29 700 300
67 700 300

Peru

Peru
Zudusī seno inku ainaviskā  augstkalnu pilsēta Maču Pikču , baltā  Limas katedrāle, no gaisa redzamās mistiskās Naskas līnijas…Pasaules dziļākā - Colca  kanjona, pasaules lielākās upes-Amazones  šūpuļzeme, un pasaules augstākā ezera -Titikakas  zeme… Pasaules zivju nozvejas lielvalsts.  Kafijas koku, cukurniedru un kokvilnas audzēšana ir šīs valsts iedzīvotāju būtiska dzīves sastāvdaļa, tāpat kā dzīvošana fermās augstu kalnos.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvidamerikas kontinenta  R daļā. Peru kaimiņvalstis Z ir Ekvadora un Kolumbija. A robežojas ar Brazīliju, D- ar Čīli, bet DR –ar Bolīviju. R krastus apskalo Klusai okeāns.
Platība: 1 285 216 km2  
Galvaspilsēta: Lima
Iedzīvotāji: 29 849 303 (2013.jūlijs)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 26,7 gadi
vīrieši: 26 gadi
sievietes: 27,4 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 23,2 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: spāņu, kečvu, aimaru
Reliģijas: Romas katoļi 81,3 %, evanģēliskie 12,5%, citi 3,3%, ateisti 2,9% (2007.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 10 600 (2012.g.)
Naudas vienība: sols (PEN)
Valsts pārvaldes forma: prezidentāla  republika
Zemākais punkts: Klusais okeāns 0 m j.l.
Augstākais punkts: Vaskarans 6768 m v.j.l.
Lielākās pilsētas: Truhiljo, Arekipa, Kusko
Garākās upes: Maranjona, Ukajali, Amazone
Lielākais ezers: Titikakas (uz robežas ar Bolīviju)
Reljefs: valsts rietumu daļas piekraste gar Kluso okeānu ir līdzena, bet centrālā valsts daļa virzienā uz dienvidiem ir kalnaina. To aizņem Rietumkordiljeru kalnu grēda, dienviddaļā Titikakas ezeru ieskauj Austrumkordiljeru kalnu grēda. Abas grēdas ir Andu kalnu daļa. Dienvidu daļā plešas Montanjas plakankalne, bet valsts ziemeļu daļa ir Amazones zemienes sākums. Tā ir līdzena, mūžzaļiem mežiem apaugusi teritorija (selvas), kurā savu tecējumu sākusi Amazone.  
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, zelts, sudrabs,  dzelzsrūda, varš, kokmateriāli, akmeņogles, māli, fosfāti, straujās, ūdeņiem bagātās upes ir lielisks enerģijas avots, zivis, kaučuks, sveķi,  dabas ainavas
Klimats: valsts teritorija atrodas trijās klimata joslās, un laikapstākļi mainās no tropiska klimata austrumos līdz tuksnešainam rietumu piekrastē. No jūnija līdz septembrim valda lietus sezona Limas apkārtnē. Novembris-marts ir lietus sezona kalnu reģionos, savukārt oktobris - aprīlis ir lietus sezona ziemeļu un dienvidu augstienēs. Amazones zemienes teritorijā ir silts un mitrs klimats visa gada garumā.
Laika apstākļi Peru ir pretēji laikam, pie kāda esam pieraduši mēs. Ziemas mēnešos valda liels karstums – līdz pat +38 °C un vairāk grādiem. Vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs) gaisa temperatūra mēdz būt ap +16°C - +18°C. Augstkalnu reģionos, protams, visa gada garumā ir vēss, un temperatūra pazeminās par ~ +6°C uz katru augstuma kilometru. Reizēm var novērot arī tādu parādību kā sniegs. Klimats Peru dažādās vietās var būt pilnīgi atšķirīgs.
Piesardzības pasākumi: Malārijas risks ir augsts, īpaši 21 no 33 sanitārajiem reģioniem, tai skaitā Ayacucho, Cajamarca, Cerro de Pasco, Chachapoyas, Chanca-Andahuaylas, Cutervo, Cusco, Huancavelica, Jaen, Junin, La Libertad, Lambaeque, Loreto, Madre de Dios, Piura, San Martin, Tumbes un Ucayali. Tāpēc ieteicama profilakse pret malāriju.
Sertifikāts pret dzelteno drudzi tiek prasīts no ieceļotājiem, kas vecāki par 6 mēnešiem un ierodas no infekcijas skartajām teritorijām, un ieteicams ceļotājiem, kas plāno apmeklēt valsts džungļu teritorijas, kas atrodas zemāk par 2300 m v.j.l.
Īpaši jāievēro piesardzība uz ielas un ieteicams piesargāt savas rokassomas!

1525.gadā inku valsts bija visaugstāk attīstīta. 1535.gadā Fransisko Pizarro nodibināja Limu, izpostot senās inku valsts pamatus un tradīcijas, ar viltu apmānot inku valsts valdnieku Atavalpu, un sev sagrābjot visu inku zeltu. 1879.gadā Spānija atdzina Peru par patstāvīgu valsti.

Lima – galvaspilsēta, karaļu pilsēta, valsts gastronomiskā sirds un sākuma punkts daudziem ceļotājiem. No koloniālā perioda pilsēta glabā plašu vēsturisko celtņu ansambli. Muzejos eksponēti seno inku zeltā, mālā un audumā darinātie priekšmeti. Veikali piedāvā iegādāties augstas kvalitātes zelta un sudraba rotaslietas, māla traukus u.c. Plaza Mayor vēsturiskais skvērs ir centrs koloniālā laika arhitektūrai. Te atrodas slavenā renesanses- baroka stilā celtā Limas katedrāle (celta 1625.g.) ar grezno Churriguerra altāri. Te atdusas pilsētas dibinātājs Pizarro, un apskatāmi seni dārgumi. Pie Prezidenta pils katru dienu ceremoniāli mainās sargi. Pilsētas rāte ievērojama ar kokā darinātiem balkoniem. Skaistākās baroka stila baznīcas ar apzeltītu iekštelpu ir Santo Domingo,  La Merced un San Pedro. Monterrico Zelta muzejā var sevi iepriecināt ar tūkstošiem zelta izstrādājumu.
Larco muzejā apskatāma māla izstrādājumu, sudraba, zelta un tekstilizstrādājumu  kolekcija. Amano muzejs piedāvā apskatīt inku tekstilizstrādājumus. Barranco ir priekšpilsēta ar 19.gs un koloniālā laika mājām. Šī vieta ilgu laiku bija iecienīta mājvieta māksliniekiem un rakstniekiem.
Iquitos osta ir bāze laivu atiešanai uz džungļu nometnēm augšup un lejup pa Amazoni. Dienā dēkaiņi var apmeklēt indiāņu ciematus, bet nakts laikā var piedalīties plēsonīgo aligatoru medībās.
Callao ostas teritorijā netālu no Limas atrodas izcils vēstures liecinieks- Felipes forti jeb Brīvības bastions, kas celts 1747. gadā, lai aizsargātu valsti no pirātu uzbrukumiem. Bastions piedāvā iespēju klejot pa nocietinājuma vaļņiem un to  iekšpusē.
Pasaulē visaugstākais kuģojamais ezers – Titikaka- indiāņu valodā nozīmē „ alvas lauks”).  Ezera peldošajos ciemos dzīvo urusi- tauta, kas jau gadu tūkstošiem pielāgojusies dzīvei šādos apstākļos. Urusi ciemus būvē uz milzīgiem peldošiem plostiem. Lai cik savādi nebūtu,- viņi audzē kartupeļus, kas ir viena no retajām kultūrām, ko var audzēt tik augstu kalnos. Viņu laivas ir sietas no niedru kūlīšiem un kalpo apmēram pus gadu. Tās ir populārs peru simbols. Saules sala un senais inku templis Maynani atrodas ezera apkaimē. Mēness ieleja, Saules un Mēness salas ir tūristu visapmeklētākās vietas.  Tā ir indiāņu svētvieta. Saka, ka salās esot mitinājušies dievi- pasaules radītāji. Saules sala- Isla de Sola-tiek uzskatīta par Saules dzimšanas vietu.
Kusko ir noslēpumainā Inku impērijas galvaspilsēta un Dienvidamerikas arheoloģijas galvaspilsēta. Tā ir visvecākā pastāvīgi apdzīvota vieta uz kontinenta. Kusko ielās dzirdami kečvu valodā runājoši indiāņi. Huacaypata ir centrālais pilsētas laukums. Kusko raksturu veido tās seno celtņu drupas –Koricancha templis, inku pirtis un sarežģīta kanālu sistēma, lielais Sacsayhuaman cietoksnis vieta senajām reliģiskajām svinībām, San Blas mākslinieku rajons. Santo Domingo baznīca (celta 17.gs.) uz Saules tempļa sienām ir bijusi iespaidīgākā ēka pilsētā. Tās sienas bijušas  klātas ar īstu zeltu un logi bija konstruēti tā, lai sienas atstarotu krītošo saules staru žilbinošo gaismu.
Maču Pikču jeb “Vecais kalns” (no kečvu valodas) jeb pazudusī inku pilsēta 112 km no Kusko tikai 1911.gadā tika celta gaismā, jo tad šo svētnīcu atklāja Hirams Bingems no Jēlas universitātes. Pirmās ziņas par šo cietokšņpilsētu parādījās spāņu konkistadoru ziņojumos no 1532.gada. Vairākus gadu simtus pilsēta bija džungļu ielenkta un civilizācijai nepieejama. Maču Pikču aprises ir labi saglabājušās, jo augstu kalnos spāņi to nespēja atrast. Domājams, ka Maču Pikču bija mītnes vieta  priesteriem, augstajām amatpersonām, amatniekiem un kalpiem, kā arī jaunavām, kas tika sauktas  “mamacunas” un  kas labprātīgi izvēlējās ziedot savu dzīvi Saules dievam. Pilsētā atrodas daudz sakrālo celtņu un 143 citu ēku drupas.
Senais inku ceļš uz Maču Pikču Kusko reģionā ir vispopulārākais kājām ejamais maršruts un iespējams, visapbrīnojamākais maršruts visā Dienvidamerikā. Katru gadu 25 000 cilvēku veic šo 43 km garo maršrutu kājām pa inku laikos klātajiem plakanajiem akmeņiem, izjūtot seno inku sviedru un gara spēka smaržu.
Puno ir Peru folkloras centrs ar bagātu svētku,  rokdarbu, tradīciju un deju mozaīku. No Puno pa Titikakas ezeru kursē kuģīši uz Bolīviju.
Arekipa atrodas 75 minūtes uz dienvidiem no Limas. Pilsētas centru veido Plaza de Armas, kuras malā atrodas Jezuītu baznīca . Pilsētā ir daudz atjaunotu savrupmāju, baznīcu , bet nozīmīgākais reliģiskais piemineklis ir Santa Catalina klosteris, kas kādreiz devis pajumti 400 mūķenēm.
Ika atrodas 50 km no Parakasas. Tā ir vīna un brendija ražošanas centrs Peru. Ir iespēja apmeklēt vietējās vīna darītavās. Pilsētas muzejs ir slavens ar reģiona tekstilizstrādājumu paraugiem un māla traukiem no Parakas, Naskas un inku kultūrām.
Naska atrodas 460 km uz dienvidiem no Limas, un ir slavena ar savu sensacionālo figūru zīmējumu kompleksu 50 km2 lielā  teritorijā Naskas tuksnesī. Pirms divtūkstoš piecsimt gadiem Naska bija pirms-Inku civilizācijas vieta, augsti attīstīta gan astronomijā, gan keramikas mākslā. Zīmējumus atklāja 1927.gadā. Figūru pētniecībai savu dzīvi veltīja vācu zinātniece Marija Reihe. Tā joprojām ir vesela mīkla mūsdienu cilvēkam, - ko nozīmēja lielie zīdītāju, kukaiņu un dievību zīmējumi tik lielā mērogā, ka kopskatā redzami tikai no putna lidojuma?
Colca kanjons ir  pasaulē dziļākais kanjons, kas atrodas Arequipa reģionā. Tas ir divreiz dziļāks par Lielo kanjonu ASV, ko izveidojusi Kolorado upe. Te ir iespēja izbaudīt patiešām īstu piedzīvojumu sajūtas. Takas gar kanjona malu vijas plašā tīklojumā caur kalnu ainavām ar ezeriem, vēja erozijas skartiem klinšu stabiem, caur koloniālā laika ciematiņiem kalnos, un unikālu floru un faunu ieskaitot. Te dzīvo Andu kondori un vikunjas (līdzīgas lamām).
Vaskarana nacionālā parka teritorijā vismaz 26 virsotnes pārsniedz 6000 m augstumu. Šī teritorija iekļauta Pasaules dabas mantojuma sarakstā, jo te paveras nekur uz Zemes vēl neredzēta, izcili gleznaina alpīnā ainava ar lielu sugu daudzveidību. Piemēram , te aug ķeburainais sarkanmizas koks un bromēliju dzimtas suga Raimonda puija ar 10 m augstām ziedkopām, kas izskatās bezgala eksotiski un skaisti. Tā ir pasaulē garākā ziedkopa, pie tam augs spēj sasniegt 100 gadu vecumu. Parkā mīt daudz zvēru, piemēram, briļļainais lācis, pumas, Andu kondors, Peru briedis u.c.  Parkā ir daudz vēsturisku vietu, un ir iespēja doties pārgājienā, uzkāpt Vaskaranā vai braukt ar riteņiem.  
(Izmantota informācija no grāmatas „100 pasaules nacionālie parki”,-Zvaigzne ABC.-2004.)

Peru uz kartes