29 700 300
67 700 300
[email protected]
Tallinas iela 30, Rīga

Grieķija

Valsts ar spēcīgu un visā pasaulē ievērojamu kultūras mantojumu – Rietumu kultūras šūpulis! Vieta, kur radīta Eiropa, kur dzīvo viena no senākajām pasaules tautām, kur radušās Olimpiskās spēles, filozofija, medicīna, demokrātija, literatūra un mitoloģija – Zevs, mīlas dieviete Afrodīte, Atēna, Odisejs... Delfu orākuls un Atēnu Akropole, kūrorti, balto namu izraibinātās piekrastes zilo Vidusjūras ūdeņu krastos, salu mozaīka ūdens fonā, Spartas skaudrums un klintis, Pindas kalnu alas ar krāsainajiem stalaktītiem, leģendām apvītas vietas, kur vēsture klājas kārtu kārtām un mistiku elpo vecās drupas un kur marmora putekļi dveš seno dievu elpu… Un saule! Saule, saule, saule…pat Latvijas drēgnajos rudeņos un pavasaros  tā lutina šo zemi pārpārēm.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā uz daudzajām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Maķedoniju, Bulgāriju un Turciju. Valsts dienviddaļa atrodas Peloponēsas pussalā.
Platība: 131 957 km2
Galvaspilsēta: Atēnas
Iedzīvotāji: 10 992 589 (2014)
Nacionālais sastāvs: grieķi 93%, citi 7% (2001.g.)
Vidējais iedzīvotāju vecums: 
vidējais: 43,2 gadi
vīrieši: 42,1 gadi
sievietes: 44,3 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 81,63 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: grieķu
Reliģijas: grieķu pareizticīgie 98%, musulmaņi 1,3%, citi 0,7%, (2001.g.)  
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 24 300 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Zemākais punkts: Vidusjūra 0m v.j.l.
Augstākais punkts: Olimpa kalns  2917 m v.j.l.
Garākā upe: Aljakmona
Lielākās salas: Krēta, Ebojas sala, Rodas sala; kopumā 20 tūkstoši, bet apdzīvotas ne vairāk kā 200 salu.
Reljefs: lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pinda kalni. Kalni aizņem 80% valsts teritorijas. Maķedonijas un Frakijas kalni, kurus pārtrauc nelieli līdzenumi un no kuriem iztek upes. Trešdaļa no valsts ir aramzemes un dārzi.
Dabas resursi: nafta, dzelzsrūda, lignīts, cinka un niķeļa rūdas, krīts, dažādu krāsu marmors, sāls, ūdens enerģija, saulainās piekrastes un dabas ainavas.
Klimats: tipisks Vidusjūras klimats valda Jonijas jūras piekrastē valsts R daļā. Silts laiks iestājas jau martā. Vasara sausa un karsta, vidējā jūlija temperatūra ir no +25°C līdz +28°C. Reizēm karstajās vasarās gaisa temperatūra sasniedz +45°C. Ziemas ir maigas, samērā lietainas,  janvāra vidējā temperatūra ir no +4°C līdz +12°C. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700 – 800 m v.j.l., un šajā augstumā ziemās uzkrīt pabieza sniega sega. Ziemā pūš borā, kas ir aukstais vējš no ZA, un atdzesē pat Adrijas jūras piekrasti.  Vislabāk ceļot ir no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim.

Grieķija ir iecienīts ceļojumu galamērķis visā pasaulē. Tūristi uz Grieķiju dodas gan ziemā, gan vasarā. Grieķija ir ļoti daudzveidīga, kalnaina, ainaviska, vēsturiski bagāta un šarmanta zeme ar roboto krastu līniju Vidusjūras daļā. Tāda pat reljefa daudzveidība ir raksturīga arī jūras dzīlēs, kas kādreiz, miljonus gadu atpakaļ, bija sauszemes turpinājums. Netālu no Tenaro pussalas, 4850 m dziļumā atrodas t.s. „Inusu aka” (Inusses – salu grupa Egejas jūrā) – visdziļākā vieta Vidusjūrā. 

Lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Hēraklija. 

Atēnas ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē – tiek uzskatīta arī par pasaules vēstures galvaspilsētu,  bagāta ar vēsturiskiem pieminekļiem: teātriem, kapsētām, tempļiem. Pilsētas vēsturiskajā centrā izveidota 3 km gara gājēju zona, kurā iespējams iepazīties ar vairākiem ļoti nozīmīgiem apskates objektiem . Kopumā Atēnās ir vairāk kā 250 muzeju, mākslas galeriju un tempļu.
Vienas no slavenākajam apskates objektiem ir Tolsu kapenes, kurās atrodas Atreja dārgumu krātuve. Šajās kapenēs tika apglabāts Mikēnu valdnieks kopā ar pārtikas krājumiem un ieročiem. Tolsu kapenes bija no akmens bluķiem veidots kupols un tās ieeju aizsedza 9 m garš un 120 tonnu smags akmens. Vēlāk šī būve tika apbērta ar smiltīm, lai tās ieeja nebūtu atrodama. 
Akropole ir senās Grieķijas simbols, kas iekļauts arī UNESCO pasaules mantojumu sarakstā, ar senā tempļa- Partenona drupām, kas ticis būvēts jau 432 gadā pirms mūsu ēras un savā garajā mūžā kalpojis gan kā baznīca, gan mošeja un pat cietoksnis. Pilsētā iespējams apskatīt arī Jiontra teātri, Apterora un Erehteja tempļus. 
Partenons ir Grieķijas varenākais templis, kas ir atpazīstams uzreiz pēc kolonnu aprisēm augstu kalnos. Šis templis tika būvēts aptuveni pirms 2500 gadiem par godu dievietei Atēnai. Tempļa lepnums bija  milzīga no zelta un ziloņkaula veidota dievietes statuja. 
Vissvētākajā Akropoles vietā atrodas Erehteja templis. Leģenda vēsta, ka Dieviem, sacenšoties par pilsētas godu, Atēna iestādīja olīvkoku, kas ir redzams vēl mūsdienās. Ne tikai leģendu aptītais olīvkoks šo templi padara par pasaulē zināmu, bet arī tā arhitektūra..skaistā jonikas stila arhitektūra ar sieviešu statujām (kariatīdēm), kas pilda kolonnas funkciju. 
Pati Akropole atrodas augstu kalnos, tāpēc naktī ir ieteicams pacelt acis augšup,lai sajustu sirreālas sajūtas,ieraugot izgaismoto Akropoli.
Senās Agoras rajons atrodas Aeiropagora kalnā. Vecpilsētā  vēsturi izgaršot var, staigājot pa daudzajiem laukumiem, kuriem katram ir savs stāsts: Omonijas laukums, Monastiraki laukums, Sintagmas laukums; ielūkojoties Aios Elefterios baznīcā, Kapnikareja baznīcā, klīstot pa gājēju ielu – Ermu. Pilsētā ir vērts apmeklēt Zeva templi, Nezināmā karavīra kapu, Parlamenta ēka Zapioparku, Adriana arku, Hefesta templi, Atēnu universitāti, Nacionālās Akadēmijas ēku, Nacionālo bibliotēku, Romas agoru, Nekropoli, Sv. Georgija baznīca,  Sv. Apustuļu baznīcu. Atēnās ir 250 muzeji. Kā populārākos noteikti būtu jāmin– Bizantijas muzeju, Nacionālās arheoloģijas muzeju, Atēnu angoras arheoloģijas muzeju, Benakas muzeju, Nacionālo gleznu galeriju, Grieķu mākslas muzeju, Keramikas muzeju,  Kiklādu un sengrieķu mākslas muzeju, Grieķijas nacionālo mūzikas instrumentu muzeju  un daudzus citus.
 
Apskates vērta ir Atēnu vecpilsēta
 Plaka.
Delfi jeb visu dievu svētā vieta jeb Pasaules naba –tik daudzi ir sinonīmi šai vietai, un tā ir pasaules slavu guvusi  vieta. Leģenda vēsta, ka Zevs palaida gaisā divus ērgļus un tieši virs Delfiem ērgļu ceļi debesīs krustojās un tieši tāpēc  šo vietu pasludināja par pasaules centru. Mūsdienās Delfos ir apskatāms Apolona templis, muzeji, slavenais „Sibillas akmens”. Atikas reģions ir slavens ar krasta līnijas daudzveidību un vēsturiskiem pieminekļiem. Tepat netālu atrodas Delfu orākuls un Kastālijas avoti, kam piemīt arī dziednieciskas īpašības.
Senatnē Delfi bija Apollona svētvieta, kur ļaudis devās, lai uzklausītu orākula paustos dieva pareģojumus. Svētnīcas teritorijā atradās Apollona templis, pilsētu dārgumu krātuves, stadions,
teātris, kas bija uzcelts kalnā ar skatu uz svētnīcu un ainavu, kas paveras kalna pakājē. Teātrī izveidotās sēdvietas bija paredzēts aptuveni 5000 skatītājiem. Mūsdienās tas ir viens no populārākajiem apskates objektiem Grieķijā un visā pasaulē.
Mūsdienu olimpisko spēļu tēvs Pjērs de Kubertēns Delfos uz altāra ieraudzīja simbolu ar pieciem savītiem apļiem un šis, it kā nejauši ieraudzītas simbols, ir kļuvis par pamatu moderno olimpisko spēļu simbolam. 
Un kā gan būt Grieķijā un neredzēt moderno olimpisko spēļu stadionu ''Panatheian''  To ieteicams apmeklēt ne tikai sporta mīļotājiem. Ko redzēt tur būs ikvienam.
Olimpija ir sengrieķu pilsēta un Olimpisko spēļu dzimtene. Savu nosaukumu ieguvusi no Zeva mājokļa- Olimpa kalna. Mūsdienās šo vietu atpazīst kā pirmo zināmo olimpisko spēļu dzimteni (776 p.m.ē.). Spēļu laikā tika pasludināts svētais pamiers, lai skatītāji un dalībnieki būtu drošībā. Spēles tika uzskatītas par pagānisko svētku daļu, tāpēc kristiesi tajās nepiedalījas  un 4.gs. aizliedza to norisi. 
Mūsdienās Hēras tempļa drupās tiek iedegta olimpiskā uguns, kuru iegūst ar saules un lēcas palīdzību un nogādā uz olimpiādes norises vietu. 
Kopumā Olimpija ir pazīstama ar Pelopsa svētvietu, Hēras templi, Nerona Triumfa arku,  Olimpijas muzeju.
 
Pašā valsts dienvidu ragā
 Sinionā atrodas Poseidona un Atēnas templis, Maratonas kūrorts, kur notika slavenā Maratonas kauja. Ramnuntē saglabājusies– Amfiārija svētvieta un Nemezīdas templis. Arheoloģisko un jūras karu muzeju bagāta, kā arī viens no zaļākajiem rajoniem galvaspilsētā ir Pirejas osta netālu no Atēnām. Te  ir arī brīvdabas teātris Portofitis Elias kalna galā. Elevisinē ir saglabājušās Demetras tempļa drupas.
Pinda kalnos ir unikālas stalaktītu un stalagmītu alas. Zagorijas ciems Pindas kaļķakmens kalnos ir Eiropā īpatnējs dabas un būvniecības veidots rajons.    

Grieķija, protams, ir kūrortu zeme un paradīze. Siltā saule un burvīgās pludmales sniegs patiesu atpūtu ikvienam tūristam. Lagonisi ir kūrorts ar termālajiem ūdeņiem un sēravotiem. Lutraki ir pasaulē pazīstams kūrorts ar savu dziedniecisko minerālūdeni, kurš ieguvis nosaukumu „dzīvais”. Glifada ir kūrorts, pazīstams ar jahtklubiem, lieliskajām viesnīcām. Tolo- populāra kūrortpilsēta. Uranopoles pasakainā promenāde un baltās smilšu pludmales liks aizdomāties, kādā paradīzes vietā esat nokļuvuši…
Peloponēsas pussala ir viens no Grieķijas senās civilizācijas centriem. Obligāti vajadzētu pabūt, sajust vēsturi un kultūru Romas agorijā, teātrī, kā arī Lakedemonā jeb Spartā – akropolē un senajā pilsētā, kas savu dramatisma piesātināto popularitāti guvusi ar drastisko, nežēlīgo bērnu un jauniešu audzināšanu.  
Mikēnas ir pilsēta, kuru dibināja Persejs. Te apskates vērti ir muzeji, cietoksnis, „Lauvas vārti”, Agamemnona gigantiskās pils mūri un kapsēta, Atreja dārgumi un zelta darinājumi.
 

Nauplija ir neatkarīgās Grieķijas pirmā galvaspilsēta. Te atrodas turku cietoksnis Palamidi, nelielu pils. Pie Epidauras ir vērts apmeklēt antīko teātri un Asklēpija svētvietu.
Malata -  mazs zvejnieku ciematiņš Krētas dienvidos līdz 20.gs. 60. gados šo vietu atklāja hipiji.Viņi iemitinājās smilšakmens klinšu alās, kuras bija izcirtuši romieši ar domu,ka tur atradīsies kapenes.
Maķedonija ir vislielākais Grieķijas apgabals ar skaistiem līčiem, krastiem, zemes ragiem. 
Saloniki ir otra lielākā pilsēta valstī un grieķu Maķedonijas galvaspilsēta. Popularitāti guvusi ar Triumfa arku, teātri, romiešu villu Rotonda, mozaīku grīdām, Sv. Georgija baznīcu,  Sv. Katrīnas baznīcu, Sv. Dimitrija baziliku, Valatadu klosteri,  Sv. Sofijas baziliku, Sv. Apustuļu baznīcu. 
Meteora uz 400 m augstas klints ir otrs lielākais klosteris.
Tikai uz Akrokorintas cietokšņa kā no klints virsotnes cilvēks jūtas kā putns, kam pie kājām dus gleznainā Egejas jūra un līču izrobotie krasti.

Sparta ir pilsēta Grieķijas dienvidu daļā, kas agrāk bijusi Peloponēses pussalas galvaspilsēta, kurā saglabājušās klasicisma stilā celto ēku drupas, kas atrodas brīnišķīgā vietā. Šīs drupas ir viens no objektiem, kas noteikti jāapskata, viesojoties Spartas apvidū.

Grieķijas teritorijā atrodas vairāk kā 60 salas, no kurām katra ir īpaša ar saviem izcilajiem tūrisma apskates objektiem.
Aiginas salā Atēnu tuvumā atrodas pareizticīgo svētā vieta ir Aigos Nektarios –otrs lielākais pareizticīgo dievnams Grieķijā un viens no lielākajiem klosteriem. Tepat arī Aifajas templis, kas būvēts jau senās Grieķijas laikā. Salā burvīgi mazi veikaliņi un mīlīgi zivju krodziņi.
Santorīni salas ainavas pauž senā vulkānisma pēdas- atdzisušie lavas lauki un visskaistākie Grieķijas saulrieti vērojami tieši šeit. Sala ir ļoti skaista, jo visas tajā esošās celtnes ir baltas, kas kontrastē ar skaidri zilo Egejas jūras ūdeni, radot brīnišķīgu ainavu.  Sala savu tagadējo izskatu ieguva, pateicoties 1450.g.p.m.ē. notikušajam vulkāniskajam izvirdumam. Divas vulkāniskās salas senās kalderas vidū - Palai Kameni un Nea Kameni- liecina, ka vulkāniskie procesi joprojām turpinās.
Klints virsotnē paceļas Santorini galvaspilsēta-
 Fira jeb Tira. 1956.gadā tā tika nopostīta un iedzīvotājiem salu nācās pamest, bet ,sākoties tūrisma uzplaukumam, pilsēta tika atjaunota. Mūsdienu Firā veidojas rindas ar viesnīcām, mākslas galerijām, suvenīru veikaliņiem, restorāniem, bāriem no kuriem paveras lielisks skats uz līci.
Atrodoties Sanmorini, noteikti nepaliks nepamanīts tās simbols- 18.gs. celtā Agios Minas baznīca ar zilu kupolu un baltu zvanu torni. Šī baznīca grezno neskaitāmus kalendārus, pastkartes, albumus un citus suvenīrus.
 Santorini tālākajā ziemeļu galā atrodas Ilja- vieta no kuras ir iespēja izbaudīt vienu no krašņākajiem saulrietiem pasaulē.
Krētas sala ir ļoti populārs atpūtas galamērķis. Hēraklija ir Krētas salas lielākā pilsēta, mūsdienās ir saglabājušies pilsētas nocietinājumu mūri, lielākā vērtība ir saglabājusies arheoloģiskajā muzejā. Kādam šī sala asociēsies ar banānu un palmu birzīm pie Sitijas; kādam tā būs Mīnoja vasaras pils Festā vai ziemas rezidence-pils Knosā; kādam tas būs Panorāmas ceļš gar Mirabellas līci. Krētā iespējams iziet pa leģendu apvīto pili – labirintu, kā arī apmeklēt alu, kurā kā apgalvo zinātnieki, dzimis Zevs un ir dzimis mītiskais radījums Mīnotaurs. Vēstures mīļotāji un ne tikai, lai veiksmīgi kaltu savu laimi, ikvienam eiropietim, nokļūstot Grieķijā, noteikti jāatrod brīnumainā vieta, kur pēc senas grieķu leģendas esot radīta Eiropa. Atceraties Viņas bija divas māsas: Eiropa un Āzija. Krētas sala lutina savus apmeklētājus arī ar neaizmirstamām dabas ainavām – viena no tām ir Samaria Gorge 16. km garais kanjons, no kura paverās brīnišķīgi, elpu aizraujoši skati. Pastaiga pa kanjonu parasti ilgst 4-6 stundas. Krētā atrodas arī Samarijas aiza, kas ir 18 km gara – visgarākā aiza Eiropā.
Rodas sala ir lielākā no divpadsmit salu arhipelāga un mūsdienās ir pasaulē slavens kūrorts ar lieliski attīstītu infrastruktūru. Rodas salu apskalo Egejas jūra un Vidusjūra. Kādreiz te atradās viens no 7 pasaules brīnumiem Rodosa rats, kura vietā šobrīd var aplūkot salas simbolu – Rodas kolosa kolonnas.  Rodas salā - Monte Smite kalnā atrodas stadions, kurā noritēja Olimpiskās spēles. Rodas salā ir bagātīga flora – visu gadu tajā zied milzum daudz brīnišķīgi ziedi, kas piešķir salai neatkārtojamu krāšņumu.
Kiklādu salu arhipelāgs  ir apmēram 2000 salu grupa, tā ir lieliska atpūtai ar daudziem kūrortiem un arī apskates objektiem.

Nacionālā virtuve. Grieķijā ir viena no labākajām pasaules virtuvēm. Iecienītas ir zivis un jūras veltes, pagatavotas dažādos veidos. Grieķi ir arī lielākie dārzeņu un gaļas cienītāji. Nacionālais gaļas ēdiens Grieķijā ir Musaka, kuras sastāvā ir kapāta gaļa ar kartupeļiem un baklažāniem bemašeļa mērcē. Galvenie dzērieni valstī ir kafija, kuru malko kopā ar glāzi ūdens un vīns. Milzīgs ir vīnu šķirņu klāsts, vīni tiek apstrādāti ar sveķiem, tādēļ tiem ir neparasta garša. Vēl populārs ir anīsa degvīns, liķieri, konjaki. 

Grieķija uz kartes