29 700 300
67 700 300

Albānija

Albānija tulkojumā no albāņu valodas nozīmē „Ērgļu zeme”. Dzīve šajā Eiropas daļā nemaz nelīdzinās ierastajai eiropiešu dzīvei, kad visi kaut kur steidzas un mūžīgi ir darbībā – albāņi dzīvo lēni, mierīgi un neuztraucas par mazāk būtiskiem dzīves sīkumiem. Šī ir valsts, kurā valda vienkāršība un savi noteikumi, kā padarīt dzīvi sev tīkamu. Albānija neseko nekādiem noteiktiem principiem – cauri laikiem viņi dzīvo un nesūdzas par to, kas viņiem dots. Albānija ar savu raibo pagātni, ar neskarto dabu-klinšainajām nogāzēm, kas citviet sniedzas pat līdz pludmalei, tirkīza zilo jūru, ezeriem, upēm un mežiem, Jūs aizraus neaizmirstamā piedzīvojumā. Vietējo iedzīvotāju viesmīlība, sirsnība veido šīs valsts dienvidniecisko šarmu. Sirmie albāņi ir tik lepni par savu valsti un tās senajām tradīcijām, ka pat ikdienā mēdz staigāt tautas tērpos. Albāņu valoda ir unikāla – līdzīgu tajai neatrast nevienā citā valstī, jo šeit nedzirdēsiet līdzīgus vārdus kā citās valodās. Šī ir kontrastu zeme, kur vienkāršais mijas ar smalko, garīgo un patīkamo...

Atrašanās vieta: Albānija atrodas Eiropas dienvidos, Balkānu pussalas rietumos. Tā robežojas ar Melnkalni ziemeļos, Kosovu ziemeļrietumos, austrumos ar Maķedonijas Republiku, dienvidos ar Grieķiju, ar Adrijas jūru rietumos un dienvidrietumos ar Jonijas jūru.
Platība: 28 748 km2
Galvaspilsēta: Tirāna 
Iedzīvotāju skaits: 3 011 405 (2013.gada jūlijs)
Valsts valoda: albāņu valoda, kurai ir divi dialekti gegu Albānijas ziemeļos un tosku Albānijas dienvidos.
Reliģija: Musulmaņi- 70%, pareizticīgie- 20%, katoļi- 10% 
IKP/PP:  8 000 (2012.g.)
Valūta: Albānijas leks ( ALL), 1 ALL = 0.008 EUR
Valsts pārvaldes forma: Parlamentāra republika
Augstākais punkts: Korab 2735 m, atrodas Dibra apgabalā.
Lielākās pilsetas: Tirāna, Durresi, Elbasania, Fiere, Vlora.
Reljefs: 70 % valsts teritorijas ir kalnaina, 1/3 tās teritorijas atrodas augstāk par 1000 m virs jūras līmeņa. Valstij ir 362 km gara jūras robeža, ko veido gan Adrijas, gan Jonijas jūras.
Dabas resursi: nafta, dabasgāzes, ogles, varš, dzelzs rūda, niķelis, sāls, koksne.
Klimats: Kontinentālais klimats, kas atnes aukstas ziemas un karstas vasaras. Gandrīz visi nokrišņi, kas nokrīt Albānijas teritorijā, nokļūst valsts upēs, no kurām lielākā ir Drin.
Vakcinācijas prasības celojot uz šo valsti: Vakcinācija pret A un B hepatītu tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kas dodas uz jaunattīstības valstīm un valstīm, kas pāriet uz tirgus ekonomiku. Dzeltenais drudzis: sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi tiek prasīts ceļotājiem, kas vecāki par 1 gadu un ierodas no infekcijas skartajām teritorijām.

Tirāna ir lielākā pilsēta Albānijā un par valsts galvaspilsētu kļuva 1920. gadā. Pilsēta ir ļoti koša un kontrastaina, jo dzīvojamās mājas ir gandrīz katra savā krāsā, kas piešķir pilsētai krāšņumu. Galvenās kultūras un mākslas institūcijas Tirānā ir Nacionālais teātris, operas un baleta teātris, valsts mākslas galerija Galeria Kombëtare e Arteve.
Skanderbeg laukums. Šajā plašajā Tirānas skvērā ir jūtamas 20. gadsimta Albānijas  vēstures iezīmes, kā nekur citur valstī.  Vienā skvēra pusē atrodas diktatora Musolīnī celtā nacistu valdības ēka, bet aiz tās – bijušās komunistiskās Albānijas slepenpolicijas ēka. Par godu slavenajam karavadonim un Albānijas simbolam Skanderbegam ēku priekšā uzbūvēta statuja, un otrā laukuma malā atrodas Nacionālais muzejs.
Tas atvērts 1981. gadā un ir lielākais muzejs visā Albānijā, aizņemot 27000 m2 teritorijas. muzeja teritorijā var apskatīt viduslaiku paviljonu, neatkarības paviljonu, komunistiskā terora paviljonu, Mātes Terēzes paviljonu un citus. Tālākajā laukuma nostūrī atrodas neliela mošeja - viena no nedaudzajām reliģiskajām ēkām, kas saglabājusies no revolūcijas laikiem. Tirānā nav vecpilsēta, taču īpašu to padara interesanto formu un košajās krāsās - dzeltenā, oranžā un salātzaļā, krāsotās ēkas.

Vlora ir otra lielākā ostas pilsēta valstī aiz Durresi. Pilsēta atrodas gleznainā zonā gar jūras krastu Albānijas dienvidrietumu daļā. Vloras pilsētai ir regulārs savienojums ar Itālijas ostu Brindizi, un sezonāli tā tiek savienota ar Bari ostu. Tā ir pilsēta ar bagātu vēsturi, kura antīkajos laikos saukta par Aulonu. No Osmaņu iebrukuma laikiem Vlorā saglabājušās tā laika ēkas ar spilgtāko piemēru Lielo mošeju pilsētas centrā, ko uzcēlis turku arhitekts Mimar Sinan 1542. gadā, vēl aplūkojams par godu Neatkarības atgūšanai uzceltais piemineklis.
Butrint druas atrodas uz maza pussalas 25 km no Saranda pilsētas netālu no Grieķijas robežas. 1992. gadā Butrinī arheoloģiskais rezervāts iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šī arheoloģiskā vieta ir radīta 19. gadsimtā un ir aptuveni 2000 gadus veca. Tur  aplūkojams milzīgs amfiteātris, apskatāmas romiešu termas, oriģinālās baptistērijas grīdas, kas veidotas kā mozaīka, kā arī sabiedrisko un dzīvojamo ēku drupas.

Berat Citadele: Berat ir skaistākā Albānijas viduslaiku pilsēta, kur tās senais centrs jeb citadele ir celta 13. gadsimtā, kas sevī ieskauj vairākas baznīcas un citas ēkas. šī vēsturiskā vieta tiek dēvēta par „pilsētu ar 1000 logiem”, jo galvenajām ēkām ir lieli, izteikti logi. Berat pilsētu rotā vienādā stilā celtās Osmaņu impērijas ēkas. Tumsā paveras brīnišķīgs skats uz baltajām, apgaismotajām ēkām un šaurajām, bruģētajām ieliņām. Pateicoties savai neatkārtojamajai arhitektūrai, pilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielākā un skaistākā šī centra ēka ir Svētās Marijas bazilika, kura par godu, talantīgajam ikonu gleznotājam Onufri, tagad ir pārvērsta par muzeju. Kā arī vēl aplūkojamas Svētā Trīsvienības baznīca un Svētā Nikolaja katedrāle. Pilsētā valda vairākas reliģijas, tāpēc iespējams vērot gan baznīcas, gan skaistās mošejas.

Fier ir neliela Albānijas pilsēta, no kuras netālu atrodas viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem visā valstī. Tās ir senas pilsēta, kas dēvēta par Apoloniju, drupas. Apolonija bija lielākā un nozīmīgākā pilsēta senajā pasaulē. Mūsdienās iespējams vērot paliekas no senā bibliotēkas, teātra, tempļiem. Lielisks, elpu aizraujošs skats uz pamesto pilsētiņu paveras no blakus esošā kalna – vērts apmeklēt.

Himara ir maza pilsētiņa – miera osta. Pilsētiņa atrodas pie jūras uz ko paveras burvīgi skati no klinšainajiem krastiem.

Kruja atrodas netālu no Tirānas un tās galvenais apskates objekts ir Krujas pils, kas ir albāniešu nacionālā svētvieta.

Gjirokastēra pils artodas Albānijas dienvidu daļā senā pilsētā Antigoneā. Pils ir milzīgs cietoksnis, kas atrodas lieliskā vietā. Pils apkaimē ir Pajazuta Khana mošeja, un ziemeļu pusē ir vecs tirgus ko sauc par “Castle Market” ar 40 veikaliem. Pilī aplūkojams ieroču muzejs, kurā aplūkojami ieroči, kas atspoguļo to attīstību sākot ar antīkajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Lielākais daļa ekspozīcijas ir militārais aprīkojums, kas vairāk varētu interesēt ekspertiem.

Albānijas nacionālie parki. Shtam Pass nacionālais parka platība ir 2000 ha. Parkā atrodas avots „Karalienes māte”, kurā var iegūt tīru, vēsu, pat dziedniecisku ūdeni. Dajti nacionālais parks atrodas valsts galvaspilsētas reģionā un tajā atrodas lielisks skata punkts – dēvēts arī par „Tirānas dabas balkonu”, no kura paveras lielisks skats un neskarto, kalnaino Albānijas dabu. Butrini nacionālais parks atrodas 25 km no tūristu pilsētas Sarandas - tajā ir vēsturiskas, arheoloģiskas un zinātniskas vērtības. Lieliska vieta ekotūrisma piekritējiem.

Gluži tāpat kā Ēģiptes piramīdas – Albāniju visneiedomājamākajās vietās rotā betona bunkuri. Tie tika sabūvēti ar mērķi pasargāt un nodrošināt patvērumu valsts iedzīvotājiem draudu gadījumā , laikā, kad valstī valdīja sociālisms. Kopumā Albānijā ir vairāk kā 700 000 šādu patvertņu – viens bunkurs paredzēts, lai tajā patvertos 4 cilvēki.

Katram Albānijas reģionam ir savi raksturīgie nacionālie ēdieni. pamatā ēdienu gatavošanā tiek izmantoti dažādi Vidusjūras augi kā baziliks, rozmarīns, raudene. Olīveļļa ir galvenā sastāvdaļa jebkuram ēdienam.

Albānija pavisam noteikti ir apskates vērta tieši tāpēc, kā tā kā Albānijā, nav nekur citur pasaulē- tā ir tik unikāla un pārsteidzoša visās savās izpausmēs!

Albānija uz kartes