu, piemēram 50GB par 20eur.

* braukšanai ar taksometru izdevīgi ir lejupielādēt aplikāciju: “Uber” (noder arī tirgojoties uz ielas… parādam aplikācijā 50 EGP un jebkurš taksists piekrīt cenai). No lidostas taksometrs ir dārgāks – standarta cena 5eur (ja viesnīca tuvākajā reģionā, ja viesnīca tālu, tad 10eur).

* uz Ēģipti izdevīgāk ņemt līdzi USD, bet var arī neņemt neko un vietējos bankomātos izņemt EGP. Lielākā daļa bankomātu strādā arī kā valūtas maiņa – ieliekam 20eur, saņemam pretī viņu naudiņas. Iepērkoties bieži 1 EUR tiek uzskatīts līdzvērtīgs 1 USD.

* Kaulēšanās par cenu Ēģiptē ir gluži kā arābu nacionālais sporta veids. Cena uzreiz tiks pacelta, ja izrādīsiet pastiprinātu interesi par vēlamo preci. Tirgoņi ir labi psihologi. Par cenu parasti nekaulējas tikai lielveikalos un vietās, kur cena ir uzrakstīta. Ja jūs maksāsiet tik daudz, cik no jums prasa, daudzkārt pārmaksāsiet.

* Uzmanīties ar vietējiem tirgotājiem, ja viņi piedāvā jums parādīt lētāku preču veikaliņu. Tur preces būs dārgākas, jo arābam, kas jūs atvedīs, veikalnieks būs spiests maksāt komisijas naudu.

* Ēģipte ir viena no lielākajām kokvilnas piegādātājām pasaulē, tāpēc droši var iegādāties kokvilnas izstrādājumus,– tur ir ļoti daudz kvalitatīvu kokvilnas izstrādājumu.

* Zemūdens nirējiem svarīgi iegaumēt, ka jāturas no koraļļu rifiem vismaz 2 metru attālumā. Tas nepieciešams, lai saglabātu koraļļus un pašu drošības nolūkā, jo koraļļu virsējā kārta ir asa.

* Alkohols – reliģiskā pārliecība vietējiem iedzīvotājiem neļauj lietot alkoholu, tāpēc to iespējams iegādāties tikai viesnīcās un beznodokļu veikalos. Turklāt importa alkoholu iespējams iegādāties tikai beznodokļu veikalā pēc 24h kopš iebraukšanas valstī.

* Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta sievietēm. Ēģiptē viņas dzirdēs tik daudz komplimentu, cik nebūs dzirdējušas visā dzīvē.

Kaira ir Āfrikas un Tuvo Austrumu lielākā pilsēta ar 17 milj. iedzīvotāju. Pilsētas simbols ir gigantiskā mošeja, kas būvēta 1830.gadā. Tā nosaukta viena no Ēģiptes valdnieku- Muhameda Ali vārdā. Salah-ed-Din citadele –– cietoksnis būvēts 1167.gadā. Tas  ir vairāku muzeju komplekss: kara, policijas, valdnieku  kariešu,  lietišķo pierādījumu muzejs (šī muzeja eksponāti ir preces, ko policija vairāku gadsimtu garumā konfiscējusi kontrabandistiem). Ēģiptes un arī Kairas “vizītkarte” ir piramīdas. Tās ir vairāk par simtu: lielas un mazas, kāpņveida un ar gludām sienām. Slavenākās no tām  - Heopsa (137 m augsta, faraons valdījis no 2551. līdz 2528. g. pirms Kristus), Hefrena un Mikerina piramīdas atrodas Gizas plato, un tiek uzskatītas par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Heopsa piramīdas celtniecībai izmantoti 2,5 miljoni kaļķakmens bloku, kuru svars sasniedz 15 tonnas. Kā to varēja izdarīt tālajā senatnē, zinātnieki tikai min vairākas hipotēzes. Kura no tām būs patiesāka, izlemiet paši, kad nokļūsiet pie majestātiskajiem kultūras pieminekļiem. Rūpēdamies par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši uz priekšu pavirzīja arī medicīnas zinātni – viņi atklāja veidu, kā pasargāt tos no sairšanas. Līdzās Gizas piramīdām atrodas grandiozā, leģendārā Sfinksa – akmens tēls, kurā atveidots guļošs lauva ar cilvēka galvu. Sfinksa ir vislielākā vienā akmens monolītā izcirstā skulptūra- lauva ar cilvēka seju. Iespējams, ka tā simbolizē karaļu savienību ar saules dievu Ra.

Vēl uzmanību piesaista tādi unikāli objekti kā Ēģiptes Nacionālais muzejs, Papirusa institūts, juvelierizstrādājumu fabrika, parfimērijas rūpnīca. Ēģiptes Nacionālais muzejs atrodas pilsētas centrālajā laukumā. Vairāk nekā simts zālēs un galerijās izvietoti pāri par simts tūkstošiem eksponātu. Īpašu ievērību pelna slavenie Karaļu jeb Valdnieku ielejas arheoloģiskie atradumi, ko 1923. g. atrada arheologs Hovards Kārters un lords Karnarvons- Tutanhamona kapeņu dārgumi- apmēram 5000 rotas, dārglietas, sarkofāgus, dažādus sadzīves priekšmetus no faraona Tutanhamona kapa. Šī sensācija kļuva slavena visai pasaulei. Tutanhamona  kapenes ierīkotas 1352.g.p.m.ē. Tās slavenas ar to, ka ir vienīgā  neizlaupītā faraonu apbedījuma vieta, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Kapeņu dārgumi bija tik milzīgi, ka to aprakstīšanai un pārvešanai uz Ēģiptes Nacionālo muzeju bija nepieciešami desmit gadi. Īpaši pazīstama ir jaunā faraona Tutanhamona pēcnāves zelta maska, viņa zelta sarkofāgs un mēbeles. Faraona sarkofāgs, piemēram, izgatavots no 110 kg zelta. Han-el-Halili tirgus ir tikpat vecs kā Kaira, nav gandrīz nekā, ko tajā nevarētu atrast: zelta un sudraba rotaslietas, trauki, metālkalumi, ādas izstrādājumi, lādītes, gaismekļi, bet pats galvenais – senā austrumu tirgus atmosfēra. Tirgus atrodas Kairas islāma apgabalā. Šis apgabals ir pilns ar mošejām un monumentiem, kas celti no Fatimida laikiem līdz mūsdienām, ievērojamākās no tām ir Al Ažara un Hasana mošejas. Šeit arī atrodas viduslaiku pilsētas vārti. Uzkāpjot tajā, paveras iespaidīgi skati uz pilsētas islāma daļu. Otrajā pilsētas daļā, vecajā pilsētā - Koptu Kairā, vairāk uzturas kristieši. Kopti ir ēģiptieši, kuri ir pieņēmuši kristietību. Šeit atrodas vairākas kristiešu baznīcas, Koptu muzejs un Babilonijas cietoksnis. Papirusa institūtā var vērot ēģiptiešu seno papirusa izgatavošanas mākslu, un ir iespēja tos iegādāties piemiņai. Ja ir vēlēšanās, tad savu vārdu nosaucot, to uzrakstīs uz papirusa, un tā būs lieliska piemiņa no šīs vēsturiskās zemes.

Viena no iecienītākajām vietējo iedzīvotāju nodarbēm ir burāšana. Feluka – tradicionālā ēģiptiešu buru laiva, Nīlas piekrastē tās ir simtiem. Ir iespējams noīrēt laivu un doties apmēram stundu garā braucienā pa Nīlu, ieturēt pikniku uz laivas vai vienkārši baudīt skaistās upes burvību.

Nīlas nozīme gadu tūkstošu laikā ir bijusi ļoti liela. Plūdu laikā zemie krasti tika applūdināti, atstājot tajos auglīgās dūņas tuksnešainajā smiltī, un te veidojās zemkopībai piemēroti apgabali. Upe apgādā iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, un baro ēģiptiešus- zvejnieki ar felukām (laivas ar vienu buru un plakaniem dibeniem) dodas Nīlas ūdeņu smilšainajos sēkļos un spēcīgajā straumē, lai zvejotu.

Hurgada ir galvenais tūrisma centrs pie Sarkanās jūras un atrodas 500 km uz dienvidiem no Kairas. Kūrorts sastāv no 2 daļām: senākā daļa El Dahar (downtown jeb centrs) un jaunais centrs Sakkala (ciems), un stiepjas 40 km garumā gar Sarkanās jūras krastu. Sarkanā jūra - ideāla vieta, kur nodarboties ar visu veidu ūdens sportu: niršanu ar akvalangu, sērfingu, zveju. Daudz dažādu kategoriju viesnīcas un siltais, arī ļoti sāļais ūdens aicina tūristus baudīt dienvidu sauli un peldi. Februārī, kas ir aukstākais gada mēnesis šeit, ūdens temperatūra saglabājas ne zemāk kā +22°C, bet gaisa temperatūra vidēji ir +23°C. Zemūdens pasaules unikālajā valstībā sastopami dažādu krāsu koraļļi un dažādu krāsu tropisko ūdeņu zivis. Zemūdens niršanas mīlētājiem te paveras patiesa jūras dzīļu paradīze. Niršanu ar pieredzējušu instruktoru palīdzību var apgūt kādā no daudzajiem niršanas centriem un pat saņemt starptautiski atzītu sertifikātu. Huragdā, atšķirībā no Šarm el Šeihas, var doties peldēt jau no krasta, jo jūras dibenu klāj smiltis, bet koraļļu rifi atrodas dziļāk jūrā. Ja trūkst drosmes ienirt, var doties ekspedīcijā ar laivu, kurai ir stikla dibens, un vērot zemūdens brīnumus no augšas, un sajūtoties pašam kā daļai no tās.

Hurgadas dienvidu daļā atrodas slavena vieta – Alf Leila Wa Leila, ko dēvē arī par Disnejlendu austrumu noskaņās ar daudzajiem suvenīru veikaliņiem un restorāniem. Katru vakaru šeit norisinās dažādi priekšnesumi un iespējams izbaudīt vēsturiskas ainas no Senās Ēģiptes dzīves, no laika, kad dievu vietnieki- faraoni- bija noteicēji pār likteni. Visas viesnīcas Hurgadā ir pielāgotas ģimenes atpūtai, arī bērniem šeit ir ko darīt. Turklāt viesnīcu personāls lieliski prot vairākas saziņas valodas, tā kā komunikāciju problēmas izpaliek.

Hurgadas dienvidos atrodas „Tūkstoš un vienas nakts pils”, kas slavena ar savu bagātīgo šovu programmu. Šovs iedalās divās daļās: pirmajā daļā var vērot brīvdabas izrādi ar zirgiem un kamieļiem, otrajā – izrādi jau teātrī. Uzmanību piesaista vēderdeju priekšnesumi, akrobātu un burvju mākslinieku uzstāšanās un citas nacionālās dejas. Virmo īsta ēģiptiešu gaisotne…Pēc izrādes ir iespēja apmeklēt restorānu un daudzos veikaliņus, nelielu zoodārzu vai arī vienkārši pastaigāties pa kompleksa “1001 nakts” teritoriju, kas veidota Šeherezadas pasaku stilā. Un pats galvenais-sajusties kā pasaku varoņiem austrumu zemē.

El Gunas pilsētiņa atrodas 30 km uz Z no Hurgadas, un tā nelīdzinās nevienai citai. El Guna sirds ir tās rajons Kafra, kas celts ēģiptiešu arhitektūras stilā- kupolveida velves, klasiskie iekšpagalmi un daudzās alejas. Pilsētu mēdz dēvēt par Sarkanās jūras Venēciju, jo mājīgās villas izvietojušās uz salām, un salas savieno tiltiņi. Pa kanāliem slīd mazas laivas un kopējais pilsētas šarms atgādina Venēciju. El Guna piedāvā plašu izklaides un sporta programmu, turklāt kūrorta teritorijā viesi var pārvietoties bez maksas ar laivām vai maziem autobusiem. Te ir iespēja gan nirt un redzēt nogrimušos kuģus un dzīvo zemūdens pasauli, gan doties izbraukumā pa tuksneša smiltīm, gan sauļoties un peldēties sāļajā ūdenī, gan bagātīgas nakts dzīves iespējas. Te ir savi kino teātri un kafejnīcas, restorāni un disko zāles. El Guna lepojas ar nesen uzcelto moderno golfa laukumu, kas tiek dēvēts par labāko Tuvajos Austrumos.

Brīnišķīgu piedzīvojumu sagādās vietējo beduīnu apciemojums. Aptuveni stundas braucienā no Hurgadas atrodas tuksneša ciematiņš, kurā Jūs sagaidīs tuksneša iedzīvotāji. Līdz ciematam var nokļūt ar džipiem. Pats brauciens ar džipu pa nelīdzeno tuksnesi ir īsts piedzīvojums. Ciematiņā varēsiet lēkt kamieļiem mugurā un paēdīsiet vietējo iedzīvotāju gatavotās barbekjū vakariņas. Noteikti sagaidiet grezno tuksneša saulrietu. Neaizmirstiet pirms ekskursijas paņemt līdzi daudz ūdens.

Luksora jeb Tēbas ir pirmā Ēģiptes galvaspilsēta, grandiozākais brīvdabas muzejs, kur glabājas sestā daļa pasaules kultūras vērtību, un vislielākās apbrīnas vērtā pilsēta. Vārds “Luksora” tulkojumā no arābu valodas nozīmē “piļu pilsēta”. Te atrodas divi grandiozi tempļi – Luksoras un Karnakas, kas būtībā nav vienkārši tempļi, bet tempļu kompleksi, jo katrs faraons uzskatīja par savu pienākumu tos papildināt, piebūvējot ko jaunu. Pilsētas austrumu krastā jeb „Dzīvo pilsētā” ik dienas saules gaitu vēro 2 vareni tempļi – Luksoras un Karnakas svētnīcas, kuras ir veltītas dievu trīsvienībai (saules dievam Amonam, viņa sievai dievietei Mutai un viņu dēlam Honsu), savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretī tempļiem no grants un kvarca ir uzcelti viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģijas sasniegumiem- Ramzesa II laika obeliski un statujas. Savukārt rietumu krastā saulriets met ēnas uz „Mirušo pilsētu”. Aiz Amenhotepa III kapenēm plešas Karaļu un Karalieņu ieleja, bet klints pakājē atrodas pavisam labi saglabājušās karalienes Deir-al-Bahari kapenes. Pilsētā var apmeklēt Karaļu ieleju ar faraona kapenēm, valdnieces Hačepsutas templi un Memnosas kolosu.

Luksorā audzē labāko šķirņu  malvas (“sarkanās rozes”, “karkade”) – augus, no kuriem iegūst veselīgo dzērienu – sarkano tēju ar skābeno grašu. Ārsti to iesaka lietot asinsspiediena un sirdsdarbības stabilizēšanai.

Sueca un Portsaīda ir Suecas kanāla ostas pilsētas.

Portsaīda tiek uzskatīta par 3. svarīgāko pilsētu Ēģiptē. Viens no pilsētas ievērojamākajiem objektiem ir osta, tā ir 2. lielākā Ēģiptē un ekonomiski visnozīmīgākā, jo tā atrodas pie Suecas kanāla Z ieejas. Portsaīda no pārējām Ēģiptes pilsētām atšķiras ar savu beznodokļu zonu. Produktu no visas pasaules tiek vesti cauri Suecas kanālam un pārdoti vietējiem pircējiem bez nodokļiem. Viena no primārajām lietām, ko noteikti vajadzētu darīt ierodoties Portsaīdā, ir doties iepirkties. Pilsētā ir arī ievērojami apskates objekti: Administratīvā ēka, no kuras tiek koordinēta kanāla darbība; Vecā bāka; Militārais muzejs; Portsaīdas Nacionālais muzejs un Modernās Mākslas muzejs.

Asuāna reiz saukta par Svenetu, bet grieķi – par Siēnu. Vārds Asuāna cēlies no senā ēģiptiešu vārda „soun”, kas nozīmē „tirgoties”, pilsēta izsenis ir bijusi nozīmīga tirgošanās vieta. Saulainā dienvidu pierobežas pilsēta raksturīga ar afrikāņiem raksturīgo īpatnējo gaisotni, pazīstama ar Asuānas dambi, Sv. Simbela templi, granīta akmeņlauztuvēm un Nīlas krācēm. Asuānas dambis ir viena no ievērojamākajām būvēm Ēģiptē. Tā ir viena no lielākajām pasaules hidroelektrostacijām. Pasaulslavenā detektīvromānu rakstniece Agata Kristi šeit atrada iedvesmas pavedienus romānam „Nāve uz Nīlas”. Asuāna ir slavena arī ar Aga Hana mauzoleju, un pirms 3,5 tūkstošiem gadu celto Abu Simbela tempļu kompleksu. Abu Simbela templis tika uzcelts faraona Ramzesa Trešā laikā. 60.gados to apdraudēja ūdeņi, kas piepildīja Nāsera ūdenskrātuvi pie tikko uzceltā Asuānas ūdens aizsprosta. Templi tad nojauca un pārcēla uz drošāku vietu augstāk krastā. Asuāna ir sākumpunkts lieliskiem vairāku dienu kruīziem pa Nīlu. Viena no skaistākajām vietām, kur ved ūdenstransports, ir Ziloņu sala – tajā ir milzīgi dārzi, ievērojami vēstures artefakti un mazi ciematiņi. Neskaitot Nīlu, ievērojams ūdens apskates objekts ir viens no lielākajiem cilvēku veidotajiem ezeriem pasaulē – Nāsera ezers. Kruīzi pa Nāsera ezeru ir daudz elegantāki nekā pa Nīlu, jo tikai 6 kruīzi var braukāt pa šo ezeru un tie ir aprīkoti ar augstas klases luksusa apartamentiem. Kruīza laikā var izbaudīt ne tikai luksusa servisu, bet arī apskatīt antīkos monumentus.

Pilsētas pirmatnējos iedzīvotājus sauca par nūbiešiem. Asuānas Nūbiešu muzejs ir lieliska vieta, kur var uzzināt vairāk par šo etnisko grupu. Muzejs ir daļēji atvērta veida, tajā ietilpst aizvēsturiska ala ar alu zīmējumiem, antīkās ēģiptiešu statujas, kolonnas, obeliski un arī pat vesela nūbiešu māja.

Asuānas bazārā varēsiet nopirkt dažādas garšvielas, hennu tetovējumus, suvenīrus un arī afrikāņu rokdarbu darinājumus

Aleksandrija ir lielākā ostas pilsēta, mākslas un zinātnes centrs, Kleopatras pilsēta. Kādreiz tā bijusi Ēģiptes galvaspilsēta. Lai gan Aleksandriju no Kairas šķir tikai 225 km, tomēr šī pilsēta ļoti ietekmējusies no Vidusjūras valstu kultūrām un atšķiras no visas Ēģiptes kultūras. Šo metropoli 332. g. pirms Kristus dibināja Maķedonijas Aleksandrs, pēc kura pavēles, pilsēta tika uzbūvēta pēc precīza arhitektūras plāna: paralēli piekrastei izvietotas garas maģistrāles, kuras taisnā leņķī krusto īsas šķērsielas. Aleksandrijā tika dibināta mūzu svētnīca Muzejs. Šajā zinātnes iestādē strādāja slavenākie hellēnisma laikmeta astronomi, matemātiķi, ģeogrāfi. Ptolemajs I apņēmās savākt visas izdotās grieķu grāmatas, un pie Muzeja izveidoja Aleksandrijas bibliotēku. 1. gs. pirms Kristus grāmatu skaits jau sasniedza 700 000 eksemplāru. Lai savāktu pēc iespējas vairāk grāmatu, Ptolemaji pat bija izdevuši pavēli, saskaņā ar kuru visiem kuģiem, kas iebrauca Ēģiptes galvaspilsētā, vajadzēja pārdot Aleksandrijas bibliotēkai uz kuģa esošos manuskriptus vai vismaz atļaut izveidot to kopijas. Slavenā bibliotēka gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Cēzara valdīšanas laikā. Slavenā Aleksandrijas bibliotēka pirms dažiem gadiem uzcelta no jauna, un tagad to apmeklē liels skaits tūristu. Ēģiptieši plāno atjaunot vēl vienu bijušo pasaules brīnumu -Faras salā kādreiz stāvējušo Aleksandrijas bāku (tā sabruka 14. gs. zemestrīces laikā). Bāka tika uzcelta, lai kuģiem būtu vieglāk pārplūstošajos Nīlas deltas ūdeņos atrast ceļu uz ostu. 285. g. pirms Kristus Faras sala ar uzbērumu tika pievienota sauszemei, un uz tā arī bija uzcelta 120 m augsta bāka. Augšā ar kolonām apjoztajā tornī nepārtraukti dedzis milzīgs ugunskurs, kura gaismu atspoguļojusi sarežģīta spoguļu sistēma. XV gs. no bākas paliekām tika uzcelta musulmaņu mošeja. Aleksandrijas valdnieks sultāns Katibejs XV gs. bākas vietā uzcēla varenu citadeli.

Aleksandrija vēl ir slavena ar stāstu par Kleopatru. Šeit izcilo Romas karavadoni Jūliju Cēzaru ar savu skaistumu savaldzinājusi Kleopatra, pēdējā Ptolemaju dinastijas faraone, kas nevēlējās, lai Ēģipte nonāktu romiešu rokās. 48. g. pirms Kristus Cēzars saņēma visneparastāko dāvanu visā vēsturē – austrumnieciskā paklājā ietītu Kleopatru. Valdniece cerēja iegūt Cēzara atbalstu. Vēlāk viņi kļuva par mīlniekiem, un Kleopatra Cēzaram dāvāja dēlu Cezarionu. Pašu Cēzaru 44. g. pirms Kristus nogalināja pret viņu vērstas sazvērestības laikā, bet Roma sadalījās divās – Marka Antonija un Oktaviāna – piekritēju nometnēs. Mīlas sakari, kas izveidojās starp Kleopatru un Marku Antoniju, sakaitināja Romu. Oktaviāns Kleopatrai pieteica karu. Kad 30. g. pirms Kristus Marks Antonijs kaujās zaudēja, Oktaviāns iegāja Aleksandrijā. Kleopatra nojauta par savas valdīšanas beigām un izdarīja pašnāvību. Ar viņas nāvi noslēdzās arī Senās Ēģiptes vēstures laikmets. Aleksandrija vēl kādu laiku palika Ēģiptes galvaspilsēta, taču pati Ēģipte vairs bija tikai Romas province.

Slavenā Pompeja granīta kolona, kuras augstums ir 25 m, atrodas Aleksndrijā, jo Pompejs (106. – 48. g. pirms Kristus) bija izcils Romas karavadonis, kas 71. g. pirms Kristus apspieda Spartaka sacelšanos. Lai noturētu savās rokās varu, viņš nodibināja savienību ar Jūliju Cēzaru, apprecēja viņa meitu, taču pēc viņas nāves viņi kļuva par sīviem ienaidniekiem, un abi karavadoņi cīnījās pilsoņu karā. Pompejam neveicās, un viņš bija spiests bēgt uz Ēģipti, taču tur viņu nogalināja jaunā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja XIII padomnieki, kas bija tikko sasnieguši krastu. Pompeja galvu kā dāvanu nosūtīja Cēzaram… Šobrīd tā ir viena no visvairāk apmeklētajām Aleksandrijas vietām. Aleksandrijas apmeklējuma laikā var iepazīties ar slavenajām Kom-aš-Šavkafas katakombām, kas tiek datētas ar mūsu ēras 1.-2. gs. Trijos stāvos) ēģiptiešu, grieķu un romiešu stila katakombās atrodas dažādi apbedījumu veidi, lai gan divi no stāviem atrodas zem ūdens. Uzmanības vērts ir arī Aleksandrijas Grieķu un Romiešu muzejs, kurā atrodas ap 40 000 eksponātu, starp tiem – unikāla monētu kolekcija, kas aptver laiku no 4. gs. pirms Kristus līdz mūsu ēras 4. gadsimtam.

Viens no piesaistošākajiem objektiem Aleksandrijā nepārprotami ir Aleksandrijas varenās bibliotēkas paliekas. Mūsdienās tā ir pārtaisīta par kultūras centru, tajā atrodas daudzi muzeji un, protams, arī iespaidīga bibliotēka. No ārpuses tā izskatās kā milzīgs saules disks, bet iekšpusē ir milzīga lasītavas zāle. Zem lasītavas atrodas vairāki muzeji ar lielām izstādēm – Manuskriptu muzejs, Senlietu muzejs, Zinātnes muzejs un planetārijs, kas ir īpaši veidots, lai piesaistītu bērnu uzmanību. Ar visas pilsētas vēsturi vairāk var iepazīties Aleksandrijas Nacionālajā muzejā, kurā atrodas daudzas bizantiešu un islama perioda senlietas, un senā pilsētas karte.

Satraucošas emocijas var iegūt Kom el Šokafa katakombās. Spirālveidīgās kāpnes ved dziļi pazemē, kur paveras iespaidīgs skats uz pazemes kompleksu.

Šarmelšeiha “Šeihu līcis” jeb “Karaliskais līcis” atrodas Sinaja pussalas lejasdaļā. Tas ir viens no prestižākajiem un dārgākajiem Sarkanās jūras kūrortiem. Plašs ir četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcu klāsts, turklāt vairākums viesnīcu iekārtotas arābu stilā. Šo kūrortu visvairāk iecienījuši ūdenssporta cienītāji. Piemēram, pavisam tuvu krastam var nirt, pētīt un jūsmot par koraļļu rifiem. Šo kūrortu arī uzskata par vienu no labākajām zemūdens peldēšanas vietām pasaulē. 18 km no kūrorta atrodas UNESCO aizsardzībā esošais Sarkanās jūras zemūdens pasaules liegums Ras Mohamed, kurā var iepazīties ar lielāko daļu Sarkanās jūras dzīvnieku sugu. Ras Mohamed ir Ēģiptes pirmais jūras nacionālais parks, kurš dibināts 1989.gadā. Parks atrodas 30 km uz dienvidrietumiem no Šarmelšeihas, un līdz tam ērti nokļūt ar kuteri vai auto. Parkā sastopamas daudzas ģeoloģiskas savdabības, piemēram, virs ūdens izslējušies koraļļu rifi, sanesu plato, izžuvušu upju gultnes- vādī, pārakmeņojošos smilšu kalni un irdenas smilšu kāpas. Koraļļu rifi stiepjas līdz pašam krastam, tādēļ zemūdens dzīvi iespējams vērot uzreiz pēc iekāpšanas ūdenī. Sāļajā jūras ūdenī aug aizsargājamā mangrovju audze, kuru saknes atsegtas arī virs zemes un izskatās kā ķemmes zobi.

Pilsētas iekšienē viena no dzīvīgākajām vietām ir Vecais bazārs. Šeit var nopirkt mirdzošās arābu lampas, tradicionālās ūdenspīpes un koka gravējumu. Apkārtne ir pilna ar restorāniem un kafejnīcām.

Naama Bay ir lielākais Šarmelšeihas kūrorts ar lielu palmu alejām gar jūras piekrasti, greznām viesnīcām (Hilton, Mariott, Ritz Carlton, Sheraton, Movenpick), daudziem veikaliem un restorāniem, kazino un naktsklubiem. Gājēju aleja jeb promenāde, kas stiepjas gar Naama Bay jūras piekrasti, savieno viesnīcas kopējā atpūtas ķēdē, un tā ir ļoti iecienītā kūrorta viesu vakara pastaigu vieta. Kūrorta lepnums ir viena no labākajām niršanas vietām pasaulē. Ras Nasrani līcis kļuva populārs pavisam nesen, jo atpūtniekus piesaista šeit uzceltās prestižās pieczvaigžņu viesnīcas.

Sinajas pussalas nosaukuma izcelsme meklējama Mēness dievietes Sinas vārdā, kuru pielūguši šejienes senie iedzīvotāji. Netālu no Šarmelšeihas kūrorta var baudīt Sinaja pussalas unikālo dabu un apmeklēt arī Sinaja pussalā un Sinaja kalna pakājē esošo Sv. Katrīnas klosteri, kurā patlaban glabājas agrīnā kristietības perioda ikonas. 330.gadā pēc pirmā imperatora kristieša Konstantīna mātes Jeļenas rīkojuma līdzās nesadegošajam ērkšķu krūmam uzcēla Dievmātei veltītu baznīcu un torni, kurā mūki slēpās no sirotāju uzbrukumiem. Dievmātes baznīcā glabājas Svētās Katarīnas pīšļi, un viņas vārdā nosaukts arī klosteris. Leģenda vēsta, ka mūki redzējuši parādību un atraduši svētās pīšļus Sinaja kalna augstākajā virsotnē. 527.gadā imperators Justiniāns deva pavēli uzcelt šajā vietā grandiozas sienas un klosteris sāka atgādināt cietoksni. Svētbilžu galerijā līdz šim laikam saglabājusies aizsardzības raksta kopija, ar kuru musulmaņi apņemas aizstāvēt kristiešu mūkus. Arī diženais Napoleons pielicis roku klosterim. Viņš palīdzēja atjaunot viesuļvētras laikā nopostītās klostera daļas. Klostera galerijā glabājas 150 ikonas, un te atrodas arī klostera bibliotēka, kura manuskriptu skaita ziņā atpaliek vienīgi no Vatikāna bibliotēkas.

Klosterim līdzās atrodas ar “degošā krūma” kapela, kas veltīta Bībeles sižetam, kur Dievs degoša krūma izskatā uzrunājis Mozu. Ticējums vēsta, ka Sinaja kalna virsotnē, uz kuru ved 3750 akmens pakāpieni, Mozus saņēmis 10 Dieva baušļus. Ik novakari un nakti desmitiem svētceļnieku no visas pasaules kāpj Sinaja kalna virsotnē, lai rītausmā sagaidītu saullēktu, ticot, ka visa šī procesija atbrīvo no grēkiem. Mozus kalna augstums ir 2285m, tas sasniedzams pēc intensīva trīs stundu kāpiena 8 km garumā. Tagad šajā klosterī dzīvo un darbojas grieķu pareizticīgās baznīcas mūki.

Krāsainais kanjons ir aiza Sinaja kalnos 150 km no Šarm-el-Šeihas. Kanjona garums aptuveni 5 km, tā sienu augstums 25-30 m, platums no 2 līdz 10 metriem.

Kanjons atrodas Āfrikas Lielajā lūzumzonā, un radies pirms miljoniem gadu pēc zemestrīces, kuras rezultātā izveidojies lūzums Zemes garozā. To veido sarkans krokots smilšakmens. Vēji, saule un vēja nestie smilšu graudi mīkstajā iezī izveidojuši brīnumskaistus rakstus, un liekas pat, vai tā visa autors ir daba, vai varbūt kāds tēlnieks

Safari piedzīvojums ir iespaidīgs ikvienam tūristam- brauciens ar jaudīgu džipu pa saules izdedzināto zemi un mierīgāka pārvietošanās „tuksneša kuģa” jeb kamieļa mugurā, sajūtot tuksneša karsto elpu! Beduīnu ciematā ir iespēja iepazīt šo klejotājcilšu dzīvesveidu, viņu mājokļus, sadzīvi, kā viņi iegūst ūdeni un cep maizi.

Baltais tuksnesis – Ēģiptes viens no dīvainākajiem brīnumiem. Atrodas 45 km no Farafras. Sirreālie krīta kalni ir izveidojuši tādu ainu, it kā neauglīgajās tuksneša smiltīs būtu Antarktīda. Dabas skati līdzinās fantastikas filmai – cukurbalti laukakmeņi un aisbergiem līdzīgi kalni. Šeit noteikti var iegūt labākos safari ekskursiju iespaidus.

Ēģiptes tālajos rietumos atrodas noslēpumaina oāze – Siva. Šī mazā oāze, apaugusi ar dateļpalmām un daudzajiem ūdens avotiem, ir viena no skaistākajām vietām rietumu tuksnesī. Pilsēta ir centrēta ap skaistā dubļu ķieģeļu citadeles drupām, kas ir arī zīmīgākais pilsētas apskates objekts.

Suvenīri. Iepirkšanās arābu tirgū ir vesels piedzīvojums! Populārākās lietas, ko ceļotāji pārved no Ēģiptes ir papirusi, aromātiskās eļļas, ūdens pīpes, zelta un sudraba rotas lietas, misiņa un vara trauki, karkadē tēja, garšvielas. Vēl kaķu figūriņas, Anubisu figūriņas, mazas piramīdiņas, skarabeji, viltotās Louis Vuitton somiņas un Versace saulesbrilles, tirkīza krelles, t.s. Arafata lakati, skaistas zīda šalles, izšūtas kokvilnas blūzes! Jāuzmanās no viltotajiem papirusiem - tos taisa no banānu lapām, to krāsa izbalo un vispār tie esot indīgi! Vēl daudzi iekrīt un nopērk nevis īstu, bet suvenīru kaļjanu - to nevar smēķēt, tikai izlikt kā dekorāciju! Zelts un sudrabs tur nemaz nav lēts - Francijā, Beļģijā un Vācijā var nopirkt kvalitatīvāks un lētākas, īpaši uz akcijām! Noteikti iesaku nopirkt Sandalkoka un Mentola eļļas - pirmā pret apdegumiem, otrā - pret iesnām - iepilināt salvetē (nekādā gadījumā degunā!!!), regulāri ostīt un var brīvi elpot! Vienīgi - pirkt ieteicams tikai tajās parfimērijas fabrikās, kur ekskursiju laikā ieved gidi - parastās bodītēs tās ir atšķaidītas!

Ēģipte uz kartes

Laika apstākļi Ēģipte

Hurgada jan feb mar apr mai   sep okt nov dec
Max °C 22 23 25 27 30   32 30 27 24
Min °C 14 14 16 19 23   25 23 19 16
Ūdens °C 22 21 22 23 25   27 27 25 24

Ceļojumi: Ēģipte