29 700 300
67 700 300

Ukraina

Ukraina
Lielākā valsts pēc platības Eiropā un vēsturiski smagā Černobiļa; auglīgo stepju bagātība un valdzinājums, -tautas iztikas pamats; saka, ka te ir visas Eiropas maizes klēts; burvīgā Kijeva ar savu šarmu un reliģisko auru; tautiskums un bagātīgā nacionālā virtuve; Krimas unikalitāte, kalnu stāsti un dziedniecības kūrorti, senā vēsture un dabas daudzveidība; plaša un skaista zeme ar atvērtu sirdi un sava veida vēstures muzeju zem atklātām debesīm…  

Ukraina


Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidaustrumos. D valsti apskalo Melnā un Azovas jūra, DR robežojas ar Moldovu un Rumāniju, R- ar Ungāriju un Slovākiju, ZR un R daļā-ar Poliju, Z- ar Baltkrieviju, ZA un A- ar Krieviju. Valsts D daļā ar šauru savienojumu ar kontinentālo daļu Melnajā jūrā iestiepjas Krimas pussala.
Platība:  603 550 km2
Galvaspilsēta: Kijeva
Iedzīvotāji:  44 573 205 (2013.gada jūlijs) 
Vidējais iedzīvotāju vecums: 
vidējais:  40,3 gadi
vīrieši: 37,1 gadi
sievietes: 43,5 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 73,8 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: ukraiņu; (populāras arī ungāru, krievu, Krimas tatāru valodas)
Etniskais sastāvs: ukraiņi 77,8%, krievi 17,3%, baltkrievi 0,6%, moldāvi 0,5%, Krimas tatāri 0,5%, bulgāri 0,4%, ungāri 0,3%, rumāņi 0,3%, poļi 0,3%, citi 2% (2001)
Reliģijas: Ukrainas pareizticīgie - Kijevas Patriarhāts 50,4%, Ukrainas pareizticīgie- Maskavas Patriahāts 26,1%, Ukrainas grieķu katoļi 8%, Ukrainas autokefālie pareizticīgie 7,2%, Romas katoļi 2,2%, ebreji 0,6%, citi 3,2%, ateisti 2,2% (2006.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 7 300 (2012.g)
Naudas vienība:  grivna (UAH)
Valsts pārvaldes forma: republika
Lielākās pilsētas: Odesa, Ļvova, Doņecka
Zemākais punkts: Melnā jūra 0 m j.l.
Augstākais punkts: Goverla kalns (Hora Hoverla) 2061 m v.j.l.
Garākās upes: Dņepra, D.Buga, Z.Doņeca, Desna
Reljefs: valsts novietojums ir Austrumeiropas līdzenuma DR daļā, un teritorija pārsvarā ir līdzena. Ukrainas R daļā paceļas Piedņepras un Podolijas augstienes un vidēji augstie kalni- Karpati. Krimas pussalas D daļā plešas Krimas kalni. ¾ no valsts teritorijas aizņem auglīgā stepe, kurā audzē graudaugus, kukurūzu, cukurbietes, saulgriezes. Poļesjes zemienē ir daudz purvu. A daļā stiepjas Doņeckas skrausts un Zaporožjes kalni. Te arī atrodas lielākais ogļu baseins Eiropā- Donbass.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, dzelzsrūda, mangāna rūda, alumīnija, niķeļa, dzīvsudraba rūdas,  sērs, fosforīti,  akmeņogles, sāls, grafīts, titāns, koalīns, niķelis, kokmateriāli, dūņas, minerālūdeņu avoti, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: Austrumeiropas līdzenuma teritorijai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats ar janvāra vidējo temperatūru ap 0ºC, un jūlijā +23ºC, kas siltāks kļūst D daļā. Krimas pussalas subtropu klimats ir lielisks priekšnoteikums kūrortu un sanatoriju izveidei. Krimas pussalas klimats ir līdzīgs Vidusjūras subtropu klimatam. Ziemeļaustrumu daļa ir vēsāka – to ietekmē ziemeļvēja brāzmas no Sibīrijas.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju

Kijeva Ukrainas galvaspilsēta ir dibināta 5.gs. un turpmākajos gadsimtos tieši no Kijevas Lielvalsts, kas pastāvēja no 9. līdz 11.gs., ir attīstījušās Ukraina, Krievija un Baltkrievija. Pilsēta atrodas Dņepras krastā. Galvenais apskates objekts vecpilsētā ir Sv. Sofijas Katedrāle – pilsētas vecākā saglabājusies baznīca, kurā iespējams apskatīt valsts senāko un lielāko mozaīku un fresku kolekciju. Netālu no katedrāles sākas Kijevas galvenā komerciālā promenāde – Vulitsya Khreshchatyk – iela, uz kuras viens aiz otra atrodami visdažādākie veikali, kafejnīcas un restorāni. Kijevā sajust Ukrainas smaržu vislabāk var, apmeklējot tirdziņu Bessarabskyj. Pāris kvartālu attālumā atrodas iespaidīgais Černobiļas muzejs – tajā apskatāmas ekspozīcijas, kas informē par Černobiļā notikušo katastrofu, kas notika tikai 100 km uz ziemeļiem no pilsētas.
Perčerska rajons – vēsturiski izveidojies Kijevas reliģiskais centrs, kas atrodas pāris kilometru attālumā no pilsētas centra, Dņepras otrā krastā. No apskates objektiem ievērojamākais ir klosteris (celts 1051.gadā). Klosteri veido vairākas baznīcas ar zeltītiem kupoliem un noslēpumiem pilni pazemes labirinti. Viena no centrālajām klostera celtnēm ir katedrāle ( celta 11.gs.). Lai gan Otrā Pasaules kara laikā tā tikusi daļēji sagrauta, vēl joprojām šī katedrāle ir viena no grandiozākajām baroka stila celtnēm Ukrainā. Blakus katedrālei atrodas Vēsturisko dārgumu muzejs, kurā tiek uzglabātas materiālas vēstures liecības, dārgakmeņi un dārgmetāli. Vērtīgākā ir skitu zelta izstrādājumu kolekcija, kas saglabājusies no 4.gs. p.m.ē. Muzejā apskatāms arī autentisks Kijevas modelis, kas parāda, kāda pilsēta izskatījusies 12.gs., kā arī biķeru, vīna kausu, ikonu un krustu kolekcija.
Tautas Arhitektūras muzejs atrodas 12 km attālumā no Kijevas centra, bet tas noteikti ir jaunu iespaidu gūšanas vērts, un veido pilnīgāku priekšstatu par ukraiņu kultūru. Tas ir gluži kā brīvdabas muzejs, un atrodas gleznainā vietā.  Muzeja ekspozīciju veido daudzas celtnes, kas atspoguļo raksturīgos virzienus 17. – 20.gs. ukraiņu arhitektūrā. Ekspozīcija sadalīta 7 mazos ciematiņos, atbilstoši reģionālajām tradīcijām un arhitektoniskajām iezīmēm. Muzejā apskatāmas ne tikai dzīvojamās mājas un lauku saimniecības, bet arī vējdzirnavas, baznīciņas, skaisti dārzi, autentiskas sadzīves iekārtas.
Odesa ir pilsēta, kurā rokrokā iet kūrorta un aktīvas ostas dzīve. Pilsēta ir galvenais rūpnieciskais centrs Ukrainas dienvidos, un arī ar interesantajiem muzejiem. Populārākais tūristu apskates objekts un ukraiņu pašu lepnums ir Operas un Baleta Teātris, kas celts 19.gs. Projekta autori ir Vīnes arhitekti, tāpēc tas pauž  baroka un renesances stilu savienojumu. Pilsētas centrā atrodas daudz muzeju – Arheoloģijas muzejs - apskatāmas dažādas monētas, rotaslietas un citas liecības, kas saglabājušās no Melnās jūras reģionu senajām civilizācijām; Literatūras muzejs,  Jūrniecības Vēstures muzejs.
Smilšakmens slānis, uz kura ir uzcelta Odesa, ir izcaurumota ar daudziem tuneļiem. Zem pilsētas atrodas arī katakombas, kas izraktas 19.gs. un gadu gaitā tās savām vajadzībām ir izmantojuši gan kontrabandisti, gan revolucionāri un Otrā Pasaules kara partizāni. Šobrīd katakombas ir atvērtas apskatei un tajās notiek ekskursijas gidu pavadībā.
Ukraiņu ciemiem ir raksturīgas baltas mājas, kas saucas hata. Pie tām vispopulārākie ir ķiršu koki un ābeles.
Ļvova tiek dēvēta par Ukrainas rietumdaļas galvaspilsētu. Tā ir kosmopolītiska pilsēta,  ar unikālu arhitektūru. Līdz 1939.gadam pār pilsētu nekad nebija valdījusi Maskava, un tieši Ļvovā 1980.-tajos gados tika kaldināti plāni par atbrīvošanos no Padomju varas. Tā kā Otrā Pasaules kara laikā Ļvova nav daudz cietusi, tā ir viena no labākajām vietām Ukrainā, lai apskatītu neizpostītu vēsturisku arhitektūru, sākot no gotikas līdz pat mūsdienām. Ļvovas vecpilsēta ir pasakaina – tās centrā atrodas sens Tirgus laukums, kurā var apskatīt gan 19.gs. pilsētas rātsnamu, gan apkārt esošās 16. – 18.gs. celtnes ar krāšņiem akmenī cirstiem rotājumiem. Pretī šim laukumam atrodas 14.gs. celta Romas Katoļu Katedrāle , kas ir viena no labākajām gotikas stila celtnēm pilsētā. Netālu no Katedrāles atrodas Farmācijas Muzejs, kas dibināts 1735.gadā un tajā apskatāmas farmācijas piederumu ekspozīcijas. Aptuveni 2 km no pilsētas centra atrodas Ļvovas Brīvdabas muzejs, kas apliecina un stāsta par iedzīvotāju dzīvesveidu vairāku gadsimtu gaitā, arī te apskatāmas dažādas dzīvojamās ēkas, vējdzirnavas, baznīcas un skolas.
Belovežas gārša ir Eiropā ļoti populārs dabas parks ar to, ka šeit gadu simteņiem neskartajā mežā Polijas pierobežā pastāvīgi savvaļā klejo senlaiku milži- sumbri. Koku izstrāde te nav notikusi gadu simtus un mežs pauž savu pirmatnību ar jaudīgu spēku. Kopš 1598.gada šeit drīkstēja medīt tikai poļu valdnieki, bet kopš 1795.gada- krievu carienes un cari. Daudzi koki ir vecāki par 500 gadiem, un to stumbru apkārtmērs mēdz sasniegt pat 2 m. Meži šeit ir dzīvesvieta gandrīz visiem Eiropā sastopamajiem dzīvniekiem. Baltkrievijas daļā dzīvo ap 250, bet Polijā ap 300 sumbru, un tas ir tikpat daudz, cik pirms Pirmā pasaules kara. Skaits palicis nemainīgs, jo netika skarts mežs. Jāsaka, ka lielākā daļa no parka teritorijas apmeklētājiem nav pieejama, un var arī neredzēt majestātiskos dzīvniekus. Tomēr redzēsiet savvaļas zirgus-tarpanus, kas mitinās iežogojumā.

Virtuve: nacionālais ukraiņu ēdiens ir borščs – biešu zupa ar gaļu, sēnēm, pupiņām vai pat žāvētām plūmēm, kopumā to gatavo no 17 līdz 20 sastāvdaļām. Kovbasa – kūpināta desa, bet Kuška – asinsdesa (sastāvā griķi un asinis), kuru pasniedz ar krējumu vai brūkleņu ievārījumu. Populāri ir arī miltu ēdieni:  golubci – ar gaļu un rīsiem pildīta paprika; manti- kā lieli pelmeņi, kurus gatavo tvaicējot; vareņiki –pildījumam var izmantot kartupeļus, kāpostus, biezpienu, ķiršus u.c. ogas, augļus vai dārzeņus. Sāļie vareņiki tiek pasniegti kopā ar sīpoliem un skābo krējumu, bet saldie- ar ievārījumu. Ļoti iecienītas ir arī pankūkas visdažādākajos veidos: ar  pildījumiem, biezpiena plācenīši vai sacepumi.
 
Krima
Krima ir viena no skaistākajām vietām, to bieži dēvē par „muzeju zem klajas debess”. Atpūšoties Krimā ikviens varēs pārliecināts par laipno uzņemšanu, jaukiem cilvēkiem un par skaisto dabas ainavu. Šeit ir viss, kas priecē ikvienu tūristu- skaisti ūdenskritumi, kalnu virsotnes, neparasti dubļu vulkānu un noslēpumainas alas.
Krimas slavenākas pilsētas un kūrorti ir Jalta, Feodosija, Sevastopole, Alušta, Sudaka, Bahčisaraja, Koktebele. Krima ir bagāta ar unikāliem kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļiem, lieliskām pilīm, interesantiem muzejiem un parkiem - Livādijas pils, Voroncova pils, Masandras pils, Bezdelīgu ligzda, Hana pils, Uspenskas klosteris, Ņikitas botāniskais dārzs.
Pašlaik Krima ir labākais kūrorts Ukrainā un liels tūrisma centrs. Pēdējos gados tiek veikti rekonstrukcijas darbi, tiek būvētas jaunas viesnīcas un sanatorijas un attīstīts tūrisma serviss. Katru gadu Krimu apmeklē apmēram 5 miljoni tūristu.


Krima

Atrašanās vieta: Krima atrodas Ukrainas republikas teritorijā, Melnās jūras piekrastē.
Platība: 26,000 km²
Pilsētas dibināšanas gads:
Iedzīvotāju skaits: apmēram 2,5 miljoni
Valsts valoda: Pārsvarā visu runā krievu un tatāru valodā, ukraiņu valodu var dzirdēt reti
Reliģija: pareizticīgie, islams
Valūta: Ukrainas UAH
Dabas resursi: Krima ir bagāta ar dabiskiem ārstnieciskiem resursiem – maigais klimats, tīra jūra, lieliskas pludmales, ārstnieciskās dūņas no sāls ezeriem un zemes dzīļu minerālūdeņi.
Klimats: Katrā rajonā ir atšķirīgs klimats-piejūras piekrastē ir siltāks un maigāks. Krimā ir divi gadalaiki- karstais un vēsais. Siltais laiks jeb tūrisma sezona ir no marta līdz oktobrim, bet vēsais no novembra līdz aprīlim. Jaltas un Aluštas rajonā labvēlīgi apstākļi ir tiem, kas vēlas ārstēt ar elpvadiem saistītas kaites. 
Vīzas: Nepieciešamas tikai pastāvīgajiem iedzīvotājiem (nepilsoņiem). LR pilsoņiem uzturoties līdz 90 dienām vīzas nav nepieciešamas.

Simferopoles starptautiskā lidosta tika izveidota 1936. gadā un ir kļuvusi par vienu no lielākajām Ukrainas lidostām. Tā atrodas 20 km attālumā no pilsētas. Lidostai ir pilnīgs komplekss, lai nodrošinātu pilnīgu drošību visa veida pasažieru un kravas pārvadājumiem pa visu pasauli. Daudz darba tika ieguldīts, lai modernizētu lidostas ēku, kas būtiski ietekmēja lidostas darbības apjomus. Lidostā ir izveidota VIP un biznesa klases halles. Tiek piedāvāti izdevīgi nosacījumi aviosabiedrībām un to pārstāvjiem, kas veic lidojums uz un no Simferopoles lidostas.

Krimas simbols ir Bezdelīgas ligzda- pils tornis. Krimas pussalas kalni katrs sniedz savu stāstu un leģendu. Teiksmu tēli te mitinās lielā bagātībā. Sudakas  cietoksnis kā dabiska piramīda ar Ķīnas mūrim līdzīgu nocietinājumu sienu. Cietaksnis ir viens no labāk saglabājušies viduslaiku cietokšņiem, kas uzcelts 150 m virs jūras līmeņa. Uzkāpšana var būt bīstama, jo trūkst norādes zīmju , un par piesardzību jādomā būs pašiem. Amatieru klinšu kāpējiem un vēstures mīļotājiem tikai drosmi un uzmanību vajadzētu paņemt līdzi un doties uz kalna virsotni. 
Koktebeles ciematu ieskauj meži un Svētais kalns. Tajā vietējie vakaros uznesuši nedziedināmi slimos, un no rīta slimnieki jau paši spējuši nokāpt lejā. Viduslaikos ļaudis ticēja, ka kalna dziedniecisko spēku dod tur apglabātais musulmaņu svētais, taču tagad zinātniski atzīts, ka kalnā ir magnētiskie lauki ar īpašu iedarbību. Koktebeles šarmu rada daudzās viņa mucas, jo te atrodas viena no Krimas slavenākajām vīna darītavām.  Mucas, kas ir pat divu cilvēku augumā, guļ uz speciālām terasēm vairākus gadus, jo vīna gatavošanas procesā svarīga ir saules klātbūtne. 
Dabas lieguma „Novij svet” takā ir klints nišas, spraugas un alas. Kādā no alām kāds dižciltīgais reiz glabājis savu vīna kolekciju, jo temperatūra ir optimāla un piemērota veiksmīgam uzglabāšanas procesam, pie tam ziemas ir siltas. Pie alas ir iespēja pakutināt savus nervus un pašūpoties virvēs virs bezdibeņa. Dabas liegumā grezni saulē gozējas Zilai, Zaļais un Gaišzilais līcis, kuri pilni ar ūdeni tādā pat krāsā. Gaišzilais līcis ir bijis slavens Padomju Savienībā, un te filmētas vairākas filmas, piemēram, „Bagātību sala”.   

Krima lepojas arī ar savām alām, jo to ir ap 800. Netālu no Simferapoles  atrodas Sarkanā un Marmora ala. Marmora ala atrodas Čatir- Daga kalna plato teritorijā. Alā savas formas savijuši pazemes izskalotie minerāli, veidojot pasakainus stalaktītus un stalagmītus. Marmora alas lielākā zāle ir 27 m augstā Perestroikas zāle, kas ir pilna ar klints bluķiem. Sarkanās alas labirinta eja ir 13 km garumā. 
Ņikitas botāniskais dārzs piedāvā patiešām izcilu augu sugu daudzveidību. Dārza platība vienā dienā pat nav izstaigājama, un noteikti ir vērts te iegriezties .
Feodosija jeb „dievu dotā” tulkojumā no grieķu valodas ir pašu grieķu jūrnieku dibināta pilsēta jau pirms 2500 gadiem. Ielās vēl tagad kursē 60-to gadu izlaiduma autobusi, kas nu jau liekas kā dzīvībā esošs muzejs zem atklātām debesīm. 
Jalta ir tipiska kūrortpilsēta Krimas pussalā, dēvēta par Krievijas Nicu. Jalta kļuva par klasisku Melnās jūras kūrortu laikā, kad Cars Aleksandrs II netālu esošajā Livādijā uzcēla savu vasaras rezidenci. Vēlākajos gados daudzi sabiedrības elites pārstāvji cēla sev vasarnīcas tieši Jaltā vai tās tuvumā. Pilsētā ir vairākas gājēju promenādes gan centrā, gan gar jūras piekrasti. Omulīgas kafejnīcas, veikali, tirdziņi – Jalta tūristiem piedāvā pilna servisa  atpūtu , mazāk tautas tradīciju savdabību. No apskates objektiem minami Aleksandra Ņevska Katedrāle; dramaturga Antona Čehova māja – muzejs, kur viņš pavadījis savas dzīves pēdējos gadus. Jaltu un Krimas pussala ir eksotiskas un unikālas dabas ieskauta– kalni, klintis, kaktusi, pludmales, pļavas, kas kopā veido pasakainu ansambli…

Krimā, tāpat, kā lielākajā daļā Ukrainas ir labi attīstīts sabiedriskā transporta tīkls.
Trolejbuss. Krima ir slavena ar pasaulē visgarāko regulāro trolejbusa līniju. No Simferopoles lidostas uz Krimas kūrortiem tā stiepjas cauri kalniem un ir 86 km gara, un brauciens ilgst apmēram 2 stundas. Braucot ar trolejbusu jūs varēsiet izbaudīt daudzveidīgo ainavu krāšņumu, tas brauc gar jūras krastu 41km garumā, un aplūkojot apkārtni paceļoties 724 m augstumā.
Mikroautobuss. No lidostas dodas uz Alushta, Malyi, Mayak, Partenit, Gurzuf, Massandra, Yalta pilsētām. Līdz Alushtai brauciens ilgst apmēram 1 stundu, bet līdz Yaltai 1h, 40 min., un brauciens izmaksā 3$.
Taksometrs. Ja pēc lidojuma esat noguris un ātrāk vēlaties nokļūt galā, tad jābrauc ar taksi. Krimā ir 2 veidu taksometri privātie un oficiālie. Privātie taksometri sākumu cenu par braucienu prasīs ļoti augstu, bet to samazināt varēsiet, ja esiet prasmīgs kaulētājs. Jo spītīgāks būsiet un liksiet manīt, ka varat aiziet pie cita taksometra, jo zemāka kļūs samaksa par braucienu.
Oficiālās taksometru firmas piedāvā ne tikai braucienu, bet arī individuālās tūres, gida un tulku dienestus, utt.
Vidējā taksometru cena Krimā par kilometru ir apmēram 1,50 līdz 1,75 UAH (0,30 $ – 0,35 $). Piemēram, tad brauciens uz Yalta, kas ir 85 – 100 km izmaksās starp 30,00% – 35,00 $.
Taksometrs no Simferopoles lidostas līdz dzelzceļa stacijai izmaksās 4$ vai 5$.

Alušta ir Krimas kūrortpilsēta. Teritorija ir ievērojama ar tās akmeņaino reljefu un 15. gs Genoesa cietoksni. Pilsētā ir viena no skaistākajām Krimas vietām 4 km gara priežu ieleja, kas stiepjas līdz piekrastei. Pilsētā ir liels skaits restorānu un kafejnīcas par saprātīgām cenām. Tūristu piesaistei pilsētā tika atklāts viens no lielākajiem ūdens atrakciju parkiem Eiropā “Миндальная роща”. Alušta ir viens no vīnogu audzēšanas centriem Krimā, te tiek audzētas augstas kvalitātes vīnogas Ukrainas vīnu pagatavošanai.

Jalta atrodas Krimas pussalas dienvidu krastā, un ir Ukrainas vasaras galvaspilsēta. Pilsētai ir brīnišķīga dabas ainava, kas apvienota ar vēsturisko pagātni. Jūnija sākumā peldēšanās sezona tiek atklāta ar lielu skaitu festivāliem, svētkiem un koncertiem, kuros uzstājas Krievijā populāri un visiem labi pazīstamie muzikanti un dziedātāji.
Vasaras sezonā jūlijā un augustā pludmale ir pārpildīta, pilsēta ir bagāta ar nakts klubiem un kazino, taču galvenā tūristu piesaiste ir Jaltas dabas ainavas- kalnu masīvi, jūras spirgtums un mežu svaigais gaiss. Tūrisma maršruti- pārgājieni, velosipēdu takas un klinšu kāpšana visattīstītākā ir Jaltā.

Saki pilsēta pazīstamā kā „sanatorija” un ir viens no vecākajiem kūrortiem pilsētā. Šeit ir īpašas dubļu vannas, masāžas un rehabilitācijas centri. Saki ir viena no divām pasaules vietām, kas pati izgatavo dubļus ārstniecības nolūkiem. Speciālās tvertnēs ir mikroorganismi, kas uzsūcas dubļos un dūņās, šis process ilgst 2 gadus , un pēc tam gatavā „produkcija” tiek nogādāta sanatorijās un pacientiem tiek ārstētas dažādas kaites, piemēram, artrīts, neauglība un muskuļu sāpes u.c. slimības. Apkārt sanatorijām ir izveidoti brīnišķīgi parki.

Eupatorija atrodas pussalas ziemeļos, 60 km no Simferopoles starptautiskās lidostas. Tā ir viena no pasaules senākajām pilsētām. Eupatrija tūristiem nepiedāvā daudz apskates vietas un eksotisko floru, ko dienvidu krasta pilsētas, taču to ir vērts apmeklēt, jo šeit ir viena no labākajām pludmalēm Krimā, un pastaiga pa pilsētu ir ļoti patīkama. Pilsētā ir daudz bāri, restorāni un naktsklubi.