Zviedrija
Zviedrija
Meitene, kas var pacelt zirgu; ēdelīgais vīriņš Karlsons; Volvo, SAAB, Scania, Ericsson, ABBA un Alfrēda Nobela iedibinātā prēmija, Ziemeļu Venēcija un Baltijas jūras lielākā sala-kur to visu atrast?
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalas austrumu krastā pie Baltijas jūras. Rietumos robežojas ar Norvēģiju, dienvidos-ar Dāniju, ziemeļaustrumos- ar Somiju. Teritorija izstiepta no ziemeļiem uz dienvidiem 1500 km garumā.
Platība: 450 295 km2
Galvaspilsēta: Stokholma (atrodas uz 14 salām)
Iedzīvotāji: 10,221,015 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: zviedri 80,3%, sīrieši 1,9%, irākieši 1,4%, somi 1,4%, citi 15% (2020.gads)
Reliģija: 60,2% iedzīvotāju identificējas kā luterāņi (t.i., Zviedrijas baznīca), 8,5% identificējas ar kādu citu reliģiju (tostarp Romas katoļu, pareizticīgo vai baptistu kristietību, kā arī islāmu, jūdaismu un budismu), savukārt vēl 31,3% iedzīvotāju neidentificējas ar kādu reliģiju
Valsts valoda: zviedru
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 52,477 (2020.gads)
Naudas vienība: Zviedrijas krona (SEK)=100 ēras
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 24 lēnes
Parlaments: Riksdāgs
Lielākās salas: Gotlande - 3001 km2 (lielākā Baltijas jūras sala). Ēlande - 1344 km2
Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Kebnekaise 2117 m v.j.l.
Garākā upe: Klāra/ Gēta 720 km
Reljefs: rietumdaļā valsti šķērso Skandināvijas kalnu muguras, kuras austrumu un dienvidu virzienā pāriet Norlandes plakankalnē, Smolandes augstienē un piekrastes līdzenumos. 3/5 no valsts aizņem Norlande ar paugurainu reljefu, mežiem klātu ainavu. Viduszviedrijas zemienē ir liels daudzums ezeru. Tie aizņem 8% valsts teritorijas. Dienvidos ir Skones jeb Skanijas pussala –galvenās lauksaimniecības zemes..
Dabas resursi: dzelzsrūda, vara, cinka, svina, urāna rūdas, mangānu, vanādiju, sudrabu un zeltu saturošas rūdas, sērs, fosforīti, brūnogles, kokmateriāli (meži 58% no teritorijas platības), dabas ainavas. Bagāti un kvalitatīvi dzelzsrūdas krājumi atrodami Kīrunā aiz polārā loka (dzelzs saturs rūdā ir no 10-20%).
Klimats: siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme uz klimatu jūtama arī Zviedrijā. Tāpēc temperatūra ziemeļdaļā aiz polārā loka (subarktiskais klimats) ir zemākā nekā Zviedrijas dienvidos(mērenās joslas jūras klimats). Vasaras ir īsas un vēsas. Janvārī vidējā gaisa temperatūra dienviddaļā ir -5C , vidusdaļā un ziemeļos: -14C. Savukārt, jūlijā dienvidos ir +20C, +22C, virzienā uz ziemeļiem: +13C. Valsts dienviddaļā temperatūra ir līdzīga kā Latvijā, un dienas laikā var mainīties. Dodoties uz Zviedriju, noteikti jāpaņem līdzi biezāks apģērbu, vējjaku, jo laika apstākļi ir mainīgi, bieži ir mākoņains, lietains.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju. Ja vēlme ir staigāt pa dabas takām, brist pa purviem, tad vēlams nodrošināties ar pretodu līdzekļiem. Purvos daudz knišļu, kuru kodieni var izraisīt alerģiju.
Zviedrija specializējusies augstas kvalitātes tērauda ražošanā, 4/5 no tā dod Bergslāgenes kalnrūpniecības rajons Viduszviedrijā.
Stokholma tiek saukta par „Ziemeļu Venēciju”, jo atrodas uz salām gleznainā vietā starp Mēlarena ezeru un Baltijas jūru un ir viena no skaistākajām Eiropas galvaspilsētām. Vecpilsēta ar karaļpili, Riksdaga ēka un Valdes nams atrodas Stokholmas centrā. Valdes nams celts 1923.gadā pēc R. Ēstberga projekta, smaile ir 105 m augsta, un tajā mirdz 3 apzeltīti kroņi. Nama greznajās zālēs notiek Nobela prēmijas svinību mielasts un balle. Bez tam Stokholma ir muzeju pilsēta:
* „Vasa” muzejs: leģendārā karakuģa muzejs. Kuģis būvēts Gustava Otrā Ādolfa laikā, un 1628. gadā tūlīt pēc nolaišanas ūdenī nogrima kopā ar 133 cilvēkiem. Kuģis bija pārāk smags, jo konstrukcijā tika pieļautas kļūdas. Pēc vēsturnieku atzinuma, turklāt, kuģis bijis piekrauts ar 64 smagiem bronzas lielgabaliem. No dzelmes to izcēla tikai 1961.gadā. Muzejs uzcelts apkārt kuģa vrakam.
* Zviedru tēlnieka K. Millesa skulptūru dārzs Līdingē (Stokholmas priekšpilsēta). 1936.gadā tēlnieks savu skulptūru dārzu uzdāvināja zviedru tautai.
* Brīvdabas muzejs Skansens.
* Karaļu kapenes Ridarholmenas baznīcā.
* Pasta muzejā, tehnikas un telesakaru, tramvaja, observatorijas muzejā bērniem ir iespēja pašiem iejusties šo tēlu vietā, pētīt un darboties praktiski. Tehnikas muzejā izstādīti daudzi zviedru sasniegumi- gultņi, dzenskrūves. Zviedrs A.Celsijs ir termometra skalas izveidotājs.
* Ūdens muzejs Aquaria un Rotaļlietu muzejs arī sagādās bērniem daudz prieka.
* Nobela muzejs.
Djurgården ir Stokholmas galvenā pastaigu vieta.
Saka, ka Stokholma ir viena retajām pilsētām, kur pilsētas centrā var peldēties un noķert lasi. Unikālas ir granīta klintis pilsētā, caur kurām iet tuneļi, metro līnijas, ir ierīkotas pazemes stāvvietas un noliktavas. Viena no vecākajām celtnēm ir Lielā baznīca, kur kronēti Zviedrijas karaļi. Tā kā Zviedrijas dienviddaļa kādu laiku piederējusi dāņiem, tad par asiņainiem notikumiem atgādina Lielais laukums netālu no baznīcas. Tur 1520.gadā 8.un 9.novembrī pēc dāņu karaļa Kristiana Otrā pavēles galvas tika nocirstas vairāk nekā 80 zviedru augstmaņiem. Vēsturē šis notikums zināms kā Stokholmas asinspirts.
Riksdags izvietojies uz mazās Svētā Gara saliņas 300 m uz ziemeļiem no karaļa pils.
Stokholmas centrālajā daļā plešas Sergela laukums ar strūklakām un apakšzemes veikaliem. Nūrmalmē jeb Stokholmas ziemeļdaļā ir koncertzāle, kur pasniedz Nobela prēmijas. Saka, ka A.Nobels nebija pirmais, kas izgudroja dinamītu, bet bija pirmais, kas palika dzīvs.
Populāra ir Stokholmas Globusa arēna- sfēriskas konstrukcijas celtne 128 m augstumā, un tā tika uzbūvēta 1989.gadā pirms pasaules čempionāta hokejā. Tā ir viena no lielākajām konferenču un sanāksmju rīkošanas vietām.
Metro ir galvenais pārvietošanās līdzeklis Stokholmā.
Arlandas lidosta 30 km no pilsētas ir lielākā Skandināvijā, un lielākā osta atrodas Gēteborgā.
Bērnu iemīļotie A. Lindgrēnes grāmatu varoņi sastopami Junibacken muzejā.
Upsala tiek dēvēta par Kārļa Linneja pilsētu un Zentas Mauriņas pilsētu. Tās siluetus jau no tālienes iezīmē katedrāles torņi. Tā ir skandināvu garākā un lielākā baznīca. Upsalas cietoksnis būvēts augstā pakalnā. Te atrodas Vasa nocietinājumu mūri Upsalas Mākslas muzejs un Miera muzejs. Protams, zviedriem pilsētas vārds ar Kārli Linneju, kas izveidoja pirmo precīzāko augu un dzīvnieku sistemātiku. Botāniskajā dārzā var vērot vairāk kā 9000 augu daudzveidību ar visiem nosaukumiem līdzās. Dārzs dibināts 1655.gadā. Upsalas Universitāte un tās bibliotēka ar 5 miljoniem grāmatu, 16.gs. bībeli un viduslaiku manuskriptiem ir ieguvusi pasaules slavu un prestižu. Upsalas katedrālē atrodas K.Linneja mirstīgās atliekas. Pie ieejas atrodas viņa kapa plāksne, kas izdaiļota ar dzīviem augiem.
Ramsvikslandet ainava atklāj Ziemeļjūras šarmu ar kailajām auna pierēm jeb šērām Skageraka austrumu krastā. Sarkanās skandināvu mājas pacietīgi slejas starp gludajām salām.
Tannforsena ūdenskritums tiek uzskatīts par gleznaināko un ūdeņiem bagātāko visā Zviedrijā. Ir vērts to redzēt un sajust ūdens spēku, varenību un skaistumu.
Vormlandes sirds pieder Marbackai (400 km no Stokholmas). Te dzīvojusi Selma Lāgerlēva, kas pasaulei zināma ar stāstu „Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums”. Viņas dzimtās mājas kā lepna muiža slejas pakalnā un aicina ielūkoties iekštelpās.
Vēnerna un Vetterna ezeri ir Zviedrijas makšķernieku pasaule, un kā radīti atpūtai un pastaigām pa dabas takām.
Jakmokas pilsēta ir Zviedrijas sāmu lielākais centrs. Pilsēta atrodas pie Polārā loka. Sāmi vēl aktīvi kopj savas tautas tradīcijas un dzīvesveidu. Viņu pamatnodarbošanās- ziemeļbriežu audzēšana.
Kīrunā un Malmbergetē zemes dzīlēs guļ Zviedrijas „brūnais zelts” jeb dzelzsrūda.
Gotlande ir Baltijas jūras lielākā sala. Tās reljefu veido kaļķakmens un smilšakmens līdzenumi. Gotlandes ainavu raksturo vēstures elpa- daudzie rūnakmeņi, uz kuriem lasāms arī Kurzemes vārds. Vikingu apbedījumi jeb „velna laivas” veidotas no palieliem laukakmeņiem kā kuģu kontūras. To izmēri atbilst reāliem 6.-12.gs.būvēto kuģu izmēriem.
Jūras un vēju spēle izveidojusi brīnumainas formas kaļķakmens skulptūras Gotlandes piekrastē. Salā aug ap 35 orhideju sugu. Ap Gotlandi esošās četras salas pasludinātas par dabas rezervātiem, jo augu un dzīvnieku valsts ir unikāla tikai šīm salām. Te savas ligzdas vij desmitiem putnu sugu. Žogu būvniecībā gotlandieši izmanto kaļķakmens plāksnes, no kurām krauj kilometriem garas žogu rindas. Jumtu segumā izmanto aso purva grīsli.
Gotlandes administratīvais centrs ir Visbija, bijusī Hanzas pilsēta. Ik gadu augustā tiek rīkoti Viduslaiku svētki, kad ielās notiek karnevāli, muzikālas izrādes un bruņinieku cīņas. Visbijas ielas saglabājušas viduslaiku šaurību un 13., 14.gs.apbūvi ar mazajām koka mājiņām, kas krāsotas sarkanīgajos skandināvu toņos.
Meitene, kas var pacelt zirgu; ēdelīgais vīriņš Karlsons; Volvo, SAAB, Scania, Ericsson, ABBA un Alfrēda Nobela iedibinātā prēmija, Ziemeļu Venēcija un Baltijas jūras lielākā sala-kur to visu atrast?
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalas austrumu krastā pie Baltijas jūras. Rietumos robežojas ar Norvēģiju, dienvidos-ar Dāniju, ziemeļaustrumos- ar Somiju. Teritorija izstiepta no ziemeļiem uz dienvidiem 1500 km garumā.
Platība: 450 295 km2
Galvaspilsēta: Stokholma (atrodas uz 14 salām)
Iedzīvotāji: 10,221,015 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: zviedri 80,3%, sīrieši 1,9%, irākieši 1,4%, somi 1,4%, citi 15% (2020.gads)
Reliģija: 60,2% iedzīvotāju identificējas kā luterāņi (t.i., Zviedrijas baznīca), 8,5% identificējas ar kādu citu reliģiju (tostarp Romas katoļu, pareizticīgo vai baptistu kristietību, kā arī islāmu, jūdaismu un budismu), savukārt vēl 31,3% iedzīvotāju neidentificējas ar kādu reliģiju
Valsts valoda: zviedru
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 52,477 (2020.gads)
Naudas vienība: Zviedrijas krona (SEK)=100 ēras
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 24 lēnes
Parlaments: Riksdāgs
Lielākās salas: Gotlande - 3001 km2 (lielākā Baltijas jūras sala). Ēlande - 1344 km2
Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Kebnekaise 2117 m v.j.l.
Garākā upe: Klāra/ Gēta 720 km
Reljefs: rietumdaļā valsti šķērso Skandināvijas kalnu muguras, kuras austrumu un dienvidu virzienā pāriet Norlandes plakankalnē, Smolandes augstienē un piekrastes līdzenumos. 3/5 no valsts aizņem Norlande ar paugurainu reljefu, mežiem klātu ainavu. Viduszviedrijas zemienē ir liels daudzums ezeru. Tie aizņem 8% valsts teritorijas. Dienvidos ir Skones jeb Skanijas pussala –galvenās lauksaimniecības zemes..
Dabas resursi: dzelzsrūda, vara, cinka, svina, urāna rūdas, mangānu, vanādiju, sudrabu un zeltu saturošas rūdas, sērs, fosforīti, brūnogles, kokmateriāli (meži 58% no teritorijas platības), dabas ainavas. Bagāti un kvalitatīvi dzelzsrūdas krājumi atrodami Kīrunā aiz polārā loka (dzelzs saturs rūdā ir no 10-20%).
Klimats: siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme uz klimatu jūtama arī Zviedrijā. Tāpēc temperatūra ziemeļdaļā aiz polārā loka (subarktiskais klimats) ir zemākā nekā Zviedrijas dienvidos(mērenās joslas jūras klimats). Vasaras ir īsas un vēsas. Janvārī vidējā gaisa temperatūra dienviddaļā ir -5C , vidusdaļā un ziemeļos: -14C. Savukārt, jūlijā dienvidos ir +20C, +22C, virzienā uz ziemeļiem: +13C. Valsts dienviddaļā temperatūra ir līdzīga kā Latvijā, un dienas laikā var mainīties. Dodoties uz Zviedriju, noteikti jāpaņem līdzi biezāks apģērbu, vējjaku, jo laika apstākļi ir mainīgi, bieži ir mākoņains, lietains.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju. Ja vēlme ir staigāt pa dabas takām, brist pa purviem, tad vēlams nodrošināties ar pretodu līdzekļiem. Purvos daudz knišļu, kuru kodieni var izraisīt alerģiju.
Zviedrija specializējusies augstas kvalitātes tērauda ražošanā, 4/5 no tā dod Bergslāgenes kalnrūpniecības rajons Viduszviedrijā.
Stokholma tiek saukta par „Ziemeļu Venēciju”, jo atrodas uz salām gleznainā vietā starp Mēlarena ezeru un Baltijas jūru un ir viena no skaistākajām Eiropas galvaspilsētām. Vecpilsēta ar karaļpili, Riksdaga ēka un Valdes nams atrodas Stokholmas centrā. Valdes nams celts 1923.gadā pēc R. Ēstberga projekta, smaile ir 105 m augsta, un tajā mirdz 3 apzeltīti kroņi. Nama greznajās zālēs notiek Nobela prēmijas svinību mielasts un balle. Bez tam Stokholma ir muzeju pilsēta:
* „Vasa” muzejs: leģendārā karakuģa muzejs. Kuģis būvēts Gustava Otrā Ādolfa laikā, un 1628. gadā tūlīt pēc nolaišanas ūdenī nogrima kopā ar 133 cilvēkiem. Kuģis bija pārāk smags, jo konstrukcijā tika pieļautas kļūdas. Pēc vēsturnieku atzinuma, turklāt, kuģis bijis piekrauts ar 64 smagiem bronzas lielgabaliem. No dzelmes to izcēla tikai 1961.gadā. Muzejs uzcelts apkārt kuģa vrakam.
* Zviedru tēlnieka K. Millesa skulptūru dārzs Līdingē (Stokholmas priekšpilsēta). 1936.gadā tēlnieks savu skulptūru dārzu uzdāvināja zviedru tautai.
* Brīvdabas muzejs Skansens.
* Karaļu kapenes Ridarholmenas baznīcā.
* Pasta muzejā, tehnikas un telesakaru, tramvaja, observatorijas muzejā bērniem ir iespēja pašiem iejusties šo tēlu vietā, pētīt un darboties praktiski. Tehnikas muzejā izstādīti daudzi zviedru sasniegumi- gultņi, dzenskrūves. Zviedrs A.Celsijs ir termometra skalas izveidotājs.
* Ūdens muzejs Aquaria un Rotaļlietu muzejs arī sagādās bērniem daudz prieka.
* Nobela muzejs.
Djurgården ir Stokholmas galvenā pastaigu vieta.
Saka, ka Stokholma ir viena retajām pilsētām, kur pilsētas centrā var peldēties un noķert lasi. Unikālas ir granīta klintis pilsētā, caur kurām iet tuneļi, metro līnijas, ir ierīkotas pazemes stāvvietas un noliktavas. Viena no vecākajām celtnēm ir Lielā baznīca, kur kronēti Zviedrijas karaļi. Tā kā Zviedrijas dienviddaļa kādu laiku piederējusi dāņiem, tad par asiņainiem notikumiem atgādina Lielais laukums netālu no baznīcas. Tur 1520.gadā 8.un 9.novembrī pēc dāņu karaļa Kristiana Otrā pavēles galvas tika nocirstas vairāk nekā 80 zviedru augstmaņiem. Vēsturē šis notikums zināms kā Stokholmas asinspirts.
Riksdags izvietojies uz mazās Svētā Gara saliņas 300 m uz ziemeļiem no karaļa pils.
Stokholmas centrālajā daļā plešas Sergela laukums ar strūklakām un apakšzemes veikaliem. Nūrmalmē jeb Stokholmas ziemeļdaļā ir koncertzāle, kur pasniedz Nobela prēmijas. Saka, ka A.Nobels nebija pirmais, kas izgudroja dinamītu, bet bija pirmais, kas palika dzīvs.
Populāra ir Stokholmas Globusa arēna- sfēriskas konstrukcijas celtne 128 m augstumā, un tā tika uzbūvēta 1989.gadā pirms pasaules čempionāta hokejā. Tā ir viena no lielākajām konferenču un sanāksmju rīkošanas vietām.
Metro ir galvenais pārvietošanās līdzeklis Stokholmā.
Arlandas lidosta 30 km no pilsētas ir lielākā Skandināvijā, un lielākā osta atrodas Gēteborgā.
Bērnu iemīļotie A. Lindgrēnes grāmatu varoņi sastopami Junibacken muzejā.
Upsala tiek dēvēta par Kārļa Linneja pilsētu un Zentas Mauriņas pilsētu. Tās siluetus jau no tālienes iezīmē katedrāles torņi. Tā ir skandināvu garākā un lielākā baznīca. Upsalas cietoksnis būvēts augstā pakalnā. Te atrodas Vasa nocietinājumu mūri Upsalas Mākslas muzejs un Miera muzejs. Protams, zviedriem pilsētas vārds ar Kārli Linneju, kas izveidoja pirmo precīzāko augu un dzīvnieku sistemātiku. Botāniskajā dārzā var vērot vairāk kā 9000 augu daudzveidību ar visiem nosaukumiem līdzās. Dārzs dibināts 1655.gadā. Upsalas Universitāte un tās bibliotēka ar 5 miljoniem grāmatu, 16.gs. bībeli un viduslaiku manuskriptiem ir ieguvusi pasaules slavu un prestižu. Upsalas katedrālē atrodas K.Linneja mirstīgās atliekas. Pie ieejas atrodas viņa kapa plāksne, kas izdaiļota ar dzīviem augiem.
Ramsvikslandet ainava atklāj Ziemeļjūras šarmu ar kailajām auna pierēm jeb šērām Skageraka austrumu krastā. Sarkanās skandināvu mājas pacietīgi slejas starp gludajām salām.
Tannforsena ūdenskritums tiek uzskatīts par gleznaināko un ūdeņiem bagātāko visā Zviedrijā. Ir vērts to redzēt un sajust ūdens spēku, varenību un skaistumu.
Vormlandes sirds pieder Marbackai (400 km no Stokholmas). Te dzīvojusi Selma Lāgerlēva, kas pasaulei zināma ar stāstu „Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums”. Viņas dzimtās mājas kā lepna muiža slejas pakalnā un aicina ielūkoties iekštelpās.
Vēnerna un Vetterna ezeri ir Zviedrijas makšķernieku pasaule, un kā radīti atpūtai un pastaigām pa dabas takām.
Jakmokas pilsēta ir Zviedrijas sāmu lielākais centrs. Pilsēta atrodas pie Polārā loka. Sāmi vēl aktīvi kopj savas tautas tradīcijas un dzīvesveidu. Viņu pamatnodarbošanās- ziemeļbriežu audzēšana.
Kīrunā un Malmbergetē zemes dzīlēs guļ Zviedrijas „brūnais zelts” jeb dzelzsrūda.
Gotlande ir Baltijas jūras lielākā sala. Tās reljefu veido kaļķakmens un smilšakmens līdzenumi. Gotlandes ainavu raksturo vēstures elpa- daudzie rūnakmeņi, uz kuriem lasāms arī Kurzemes vārds. Vikingu apbedījumi jeb „velna laivas” veidotas no palieliem laukakmeņiem kā kuģu kontūras. To izmēri atbilst reāliem 6.-12.gs.būvēto kuģu izmēriem.
Jūras un vēju spēle izveidojusi brīnumainas formas kaļķakmens skulptūras Gotlandes piekrastē. Salā aug ap 35 orhideju sugu. Ap Gotlandi esošās četras salas pasludinātas par dabas rezervātiem, jo augu un dzīvnieku valsts ir unikāla tikai šīm salām. Te savas ligzdas vij desmitiem putnu sugu. Žogu būvniecībā gotlandieši izmanto kaļķakmens plāksnes, no kurām krauj kilometriem garas žogu rindas. Jumtu segumā izmanto aso purva grīsli.
Gotlandes administratīvais centrs ir Visbija, bijusī Hanzas pilsēta. Ik gadu augustā tiek rīkoti Viduslaiku svētki, kad ielās notiek karnevāli, muzikālas izrādes un bruņinieku cīņas. Visbijas ielas saglabājušas viduslaiku šaurību un 13., 14.gs.apbūvi ar mazajām koka mājiņām, kas krāsotas sarkanīgajos skandināvu toņos.
| Stokholma | Jun | Jūl | Aug |
| gaiss *C | 16 | 18 | 17 |
| ūdens *C | 11 | 16 | 17 |