29 700 300
67 700 300

Polija

Polija
Lauksaimniecības lielvalsts ar plašām aramzemju platībām; katolicisma lielvalsts ar spēcīgām reliģiskajām tradīcijām; daudz skaistu līdzenumu  dabasskatu un kalnu ainavas dienvidu daļā; jūras līču izrobota,- ar vietām, kur vēl aktīvi saglabājušās ceļojošās kāpas; Vislas meita un Polijas tagadējā sirds-Varšava; Krakovas senpilsēta ar saviem stāstiem, noskaņām un bagāto arhitektūru; Zakopanes  pievilkšanas spēks; Mikolaja Kopernika pēdu nospiedumi un zinātniskie atklājumi; nozīmīgi vēsturiskie pieminekļi, sāls raktuves un stalaktītu alas; savas kultūras un patriotisma piepildīta valsts, kuru caurstrāvo pamatīgums un  stabilitāte…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas A daļā, un aizņem plašu teritoriju starp Baltijas jūru Z un Karpatu kalniem D. Austrumos valsts robežojas ar Vāciju un Čehiju, ZA ar Slovākiju, dienvidos ar Slovākiju un Ukrainu, rietumos ar Baltkrieviju, un ZR-ar Lietuvu un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. 
Platība: 312 685  km2
Galvaspilsēta: Varšava
Iedzīvotāji: 38 383 809 (2013.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: poļi 96,7%, vācieši 0,4%, baltkrievi 0,1%, ukraiņi 0,1%, citi 2,7% (2002)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 39,1 gadi
vīrieši: 37,5 gadi
sievietes: 40,9 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 122,7 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: poļu 
Reliģijas: katoļi 89,8 %, austrumu pareizticīgie 1,3 %, protestanti 0,3 %, citi 8,6 %, (2002) 
IKP/PP:  $ uz 1 iedz.20,600 (2012.g.) 
Naudas vienība: zlots (PLZ)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Zemākais punkts: līdzās Raczki Elblaskie -2 m z.j.l.
Augstākais punkts: Rusi kalns 2499 m v.j.l.
Lielākais ezers: Sņardvijs
Garākās upes: Visla, Odra
Reljefs: līdzenumu zeme. Z daļā atrodas Lielpolijas zemiene ar leduslaikmeta pauguriem, ieplakās izvietotiem ezeriem un purviem.  Uz D plešas Mazpolijas augstiene ar senu kalnu paliekām. Galējos D pie Čehijas un Slovākijas robežas paceļas Karpatu kalni, kuru augstākā daļa ir Tatri. Pie Čehijas atrodas Sudetu kalni. 
Starp Sudetiem un Karpatiem atrodas tā saucamie 
Morāvijas vārti, kuri jau no laika gala tika izmantoti kā tirdzniecības ceļi starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Valbžihas un Klodzkas pilsētu tuvumā atrodas Apakšselēzijas akmeņogļu baseins. Augsto Tatru rajonā kalnu augstums sasniedz 2499m. Augstajiem Tatriem Polijā ir spici kalnu pīķi, dziļas ielejas un ledāji. Daudz zemāki Karpatu kalni, kurus sauc Beskidiem, ir apaļas formas un lielākā savā daļā ir pārklāti ar mežiem. Vairāk uz ziemeļiem kalnu grēdā var izdalīt Silēziju un Mazo Poliju. Abiem šiem rajoniem ir paugurains reljefs un ļoti auglīga augsne. Te audzē cukurbietes, rudzus un kartupeļus.
Augšējā 
Silēzijā atrodas lielākais Eiropā akmeņogļu baseins. Lielāko daļu Centrālās Polijas aizņem Velkopolskas-Kujavskas un Mazovieckas-Podlaskas līdzenums (valsts nosaukums nāk no slāvu vārda „pole” – lauks). Uz ziemeļiem no Velkopolskas-Kujavskas un Mazovieckas-Podlaskas atrodas Piejūras un Mazūru ezerzeme. 
Dabas resursi: akmeņogles, brūnogles, dabas gāze, kokmateriāli, dzintars, vara rūdas, svins, sāls, sudrabs, dabas ainavas, aramzemes
Klimats: mēreni kontinentāls klimats. Klimata atšķirības ir izteiktas ielejās un kalnos. Ziemas ir maigas, ar biežiem atkušņiem, vidējā janvāra temperatūra ir no-2 ºC līdz – 4 ºC. Polijas a daļā ziema ir gandrīz par mēnesi garāka nekā R daļā. Vasaras siltas un saulainas, jūlija vidējā temperatūra ir + 19ºC. Nokrišņiem bagātākie gadalaiki ir rudens, kad pastiprināti līst lietus, un pavasaris, kad kūst kalnu ledāji. Ilgo un silto laiku rudenī ar lapu zeltu ielejās ir vērts redzēt un izjust. Tā kā laikapstākļi tad ir nepastāvīgi, ieteicams paņemt siltākas drēbes, vējjaku, lietussargu vai lietusmēteli. Valsts D daļā ir kalnu klimata iezīmes. Ziemas periodā kalni mudž ar slēpotājiem, jo tad te viss atdzīvojas, un sniega baltums top par dzīvesprieka avotu.
Jaukto mežu zonā esošā lielajā teritorijā izvietojusies valsts greznojas ar dažādu sugu kokiem, īpaši rudeņos, kad D daļas kalnu nogāzes lepojas ar krāsu paleti. Vispopulārākie ir ozoli un priedes, bet ,kā jau vairāk uz D esošai valstij, te izplatīti ir arī dižskābarži, kas ainavu dara savdabīgu. Līdzās moderniem traktoriem redzami arī zirga vilkti arkli, līdzās siena presei- cilvēki ar grābekļiem un dakšām. Protams, ka braucot cauri lielajai valstij, visapkārt plešas uzarti lauki, sējumi, ganības, pļavas, mazi ciemati un lielas pilsētas, čigānu apmetnes un paugurainais reljefs. Tā patiešām ir milzīga lauksaimniecības lielvalsts! Pati zeme ir lielākā dāvana Polijas ļaudīm…
Varšava jau 400 gadus lepojas ar galvaspilsētas statusu Vislas krastos, iegūstot savu statusu no kolorītās Krakovas. Sākotnēji Varšava bijusi vojevodistes galvenā pilsēta, 1596.gadā kļuva par Sigismunda Trešā karaļvalsts pilsētu. Otrajā pasaules karā pilsēta tika pamatīgi nopostīta, bet tagad tā pilnībā atjaunota. Vecpilsētas daļa un 1615.gadā celtā Karaļa pils tika atjaunota tieši tāda, kāda tā bija pirms kara. Iespaidīgas ir Sv. Annas baznīca (celta 1454.g.) un Sv. Jāņa katedrāle (14.gs.).  
Kņazu Mazovecku rezidence jeb Karaļpils. 300 gadus tajā atradās parlaments – Seims. 1773.g. šai ēkā Seims pieņēma lēmumu par Tautas Izglītības Komisiju. 1791.g. 3.maijā tika pieņemta Konstitūcija. 1990.g. Lielbritānijas valdības pārstāvji nodeva Leham Valensam pirmskara prezidenta varas vēsturiskus simbolus. Otrā Pasaules kara laikā pils tika iznīcināta. No 1971. līdz 1974.g. pils tika pilnībā rekonstruēta tāda, kā tā izskatījās XVII gs. sākumā. Partera telpas  ir pieticīgas (XVI-XVII gs.). Tajās atradās Seima zāles u.c. valstiskas iestādes. To vidū īpašu ievērību pelna DAWNA IZBA POSELSKA (Deputātu palāta), īpaši interesantas ir 1.stāva telpas – Lielie apartamenti un Karaliskie apartamenti, kuri Staņislava Augusta laikos skaitījās vieni no skaistākajiem Eiropā. Tagad tos var redzēt tādā izskatā, kādā tos izveidoja dižie itāļu arhitekti, gleznotāji un skulptori. Tos rotā īsti mākslas izstrādājumi gan no privātkolekcijām, gan no dažādu valstu dāvanām.
Kā pašas skaistākās zāles jāmin: Lielā zāle; Bruņinieku zāle; Troņa zāle; Vecā audienču zāle; Konferenču kabinets; Marmora istaba; Mazā kapliča ar karaļa Staņislava Augusta regālijām. 1.stāvā atrodas Senāta zāle, tā saucamā 3.maija Konstitūcijas zāle, bet līdzās tai atrodas karaļu atpūtas telpas, kurās aplūkojamas Jana Matejkas gleznas.
Pie pilīm atrodas pils laukumi. ZiGMUNTA III KOLONNA – 1644.g.-visvecākais piemineklis Varšavā. Stare Miasto – vecpilsēta. Tās vēsture sākas XIII gs., kara laikā tika iznīcināta. Atjaunota 1949.-1963.g., 1980.g. tika iekļauta UNESCO pasaules kultūras sarakstā kā īstas, autentiskus fragmentus saglabājušais rekonstrukcijas piemērs. Rynek Starego Miasta – līdz XIX gs. administratīvais un tirdzniecības centrs.

Viens no ievērojamākajiem tūrisma apskates objektiem Varšavā ir vecpilsētas tirgus laukums, kas tika izveidots 13. gs. Oriģinālais vecpilsētas tirgus laukums un Renesanses stila ēkas tajā tika izpostīts 2. Pasaules kara laikā, taču gandrīz uzreiz pēc tam tika atjaunots sākotnējā izskatā, kā tas redzams arī mūsdienās. Laukumā atrodas Nāras skulptūra, kas ir arī Polijas galvaspilsētas simbols. Ir vairākas leģendas, kas vēsta par to, kāpēc šī nāra kļuvusi par pilsētas simbolu. Populārākā no tām vēsta, ka nāra vārdā Sawa tika atbrīvota no gūsta apmaiņā pret to, ka solījās sargāt un aizstāvēt Varšavu.

Polijas galvaspilsēta ir bagāta ar daudzveidīgiem dabas un arhitektūras pieminekļiem. Viens no iespaidīgākajiem, kas aizņem 76 ha pilsētas centra teritorijas ir Łazienki Królewskie pils un parka komplekss, kas ir veidots 17. gs. un 18. gs. kļuva par skaistāko apzaļumoto teritoriju Varšavā kā arī vienu no ievērojamākajām Eiropā. Vispopulārākā celtne šajā kompleksā ir pati pils, jo tā izveidota un salas un no pils terases paveras brīnišķīgs skats uz parku.

Krakova – bijusī galvaspilsēta, tagad ir viena no skaistākajām un vecākajām pilsētām Polijā. Te slejas gan dažādos laikos celtās baznīcas, gan baložiem pildītais vecpilsētas laukums, gan milzums arhitektoniski ievērojamu namu. Savu varenību pilsēta sasniedza 15.-16.gadsimtā. Krakovā ievērojams ir Vāveles kalns ar Pūķa alu. Vāveles pakalnu (augstums 238 m virs jūras līmeņa, 25 m virs Vislas upes līmeņa) var saukt par Polijas kultūras un vēstures pieminekli. Visbiežāk tur nokļūst no Kanoničes ielas puses gar ķieģeļu mūri, kurā ir iemūrētas plāksnes ar to cilvēku uzvārdiem, kas bija ziedojuši līdzekļus Vāveles restaurācijai pēc I Pasaules kara. Uz XVII gadsimta bastiona ir novietots akmens piemineklis Tadeušam Kosciuškam.
Vāveles kalns  sastāv no kalcija klintīm. Gaiteņu kopējais garums ir 270 m, tajā ietilpst 81 - m garš tūristiem piemērots maršruts. Viena no zālēm, kuru speleologi nosauca par „Gaiteni zem Pūķa”, ved Vislas virzienā.  Šī Pūķa alas daļa XVII-XVIII gs.bija izmantota, kā sarunu zāle krogā, kurš atradās pie alas. Dzerot alu vai vīnu cilvēki stāstīja par pūķi cilvēkēdāju, kurš pārplīsa, kad ar ūdeni no Vislas gribēja nodzēst liesmu viņa iekšās. Pūķa ala bija savulaik ļoti populāra Eiropā.
Ap 1000. gadu Krakovā tika nodibināta bīskapija. 1791. gadā vienotā pilsētā tika apvienotas trīs pilsētas: Krakova, Kazimierza un Kleparz. Krakova bija lielu politisko notikumu vieta. Vērtīgākais arhitektūras piemineklis tirgus laukumā ir Mariackas baznīca (uzbūvēta XIV gadsimtā). Baznīcai ir divi dažāda augstuma torņi. No augstākā torņa (81 m) logiem, kura jumts ir būvēts vēlās gotikas stilā no XV gadsimta un ar zeltītu baroka stila kroni, ik stundu tiek atskaņota taures melodija. Laikam ritot, pilsētas tirgus laukumā 1275. gadā te izveidojās pilsētas dzīves sabiedriskais, kultūras, tirdzniecības un administrācijas centrs, kur tika svinēti valstiska mēroga svētki. 1525. gadā tieši šeit prūšu karalis Alberts Hohenzollers izrādīja cieņu karalim Zigmuntam Staremam. 1974. gadā šajā laukumā tautai zvērestu nodeva Tadeušs Kosciuško. Par šiem notikumiem vēstī plāksnes, kas ir iemūrētas laukuma segumā. Laukuma vidū atrodas Sukiennice,- XIV gadsimta ēka, kurā atradās tirgoņu vietas. Tagadējais tirgus laukuma izskats ir izveidojies pēc pārbūves, kas tika veikta pēc lielā ugunsgrēka 1555. gadā. Netālu atrodas 
Adama Mickieviča piemineklis(skulptors: Teodors Rigiers, 1898. gads), kas tika rekonstruēts 1955. gadā. Ievērojama ir Sv. Annas baznīca, kas uzcelta 1689-1703. gados, tiek uzskatīta par poļu baroka spilgtāko piemēru. Arhitekts ir Tilmans no Gamerēnas, kurš specializējies romiešu baznīcās, dekorācijas veidoja itālis Baltazārs Fontana, bet krāsas piemeklējis zviedrs Karols Dankvārts. Iekšējais aprīkojums ir no vēlā baroka laikiem (XVIII gadsimts). Baznīcā oriģināli ir apvienots altāris ar Sv. Jana no Kentas kapeni (miris 1473. gadā). XIX gadsimta sākumā baznīcā novietots piemineklis Mikolajam Kopernikam. Visvecākā universitātes ēka Polijā ir Krakovas  Collegium Maius. Četrstūrainā ēka ir uzbūvēta ap skaistu gotiska stila pagalmu (1492.-97. gadi). Muzeja glabātuvē var apskatīt Zelta Globusu (XVI gadsimta sākums), uz kura vienā no pirmajam reizēm tika iezīmēta Amerika, kā arī Nobela prēmijas zelta medaļu Vislavai Šimborskai (1996. gads). Ejot pa Grodzkas ielu Vāveles virzienā, kreisajā pusē atrodas liela Sv. Pētera un Pāvela baznīca, kas ir atdalīta no ielas ar 12 apustuļu akmens skulptūrām, lieliskām kopijām no XVIII gadsimta oriģināliem. Tā ir pirmā baroka svētnīca Krakovā (1597.- 1630 gadi), uzcelta, ņemot par piemēru romiešu baznīcu.
Veličkas sāls raktuvēs izveidota vesela apakšzemes pilsēta ar sanatoriju, teātri, baznīcu un pat kafejnīcu. Viss, sākot no kāpnēm līdz pat svečturiem, ir veidots no sāls. Pazemē senāk tika izveidoti 2040 kambaru deviņos līmeņos no 57 līdz 327 m dziļumam. Daļa kambaru tika piepildīti ar smiltīm, bet labā stāvoklī ir 1136 kambaru, no kuriem īpaši tiek glabāti 224 kambari. Kambari savā starpā ir savienoti ar šahtām, kuru kopējais garums ir 350 km. Raktuves pazemē sniedzas 5 km garumā un 1 km platumā. Raktuves var apskatīt tikai grupās kopā ar grupas vadītāju. Pazemes trase ir 2 km gara un atrodas 64 līdz 125 m dziļumā zem zemes un ved caur 22 kambariem. Apskats aizņem 2 stundas. Daudzas kambaru sienas ir dekorētas ar skulptūrām un bareljefiem no sāls. Sv. Kingas kapličā vienlaicīgi var atrasties līdz 500 personām. Tās garums ir 50m, bet skulptūras un bareljefi ir no 1896.-1963. gadu perioda. Ar sāls kristāliem tāpat ir dekorēta lustra. Kopernika kambarī atrodas 4,5 m augstā no sāls veidotā astronoma figūra. Ir arī pazemes ezeri, kuros ūdens, protams, ir sāļš. Atsevišķa apskates trase ir pazemes Krakovas Sālsraktuvju muzejs., kurš izveidojies 1951. gadā. Muzejs sevī apvieno 13 kambarus, kuri atrodas trešajā līmenī 135 m zem zemes. Te var apskatīt sāls iegūšanas vēsturi, raktuvju aprīkojumu, raktuvju ģeoloģiju, minerālu kolekciju, tai skaitā sāls kristālus.
Raktuve, kas saucas „Czarny Pstraq”, tika ierīkota 19.gs., lai iegūtu alvu un sudrabu. Raktuves dziļums ir 25 m. To apskatīt var, peldot ar laivām pa trasi, kuras garums ir 600 m. Atrodas Repecki nacionālajā parkā Tarnowski Góry.

Zakopane
 - katru gadu to apmeklē tūkstošiem tūristu, un pilsēta atrodas netālu no Slovākijas robežas - Tatru pakājē Polijas D daļā. Pilsēta ir gluži kā sena leģenda, kūrorts ar savdabīgu folkloras un tautiskuma piesātinātu atmosfēru, kas piesaista ar savu neatkārtojamo vietējo iedzīvotāju folkloru. Uz šejieni labprāt brauc aktieri, politiķi, mākslinieki un zinātnieki, ka arī tūkstošiem tūristu, lai uzlabotu veselību, apbrīnot dabu, nodarboties ar sportu un sekot līdzi modes tendencēm. 

Visvairāk Zakopane tiek apmeklēta ziemas sezonā, jo daudzi tūristi dodas uz Tatru kalniem nodarboties ar ziemas sporta veidiem, taču pārējā gada garumā tūristi izvēlas pārgājienus kalnos, vērojot brīnišķīgās dabas ainavas. Kalnos darbojas vagoniņš, ar kura palīdzību ērti nokļūt kalna virsotnē.

Bez dabas bagātībām, Zakopane ir arī lieliska pilsēta, kur atpūsties, iegādāties vietējos suvenīrus un baudīt gardu maltīti, kas iespējams galvenajā pilsētas gājēju ielā Krupowki.

Pilsēta Ostroda ir ideāli piemērots galamērķis ūdenssporta cienītājiem, jo pilsētas apkārtnē atrodas 15 ezeri. Visapmeklētākais objekts pilsētā ir 50 metrus garais un 30 metrus platais “L” veida mols uz kura izvietoti dažādi krogi, kafejnīcas, kā arī izklaides iespējas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielisks skats uz pilsētu paveras no Evaņģēliskās baznīcas, kas atrodas Sienkiewicza ielā.

Pilsēta aicina arī apskatīt fragmentus no rekonstruētās krustnešu pils (XIV gs.), kurā 1807. gadā dzīvoja Napoleons Bonaparts un mūsdienās tur iespējams vērot mākslas darbus un gleznas no 14. gs. Vēl viens arhitektūras piemineklis pilsētā ir Rātsnams, kas būvēts gotikas-renesanses stilā no XIV gs. līdz XVI gs. 

Sopota ir viena no prestižākajām Baltijas kūrortpilsētām. Pilsētā atrodas 511 metrus garš mols, kas ir pats garākais mols Eiropā. Tā galā ir neskaitāmi daudz laivu un jahtu, ar kurām iespējams izvizināties pa līci. Mola sākumā atrodas arī neliela koncertzāle, kurā vasaras periodā notiek dažādi koncerti un festivāli līdzīgi kā mūsu Jūrmalā. Sopotas pludmale ir īpaša ar to, ka pateicoties Hel pussalai, kas iestiepjas dziļi līcī, tajā ir vissiltākais ūdens Baltijas jūrā. Sopotā ir arī kāds nesen celts interesnats arhitertūras objekts – Neparastā, šķībā māja, kuras dizains atgādina atspulgu “greizajos spoguļos”.

Lodza ir otra lielāka valsts pilsēta , un te apskatāms Mākslas muzejs, pilsētas Vēstures muzejs, Sv. Kostkas katedrāle, Poznaņskas pils, parki un pilis, kā arī Lodzas zooloģiskais dārzs.

Fromborka - pilsēta ir slavena ar to, ka te dzīvoja, strādāja un ir apglabāts Nikolajs Koperniks, kas bija poļu astronoms. Viņš tieši šajā pilsētā uzrakstīja savu galveno darbu “Par debesu sfēru griešanos”. Kopernika muzejs izveidots Bīskapa pilī, kas celta 14. gs. Fromborka ir īpaša arī ar to, ka tajā katru gadu tiek rīkots ērģeļmūzikas festivāls.

Ļublina ir viena no valsts vecākajām pilsētām ar Vecpilsētu, pili, Pilsētas aizsargmūriem un torņiem, katoļu universitāti, Krakovas vārtiem, Rātsnamu un Trojas torni, kurā mūsdienās atrodas muzejs un ir iespējams vērot brīnišķīgu pilsētas panorāmu.

Šžirka pie Vislas upes iztekas ir otrs populārākais slēpošanas kūrorts, šeit atrodas baznīca, krodziņi, pacēlājs, mazi, mīļi veikaliņi.

Čenstohva ir Polijas reliģiskais centrs tāpat kā Krakova. Pats iespaidīgākais un apmeklētākais objekts pilsētā ir Jasna Gora klostera komplekss un Jasnoguras bazilika. Klosteris ir arī slavena svētceļojumu vieta Eiropā un trešā nozīmīgākā svētceļojumu vieta pasaulē.

Kornika aicina apskatīt lielo pili, muzeju ar senlaicīgo mēbeļu kolekciju, un vienu no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem Polijā.  
Ščecina ir sena tirgoņu pilsēta, ievērības cienīgas ir vecpilsēta, Piejūras Kņazu pils, Rātsnams, Nacionālais muzejs, Sv. Pētera un Pāvila baznīca, Sv. Jāņa Evaņģēlista baznīca, Sv. Jakuba katedrāle.
Vadovice ir Romas pāvests Jāņa Pāvila II dzimtā pilsēta. 
Gdaņska – lielākā Polijas ostas pilsēta. Vecpilsēta, Marijas baznīca, Rātsnams, Tirgus laukums, Motlavas krastmala, Birža ēka ,Neptūna strūklaka, Nacionālais muzejs, Polijas jūras muzejs-tie ir tikai daži no apskates objektiem. Gdaņskas vecpilsētā ir lielākā baznīca Polijā, un cauri vecpilsētai stiepjas tā saucamais Karaļu ceļš ar zelta vārtiem. Kara laikā pilsēta nopostīta, bet tagad veiksmīgi atjaunota. 
Malborkas pils pirms Gdaņskas ir lielākā sarkano ķieģeļu pils Eiropā!
Pilī iespējama audio tūre, kuras ietvaros apmeklētājiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar katru pils telpu detalizētāk un uzzināt tās vēsturisko nozīmi un funkcijas. Šis apskates objekts ir iekļauts UNESCO pasaules mantojumu sarakstā.
Gor Stolowych nacionālais parks piesaista ik gadu lielu tūristu skaitu. Stołowe kalni ir ļoti atraktīva un tūristiem labi sagatavota teritorija. Parka apkārtnē ir daudz tūristu taku ( to kopējais garums ir ap 100 km.), starp tām ievērojamākais ir Sudetu ceļa posms. Tie padara pieejamas visas šo kalnu masīvu īpatnības t.i. 
brīnišķīgu „klints pilsētu” uz Szczeliniec Wielki (919 m. v.j.l.), augstākajā Stolowe kalnu virsotnē, Błędne klinšu labirintus Skalniaka masīvā (915 m.v.j.l.), tā sauktie Sēnes Klintis un Radkowskie Klintis, vizuāli skaistas Puchacza Klintis. Savannu atgādinošās Łężyckie Skałki. Formas patiešām atgādina sēnes, stabus, kolonnas un kā jūrmalā saķipinātas smilšu pilis. 
Interesantas vietas atrodas arī Skalne Grzyby rajonā , Radkovkie klintīs ( pie Stu Zakretow Šosejas), vai arī Biale Skaly apkārtnē, pie Narožnik. Šīs vietas ir mazāk pazīstamas un tūristi retāk apmeklē tās, tāpēc tās varētu interesēt cilvēkus kuriem patīk kontakts ar dabu.
Stolowe Kalnu Nacionālā Parka (SKNP) rajonā ir izvietotas divas velosipēdiem domātas takas:
* Maršruts „Sciany” (atzīmēta ar sarkanu krāsu) ved caur visvairāk pievilcīgajiem Stolowe Kalnu fragmentiem.
* Maršruts „ Góry Stołowe”(atzīmēta ar zilu krāsu) ved caur SKNP sanatorijem Kudowa Zdroj, Duszniki Zdroj un Polanica Zdroj.
Pie tūristu takām atrodas aoutostāvvietas un atpūtas vietas. Parka dienvidu pusē ir starptautiska autotrase E – 67 no Prāgas caur Vroclavu uz Varšavu. Īpaša atrakcija ir „Simts Pagriezienu Šoseja”, kura ved caur Parku Kudova Zdroj caur Karlovu uz Radkovu. Karlova ir labākā pastaigu vieta ar vispopulārāko Stolowe Kalnu daļu – Szczeliniec Wielki un Błędne Skały. Tūristi, kurus interesē Szczeliniec Wielki ģeoloģiskā vēsture var apmeklēt Skalnej Rzezby Taku, kura paša maršruta ietvaros apraksta Stolowe Kalnu vēsturi.
Aušvices koncentrācijas nometne sevī glabā pagātnes sāpes un vaidus. Piecus gadus Aušvices koncentrācijas nometne, kas atrodas 65 km no Krakovas, bija kā bieds visiem to teritoriju iedzīvotājiem, kuras okupēja Nacistiskā Vācija.  Nometne tika dibināta 1940.gadā, un bija domāta Polijas politiskajiem ieslodzītajiem. Laika gaitā hitlerieši uz šejieni sāka sūtīt cilvēkus no visas Eiropas, galvenokārt ebrejus.
Słowiński nacionālais parks izveidots 1967. Gada 1 janvārī Slupskas vojevodistē – tagad Pomorskas vojevodiste. Parka teritorija ir 18 797 ha liela, no kuriem 6 355 ha atrodas zem stingrās aizsradzības programmas. Vislielākais stingrās aizsardzības laukums ir tā sauktā "Mierzeja" (3531 ha) ar vislielākajiem Eiropā kustīgajiem kāpu laukiem( pārvietojas no 5 līdz 30 m gadā), un sasniedz augstumu līdz 35 m. Ceļojošo smilšu spēks ir tik liels, ka teorētiski pretoties tam nav iespēju. Stingrā aizsardzība ir putnu ligdzošanas vietās: "Gackie Lęgi", "Żarnowskie Lęgi","Gardnieńskie Lęgi", "Klukowe Lęgi",kā arī Wyspa Kamienna (Akmens Sala) uz Gardno ezera 0,6 ha liela un lielas meža purvu teritorijas un purvi bērzu mežos, lielākie Polijā lāceņu augšanas lauki ("Moroszka"), vecais alkšņu mežs ("Olszyna"), relikts ozolu – dižskābaržu mežs "Klukowe Buki" un Dołgie Małe ezers.
Parks atrodas Baltijas jūras piekrastē starp Łeba un Rowy. Ietver piekrastes ezerus Łebsko – 7 140 ha (pēc lieluma trešais Polijā) un Gardno – 2,468 ha, un arī divus mazākos ezerus (Dołgie Wielkie - 156 ha un Dołgie małe - 6,3 ha), lielu kāpu teritoriju Mierzeja Łebska, kā arī jūras piekrastes līniju līdz Łupawa grīvai. 
Mūsdienu parka teritorijas areāls kādreiz ir bijis jūras līcis. Jūras viļņu, vēja un sanesto smilšu darbības rezultātā, līcis tika atdalīts no jūras ar Mierzeja Gardnieńsko - Łebska. Šādā veidā izveidojās ļoti sekli, ar brikšņiem apauguši piejūras ezeri Łebsko un Gardno. Pēdējo 60 gadu laikā Łebsko ezera lielums samazinājās par 400 ha. Abiem ezeriem raksturīgi ir jūras ūdeņu ieliešanās. Šajā veidā piegādāts ūdens dod iespēju izdzīvot daudzām sāļūdeņu augu veidiem un dzīvnieku sugām.
Visaugstākajā virsotnē (Wydma Czołpińska) atrodas jūras bāka. 1977. gadā Parks tika nosaukts par UNESCO biosfēras rezervātu unikālo kustīgo kāpu dēļ. Słowiński nacionālais parks atrodas Ramsāres Starptautiskās Konvencijas sarakstā kā svarīga mitrāju un ūdensputnu aizsardzības vieta. 
Belovežas nacionālais parks – atrodas pie Baltkrievijas robežas un iesniedzas kaimiņvalstī. Šeit ir sastopami bizoni un bagātīga augu un dzīvnieku valsts.
Hitlera bunkurs Gierlošā - "Die Wolfschanze"  . Eiropā atradās vairāki Trešā Reiha augstāk stāvošo amatpersonu bunkuri. Visi viņi atradās attālāk no lielām apdzīvotām vietām, dziļi iekšā meža masīvos, kur apkārt bija daudz ezeru un purvu. 1940.gada jūlijā inženieris Fricis Todls saņēma uzdevumu uzbūvēt slepeno objektu Die Gorlitz (Gireloz). Inženieris bija labi pazīstams kā nocietinājuma būvju un bunkuru meistars. Tāpēc arī viņam tika uzticēts izprojektēt un uzbūvēt vienu no noslēpumainākajiem Otrā Pasaules kara objektiem - Gierlošā. 1941.gada agrā pavasarī, maskējot visus būvdarbus kā ķīmiskā kombināta būvniecību, sākās būvdarbi. Pašā sākumā tika uzbūvēti un uzlaboti jau esošie ceļi, kā arī izbūvēts lidlauks un dzelzceļš. Zem kokiem tapa nocietināti bunkuri un citas aizsargceltnes. Galvenajiem bunkuriem nebija logu un tie atgādināja betona klučus, kuru iekšienē veda nedaudzas durvis. No fotogrāfijām, kas veiktas pašos bunkuros, var secināt, ka šeit bija vesela pazemes ēku sistēma ar vairākiem līmeņiem. Kopējais ēku laukums sastādīja 250 ha, mežu - 800 ha. Visi komplekss bija nožogots ar dzeloņdrāšu žogu un mīnu laukumiem ar platumu no 50 līdz 100 metriem.Visa kara laika garumā ne krievu armija ne sabiedroto karaspēks tā arī neuzzināja par šīs bunkuru sistēmas esamību. Pat Gierlošas vietējie iedzīvotāji nezināja, kas viņu mežos darījās.
Tieši šajā bunkuru kompleksā notika atentāts pret Hitleru (20.jūlijs 1944.gads 12:42).
Polijā ir vairāki izcili akvaparki, kas priecē un uzmundrina tūristus pēc nogurdinošiem pārbraucieniem. Krakovas akvaparks. Uz šo brīdi skaitās pats lielākais akvaparks Centrālajā Eiropā. Akvaparks aizņem 2,9 ha platību, maksimālais apmeklētāju skaits ir 860 pers/stundā. Mikolajkos atrodas Latvijas tūristu vidū pats populārākais akvaparks "TROPIKANA". Akvaparks atrodas viesnīcas "Gołębiewski" kompleksā, un viesnīcas iemītniekiem akvaparka lietošana ir bezmaksas. Polkovicē, netālu no Vroclavas, Polijas dienvidrietumos, atrodas lielākais šajā reģionā ūdens atrakciju parks, kas tika atvērts 1998.gadā 18.maijā. 2001.gadā blakus ūdens atrakciju parkam tika atvērta viesnīca. Baseinu komplekss "AKWAWIT" ir viens no modernākajiem šāda tipa objektiem Polijā, kurš atrodas Polijas rietumos pilsētā Leszno. Ūdens atrakciju parks WESOLANDIA tika atvērts 2003.gada septembrī Varšavā un ir viens no modernākajiem šāda tipa objektiem Polijā. Ūdens atrakciju parks saviem klientiem piedāvā sporta baseinu, atpūtas baseinu un "mežonīgo upi", baseinu bērniem, džakuzi, caurules.
Polija lepojas ar savām stalaktītu un stalagmītu alām. Kā vienu no ievērojamākajām jāmin  Raj ala. Tā par savu nosaukumu var pateikties laika gaitā lieliski izveidotajam noteku dekoram, kurš ir uzkrāts uz nelielas platības. Alu daļā, kurā atrodas stalagmīti un stalaktīti, sienās ir vairāki pārakmeņojušies koraļļi, bet alas dibenā izveidojušies vairāki nelieli ezeriņi un dobumi, kuros esošajam ūdenim piemīt ārstnieciskas īpašības. Alās atrodas arī retie pizoīdi, kas ir brīvas satekas, lodes formā - sauktas arī par „Alu Pērlēm”. Trases garums –240 m. Apmeklēšanas laiks ir ap 45 min. Ala ir elektriski apgaismota, un  temperatūra ir + 90C.

Polija uz kartes