29 700 300
67 700 300

Indija

Indija
Valsts, kura izmaina eiropieša vērtību skalu; zeme, kura liek apjaust materiālās pasaules niecību…Indija savus vaibstus pasaules kartē iezīmē ar kontrastu krāsām: neizmērojama nabadzība un atpalicība pretstatā greznībai un bagātībai, iecietība un viesmīlība- noziedzībai un fanātismam; netīrība pretstatā tempļu svētumam un greznībai.
Bagātā vēsture, marmorā rotātas maharadžu  pilis un lieliskās pilsētas ar seno kultūru un arhitektūru, Mogulu dinastijas valdnieku un britu laika celtnes, leģendas un hinduisma rituāli, govs vai cilvēka dedzināšana Gangas krastā un pelnu kaisīšana upē ir parasts skats pilsētā Varanasi, samteņu ziedu krelles un sakaltušie cilvēku papēži netīro ielu burzmā; viens no septiņiem 2007.gadā pasludinātajiem  pasaules brīnumiem- Tadžmahals pilsētā Agrā; senie hinduisma un erotikas piesātinātie tempļi,  stūpas ar fallu simboliem; nabadzība un pārapdzīvotība; govis kā visas ikdienas dzīves un satiksmes regulētājas; apbrīnojama  ticība un graciozitāte; Bolivuda un filmu producēšana; noslēpumainās indiešu sievietes un greznās rotas…Ziloņi un smaržu vīraki…Lielisks dzīves kaleidoskops…
        
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Indostānas pussalā Dienvidāzijā. Rietumos to apskalo Arābijas jūra, bet austrumos-Bengālijas līcis. Ziemeļos robežojas ar Nepālu un Ķīnu; ziemeļrietumos-ar Pakistānu un ziemeļaustrumos-ar  Bangladešu un Butānu; dienvidos-ar Šrilanku un Maldīviju. Indijai pieder Lakadivu, Nikobaru un Andamanu salas.
Platība: 3 287 263 km2
Galvaspilsēta: Deli
Iedzīvotāji: 1 220 800 359 (2013.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: indoārieši 72%, dravīdi 25%, mongoloīdās rases pārstāvji un citi 3% (2000)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 26,7 gadi
vīrieši: 26,1 gadi
sievietes: 27,4 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 371,3 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: hindi, angļu; pastāv vēl 14 plaši izplatītas valodas
Reliģijas: hinduisti 80,5%, musulmaņi 13,4%, kristieši 2,3%, sikhi 1,9%,citi 1,9%, (2001)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 3 800 (2012.g.)
Naudas vienība: Indijas rūpija (INR)
Valsts pārvaldes forma: federatīva parlamentāra republika
Lielākās pilsētas: Kalkuta, Goa, Agra, Puri, Kerala, Šimla, Misore
Zemākais punkts: Indijas okeāns 0m v.j.l.
Augstākais punkts: Kančenjunga 8598m v.j.l.
Garākā upe: Ganga, kas ir arī Indijas svētā upe
Reljefs: dienvidu daļā stiepjas Rietumgatu un Austrumgatu kalni. Valsts vidusdaļu aizņem Dekānas plakankalne, kuras vidējais augstums ir 800 m v.j.l. Ziemeļos slejas Himalaju kalnu dienvidu nogāzes.  ZR slejas Tara tuksnesis, kurā indieši pārvietojas kamieļu mugurās.
Dabas resursi: akmeņogles (ceturtie lielākie krājumi pasaulē), dzelzsrūda, titāna rūda, hromīts, dabasgāze, dimanti, nafta, kaļķakmens, aramzemes un dabas ainavas.
Klimats: ceļotājiem ir iespēja izvēlēties piemērotus laika apstākļus pa gadalaikiem un arī pa valsts reģioniem. Ziemeļu daļas klimatiskie apstākļi atšķiras no dienvidiem. Valstī ir trīs gadalaiki – sausais un karstais jeb karstuma sezona (marts-maijs), mitrais un karstais jeb lietus sezona(jūnijs –oktobris) ; sausais un vēsais jeb aukstuma sezona(novembris-februāris). Februarī gaisa temperatūra sāk pamazām celties, pašas karstākās dienas ir no maija - jūnijam. Šajā laikā temperatūra var paaugstināties līdz 45°C, un tad labāk ir doties uz kalnu kūrortiem vai pārgājienā uz Himalajiem. Dienvidos jūnija sākumā, bet ziemeļos jūlijā, sākas lietus sezona. Indijas lietus sezonas vienmēr izraisa plūdus. Taču cilvēki gaida musonu sezonu, jo no lietus atkarīga ievāktā raža. Indieši saka, ka „tās ir rūpijas, kas krīt no debesīm”. No oktobra sākas labākais laiks tūrismam: zilas debesis, silta saule, mērenas temperatūras un rudenīgs  vēsums. Decembrī un janvārī dažās ziemeļu pilsētās augsne retumis pārklājas ar sarmu, bet Himalajos rit kalnu slēpošanas sezona pilnā sparā.
Piesardzības pasākumi: Īslaicīgai uzturēšanai valstī, potes nav nepieciešamas. Malārijas risks pastāv visu gadu visā valsts teritorijā vietās, kas atrodas zemāk par 2000 m v.j.l. Slimības pārnešana nav sastopama dažās Himačalpradešas, Džammu, Kašmiras un Sikimas štatu daļās.  Ziņots par rezistenci pret hlorokvīnu un sulfadoksīnu-pirimetamīnu. Ieteicama profilakse. Noteikti ieteicams nedzert nevārītu ūdeni, pat zobu mazgāšanai izmantot labāk ūdeni no pudeles; sargāties no saules dūriena un apdegumiem, lietot saules aizsargkrēmu. Vēlams iegādāties līdzekli pret kukaiņu kodumiem. Visus augļus pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt.

Deli ir bijusī varenās Mogolu impērijas galvaspilsēta un to  veido divas daļas : Jaunā Deli, kas ir valdības mītnes vieta, un Vecā Deli ar tirdziņiem un seno arhitektūru. Sarkanais cietoksnis jeb forts - masīvas sarkana akmens sienas stiepjas līdz 2 km, to augstums no upes puses sasniedz 18 m, no pilsētas puses – 33 m. Forta kompleksa nozīmīgāko daļu veido publisko  un privāto sanāksmju zāle, karaliskās vannas un pirtis.   Radž Gath – Mahatmas  Gandi memoriāls, viņa kremācijas vieta pēc uzbrukuma.

Jaunā Deli – Laxmi Narajan templis, bagātīgi izkrāsots mūsdienu hinduistu templis, kas celts par bagātākā rūpnieka Birli līdzekļiem. Indijas vārti – akmens Triumfa arka, kas ir 42 m augsta un  kas uzcelta indiešu karavīru piemiņai, kuri krituši pirmajā pasaules karā. Munayun kapenes un mauzolejs, kas ir agrīnās mogulu arhitektūras brīnišķīgs piemērs. Qutab  Minar, Ziemeļindijas musulmaņu celto ēku lieliski izveidots ēku komplekss. Katru gadu janvārī pilsētā norisinās Republic Day Festival.

Agra savā laikā pilsēta tika uzcelta kā imperatora Akbara galvaspilsēta, taču iedzīvotāji bija spiesti vēlāk pilsētu pamest, jo tajā pazuda ūdens. Pilsētā atrodas skaistākais piemineklis par godu Mīlestībai-Tadžmahals. Tas atrodas Džamnas upes D krastā. Ēku no baltā marmora uzcēla dziļo bēdu nospiestais Mogolu impērijas valdnieks šahs Džahārs savas mīļotās sievas Mumtazas Mahalas  piemiņai. Agras forts , kura celtniecība tika pabeigta imperatora Akbara laikā. Fathepur Sikri – imperatora Akbara galvaspilsēta. Jamunas upes stāvkrasts – 20m augsts, stiepjas 2,5km garumā, to sauc arī par sarkano smilšu klinti.

Varanasi jeb Benaresa ir galvenais  hinduisma centrs Indijā pēdējo divu tūkst. gadu laikā. Pilsēta atrodas hinduistu svētās upes Gangas krastā. Ik gadu pilsēta pulcē 1 miljonu hinduistu un budistu svētceļnieku. Te atrodas vairāk kā 1000 tempļu, pilis un tirgus laukumi, svētceļnieku apmetnes vietas un mūža nogali gaidošo pansijas. Ikdienas pilsētas seju iezīmē brīvi staigājošas govis pilsētas ielās; indiešu sievietes, kas placina un kaltē govs mēslus sausajās ielās ar domu-lai būtu ar ko uguni iekurt un izvārīt ēst; sandalkoka vīraku smarzā un kanalizācija ielas malā; samteņu ziedu virtenes un reliģiskas ceremonijas, kuras ietver peldi svētajā Gangā.  Varanasi galvenā ievērojamākā vieta  ir pakāpieni Gangas krastā. Šeit tiek veiktas reliģiozas ceremonijas, peldes saullēkta laikā, ķermeņa un veļas mazgāšana, mirušo kremācija un pelnu iekaisīšana upē, ēdiena gatavošanai tepat tiek ņemts ūdens.
Sarnath atrodas 10 km no Varanasi un ir liels tūrisma centrs. Pēc apgaismības saņemšanas Buda devās tieši uz Sarnath, kur teica savu pirmo sprediķi.

Kalkuta ir otra lielākā pilsēta Indijā (ap 12 milj. iedz.). Te līdzās bagātiem kvartāliem un namiem, moderniem uzņēmumiem pastāv graustu rajoni, kuros mitinās vairāki miljoni iedzīvotāju. Varenās Britu Indijas galvaspilsētas ielās guļ cilvēki, staigā govis, suņi un gājēji, pārvietojas rikšas. Nabadzībai un postam līdzās pastāv unikālas kultūras vērtības: memoriāls ar statuju par godu karalienei Viktorijai, Indijas muzejs – lielākais un apjomīgākais muzejs valstī, Botāniskie dārzi – slaveni ar senajiem augiem, piemēram, 200 gadu vecu banānkoku, kas sava iespaidīguma dēļ pulcē daudzus tūristus. Kalkutā dzīvojusi māte Terēze.

Goa – bijusī Portugāles kolonija- ir saules piesātināts un skaistu pludmaļu bagāts reģions. Šeit var izbaudīt pludmales viesības visā to krāšņumā, dzert atspirdzinošus kokteiļus un dzīvot bambusa namiņā ar skatu uz jūru un vērot saulrietu. Viskarstākā tūrisma sezona te ilgst no oktobra līdz aprīlim. Panadži pilsēta slavena ar portugāļu laika arhitektūru: šaurās vecpilsētas ieliņas, balkoniem rotāti nami, āra kafejnīcas, taču austrumu smaržas garšvielās, ziedos, ēdienos liek nojaust, ka atrašanās vieta ir nevis Portugāle , bet Indija. Te dzīvo visvairāk Indijas kristiešu, tāpēc celtnes un baznīcas ir krāšņas. Tās cēluši portugāļi.  Āra kafejnīcās var baudīt citu laika izjūtu un mieru, vien gaļas ēdājiem var gadīties vilšanās, jo no indiešiem tikai ap 30% ir gaļēdāji.
Tirgos var iegādāties visdažādākās preces par neticami zemām cenām, ja lietā liksiet savu kaulēšanās prasmi. Rotaslietas, zīda lakati, šalles, rokām darināti paklāji, tēja un garšvielas, sari un audumi, čūsku dīdītāji un saldumu tirgotāji uz ielas-izvēlies, ko sirds kāro.
Šanta Durga hinduisma templis apbur ar savu šarmu un īpašo atmosfēru. Templī drīkst ieiet zeķītēs, tāpēc ņemt līdzi vēlams rezerves zeķu pāri.
Dudhsagāra ūdenskritums sniegs pilnasinīgu džungļu sajūtu, braucienā džipos cauri biezajiem džungļiem un gājienā kājām. Pie ūdenskrituma var izpeldēties vēsajos ezera ūdeņos, sauļoties, vērot dabu un fotografēt rāpuļus.

Bhagvan Mahavir ir vienreizējs dabas rezervāts, kur ir iespēja pavadīt laiku ar nakšņošanu eksotiskās būdiņās, vizināšanos kamieļu, ziloņu vai bifeļu pajūgos, iepazīt mazo ciematiņu cilvēku dzīvi, nogaršot rīsu plāceņus un vakarā doties noslēpumainā lāpu gājienā uz hinduistu templi.

Čičinimas ciematā netālu no Salas upes var vērot strādniekus, kas no upes gliemežvākiem iegūst kaļķus, ar kuriem krāso mājas. Laterīta karjerā akmenskaļi veido ķieģeļus.

Džamma un Kašmira slejas Indijas Z daļā, Pakistānas pierobežā Himalaju kalnu piekājē. Te vērojamas unikālas dabas ainavas ar otru augstāko virsotni-Čogori kalnu (8611m). Joprojām pastāv robežkonflikts ar Pakistānu.

Džaipuras pils, Vēju pils un  Amberas cietoksnis atrodas pilsētā Džaipurā.

Amritsarā Pendžabas štatā atrodas sikhu reliģijas centrs Harmandira Sahiba jeb Zelta templis. Te pulcējas sikhu svētceļnieki. Templis atrodas uz salas un celts 1604.gadā, pārbūvēts 19.gs.  Salu ar templi ieskauj  Nemirstības Nektāra ezers jeb „ amrita sar”, no kura arī cēlies pilsētas nosaukums. Pasaulē ir ap 12 miljoniem sikhu. Vīrieši, kas piederīgi šai ticībai, nēsā turbānu- kas ir skaidrības simbols.

Daramsala ir tipiska kalnu pilsēta ar daudzajiem ajūrvēdas kompleksies, un tagad populāra kā Tibetas un budistu garīgā līdera Dalailamas mītnes vieta.

Bombeja jeb Mumbaja tiek saukta par vārtiem uz ārējo pasauli, un ir lielākā Indijas pilsēta (17 milj. iedz.) ar lielām rūpnīcām, intensīvu ostas dzīvi ar eksporta un importa plūsmu, lielu lidostu, ārzemju firmu pārstāvniecības ēkām. Indiešiem šī pilsēta saistās ar sapņu piepildījumu, jo te ir iespēja atrast darbu un dzīvot salīdzinoši pārtikušu dzīvi. Te ir lielākais kokvilnas audumu ražošanas un kodolenerģijas pētniecības centrs. Un kur tad bez populārā indiešu kino? Tieši te atrodas Bolivuda jeb Indijas kinoindustrijas centrs. Te atrodas Velsas prinča muzejs, Šivas templis, Indijas Vārti, Ziloņu sala, uz kuras saglabājušies seni hinduistu tempļi no 6.gs.

Hampi Karnatakas štatā apbur ar senajām Dienvidindijas impērijas galvaspilsētas drupām, pastaigu pa kalnu takām un saullēkta gaidīšanu, pastaiga gar Tungabhadras upi rada sajūtas kā pamestā, noslēpumainā, reliģiozā pilsētā, un raisa dziļu cieņu pret dabu un cilvēkiem.